Ātrāk nekā pārlūku!
111 attiecības: Abava, Aizpute, Aizputes pilskalns, Alsunga, Angermindes pils, Ēdoles pils, Ārlavas draudzes novads, Ārlavas pils, Balduīns no Alnas, Bandava, Bēri, Ceklis, Daugava, Dālderi, Dānija, Draudzes novads, Dundaga, Dundagas draudzes novads, Dundagas pils, Durbe, Durbes kauja, Duvzare, Eduards Filips Kerbers, Embūtes draudzes novads, Embūtes pilsdrupas, Franciskāņi, Gothards Ketlers, Gregors IX, Hāpsalu, Heinrihs fon Licelburgs, Ivans IV, Jaunpils, Jersika (valsts), Johans IV fon Minhauzens, Katoļticība, Koknese, Koknese (valsts), Kuldīga, Kurši, Kuresāre, Kurzeme, Kurzemes bīskapu saraksts, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lamekins, Lībieši, Ledus kauja, Liepāja, Lietuva, Livonija, Livonijas bīskapija, ..., Livonijas Konfederācija, Livonijas landtāgs, Livonijas ordenis, Magnuss (Livonijas karalis), Megava, Metsepole, Miera Kursa, Misa (upe), Možaiskas līgums, Nemuna, Nikolajs Radvils Rudais, Palanga, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piemare, Piltene, Piltenes apgabals, Piltenes draudzes novads, Piltenes mantojuma karš, Piltenes viduslaiku pils, Piltenes-Aizputes draudzes novads, Polijas—Lietuvas ūnija, Prūši, Rīga, Rīgas arhibīskapija, Rīgas līcis, Reformācija, Roņu sala, Romas pāvests, Sakas draudzes novads, Sakas pils, Saules kauja, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sigismunds II Augusts, Stefans Batorijs, Talsi, Tālava, Tārgales pagasts, Valtaiķu draudzes novads, Valtaiķu pils, Vanema, Vācu ordenis, Vērdiņš, Veļikijnovgoroda, Venta, Ventava, Ventspils, Viļņa, Viļņas ūnija, Vilhelms no Modenas, Villekens fon Endorps, Zemgaļi, Zemgale, Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis, 1186. gads, 1234. gads, 1237. gads, 1255. gads, 1561. gads, 1585. gads. Izvērst indekss (61 vairāk) »
Abava
Abava ir upe Latvijā, Ventas labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka).
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Abava · Redzēt vairāk »
Aizpute
Aizpute ir sena Dienvidkurzemes novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Aizpute · Redzēt vairāk »
Aizputes pilskalns
Aizputes pilskalns jeb Baznīcas kalns ir pilskalns Aizputes pilsētā, Tebras labajā krastā.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Aizputes pilskalns · Redzēt vairāk »
Alsunga
Alsunga, senāk — Alšvanga (no kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums'), ir ciems Kurzemē, Kuldīgas novadā, Alsungas pagasta centrs.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Alsunga · Redzēt vairāk »
Angermindes pils
Jūliusa Dēringa zīmējums, 1870). Angermindes pils jeb Rindas pils bija Kurzemes bīskapa vasaļa pils Rindas upes kreisajā krastā netālu no tās satekas ar Stendes upi, izveidojot Irbes upi.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Angermindes pils · Redzēt vairāk »
Ēdoles pils
Ēdoles pils fasāde mūsdienās Ēdoles pils ir viduslaiku pils Ēdolē, vienīgā Kurzemes bīskapijas pils, kas vēl ir lietošanas kārtībā.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Ēdoles pils · Redzēt vairāk »
Ārlavas draudzes novads
Ārlavas draudzes novads 1859. gada kartē Ārlavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854) Ārlavas draudzes novads jeb Ārlavas ķiršpēle bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen) un Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Ārlavas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Ārlavas pils
Iespējams, uz Ārlavas pils pamatiem uzbūvētā muižas kungu māja. Ārlavas pils bija senās Vanemas, vēlāk kristiešu Kurzemes bīskapijas pils Ārlavas draudzes novadā.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Ārlavas pils · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Bandava
Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Bandava · Redzēt vairāk »
Bēri
Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815). Fon Bēri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Bēri · Redzēt vairāk »
Ceklis
Ceklis (arī Keklys) ir senās Kursas zeme starp piejūras kuršu zemēm (Pilsāts, Megava, Duvzare) un Bandavu.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Ceklis · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Daugava · Redzēt vairāk »
Dālderi
Dālderi var būt.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Dālderi · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Dānija · Redzēt vairāk »
Draudzes novads
Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dundaga
Dundaga ir lielciems Kurzemē, Dundagas pagastā, Talsu novadā.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Dundaga · Redzēt vairāk »
Dundagas draudzes novads
Dundagas draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Dundagas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Dundagas draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Dundagas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dundagas pils
Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Dundagas pils · Redzēt vairāk »
Durbe
Durbe ir pilsēta Kurzemes dienvidos, viena no Dienvidkurzemes novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Durbe · Redzēt vairāk »
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Durbes kauja · Redzēt vairāk »
Duvzare
Duvzare (rakstiskajos avotos: Dowzare, Duizare vai Donzare) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Duvzare · Redzēt vairāk »
Eduards Filips Kerbers
Eduards Filips Kerbers Eduards Filips Kerbers (1770-1850) bija vācbaltu luterāņu mācītājs un vēsturnieks.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Eduards Filips Kerbers · Redzēt vairāk »
Embūtes draudzes novads
Embūtes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Embūtes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Embūtes pilsdrupas
Embūtes muiža un viduslaiku pilsdrupas (Pauluči albums, 1830). Embūtes muižas un viduslaiku pilsdrupu plāns. Attēla kreisajā augšējā stūrī Embūtes pilskalns. Embūtes muižas kungu māja (1911). Embūtes pilsdrupas ir paliekas no Kurzemes bīskapijas mūra pils un muižas (Schloss Ambothen) Embūtē.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Embūtes pilsdrupas · Redzēt vairāk »
Franciskāņi
Franciskāņi ir apzīmējums vairākiem vēsturiski saistītiem Romas Katoļu baznīcas mūku ordeņiem, kurus esot 1209.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Franciskāņi · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Gregors IX
Pāvests Gregors IX vai Gregorijs IX, īstajā vārdā Ugolino no Konti (dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija Romas pāvests no 1227.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Gregors IX · Redzēt vairāk »
Hāpsalu
Hāpsalu, arī Hāpsala, ir kūrortpilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Hāpsalu · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Licelburgs
Heinrihs fon Licelburgs vai Licelburgas Indriķis (miris 1274. gada 8. februārī) bija Zemgales bīskaps (1247—1251), Kurzemes bīskaps (1251—1263), Kīmezera (Chiemsee) bīskapijas (mūsdienu Bavārijā) bīskaps (1263—1274).
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Heinrihs fon Licelburgs · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Jaunpils
Jaunpils ir apdzīvota vieta Zemgalē, Tukuma novada Jaunpils pagasta centrs.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Jaunpils · Redzēt vairāk »
Jersika (valsts)
Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »
Johans IV fon Minhauzens
Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Kurzemes bīskapa Johana lielais zīmogi. Apliecošais uzraksts: Sigillum Joh(ann)is Dei Gra(tia) Epi(scopus) Curonien(sis). Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Minhauzena kapa plāksne (1572). Johans IV fon Minhauzens vai Jānis Minhauzens (Johannes von Münchhausen; miris 1572. gadā) kļūdaini Jānis Meninghauzens, bija Kurzemes bīskaps (kā Johans IV (Johann IV), 1540.-1560.) un Sāmsalas-Vīkas bīskaps (kā Johans V (Johann V), 1542.-1560.). 1559.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Johans IV fon Minhauzens · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Koknese · Redzēt vairāk »
Koknese (valsts)
Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts pie Daugavas ūdensceļa.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Kurši · Redzēt vairāk »
Kuresāre
Kuresāre ir pilsēta Sāmsalā, Igaunijā.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Kuresāre · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapu saraksts
Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Kurzemes bīskapu saraksts · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Lamekins · Redzēt vairāk »
Lībieši
Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Lībieši · Redzēt vairāk »
Ledus kauja
Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Ledus kauja · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Liepāja · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Lietuva · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Megava
Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Megava · Redzēt vairāk »
Metsepole
Metsepole bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Metsepole · Redzēt vairāk »
Miera Kursa
1230. gadā Rīgā noslēgtā miera līguma ar kuršiem oriģināls. Miera Kursa (senvācu: dat Vredecuren land) bija apzīmējums tām Bandavas un Vanemas zemēm, kas 1230.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Miera Kursa · Redzēt vairāk »
Misa (upe)
Misa ir Iecavas labā krasta pieteka Zemgalē.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Misa (upe) · Redzēt vairāk »
Možaiskas līgums
Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada. Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija. Možaiskas līgums bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) laikā 1562.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Možaiskas līgums · Redzēt vairāk »
Nemuna
Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Nemuna · Redzēt vairāk »
Nikolajs Radvils Rudais
Nikolajs Radvils (19. gadsimta glezna). Nikolajs Radvils, saukts Rudais, arī Mikolajs Radzivils (1512—1584) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Nikolajs Radvils Rudais · Redzēt vairāk »
Palanga
Palanga (žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Palanga · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Piemare · Redzēt vairāk »
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Piltene · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Piltenes draudzes novads
Piltenes draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Piltenes draudzes novada karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Piltenes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Piltenes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Piltenes mantojuma karš
Piltenes mantojuma karš jeb Polijas—Piltenes karš bija karš par bijušās Kurzemes bīskapijas piederību 1583.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Piltenes mantojuma karš · Redzēt vairāk »
Piltenes viduslaiku pils
Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1942). Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830). Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes laikā no 14.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Piltenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Piltenes-Aizputes draudzes novads
Piltenes-Aizputes un Aizputes draudzes novadi Aizputes apriņķa kartē (1859). Piltenes-Aizputes draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Piltenes-Aizputes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Prūši · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »
Reformācija
Protestantu kustības atzaru izplatība Eiropā Polijas—Lietuvas kopvalstī 1573. gadā Protestantu reformācija bija 16.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Reformācija · Redzēt vairāk »
Roņu sala
Roņu sala jeb Ruhnu ( — nosaukums tiek saistīts ar skandināvu rūnām) ir Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Roņu sala · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Sakas draudzes novads
Sakas draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sakas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sakas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Sakas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Sakas pils
Piemiņas stabs Sakas pils vietā. 2009. gads. Sakas pils mūrējuma fragments. Sakas pils aizsaggrāvis, kas savieno vecupes meandru ar Tebras upi. Sakas viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa vasaļa pils.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Sakas pils · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sigismunds II Augusts
Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Talsi
Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Talsu novada centrs.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Talsi · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Tālava · Redzēt vairāk »
Tārgales pagasts
Tārgales pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām gar Ventu un Baltijas jūras piekrasti.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Tārgales pagasts · Redzēt vairāk »
Valtaiķu draudzes novads
Valtaiķu draudzes novads (1859). Valtaiķu draudzes novads bija administratīva vienība Piltenes apgabalā, pēc 1818.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Valtaiķu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Valtaiķu pils
Valtaiķu pils jeb Jaunā pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes bīskapa pils - Embūtes pils lielceļa.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Valtaiķu pils · Redzēt vairāk »
Vanema
Vanema kā Miera Kursa pēc 1230. gada līguma (Švābes, 1938). Vanema (arī Vanemana) bija zeme Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Vanema · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vērdiņš
Pletenberga ģerboņiem. Livonijas ordeņa un Rīgas ģerboņiem. Vērdiņš bija viduslaiku monētas, no 1515.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Vērdiņš · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Venta · Redzēt vairāk »
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Ventava · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Ventspils · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Viļņa · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Villekens fon Endorps
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Villekens fon Endorps jeb Vilekīns (vācu: Willekîn, Wilhelmus), kristītajā vārdā Vilhelms no Nindorfas jeb Vilhelms Šurborgs (latīņu: Wilhelmus von Surborch, miris 1287. gada 26. martā), bija Livonijas ordeņa mestrs no 1282.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Villekens fon Endorps · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
1186. gads
1186.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un 1186. gads · Redzēt vairāk »
1234. gads
1234.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un 1234. gads · Redzēt vairāk »
1237. gads
1237.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un 1237. gads · Redzēt vairāk »
1255. gads
1255.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un 1255. gads · Redzēt vairāk »
1561. gads
1561.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un 1561. gads · Redzēt vairāk »
1585. gads
1585.
Jaunums!!: Kurzemes bīskapija un 1585. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Kursas bīskapija, Kursas bīskaps, Kurzemes diecēze, Piltenes bīskapija.
