Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pirmais Balkānu karš

Indekss Pirmais Balkānu karš

Bulgāru karavīru uzbrukums turku pozīcijām. Pirmais Balkānu karš bija karš, kurā Balkānu savienības valstis Bulgārijas karaliste, Grieķijas Karaliste, Serbijas karaliste un Melnkalnes Karaliste no līdz karoja pret Osmaņu impēriju.

16 attiecības: Balkānu kari, Balkānu pussala, Bulgārijas Karaliste, Edirne, Ferdinands I, Georgs I (Grieķija), Grieķijas Karaliste, Karš, Mehmeds V, Melnkalnes Karaliste, Osmaņu impērija, Otrais Balkānu karš, Serbijas karaliste, Stepa Stepanovičs, 1912. gads, 1913. gads.

Balkānu kari

Balkānu valstu teritoriālās ambīcijas, 1912 Robežu izmaiņas karu beigās Balkānu kari bija divi konflikti, kas norisinājās 1912.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un Balkānu kari · Redzēt vairāk »

Balkānu pussala

Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »

Bulgārijas Karaliste

Bulgārijas Karaliste, arī Bulgārijas cariste vai Trešā Bulgārijas cariste, bija konstitucionālā monarhija, kas tika izveidota 1908.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un Bulgārijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Edirne

Edirne (vēsturiski Adrianopolis) ir pilsēta Turcijas vistālākajā rietumu reģionā pie robežas ar Grieķiju.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un Edirne · Redzēt vairāk »

Ferdinands I

Ferdinands I var būt.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un Ferdinands I · Redzēt vairāk »

Georgs I (Grieķija)

Georgs I (Geōrgios A', Vasileús tōn Ellēnōn, dzimis, miris) bija Grieķijas karalis no 1863.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un Georgs I (Grieķija) · Redzēt vairāk »

Grieķijas Karaliste

Grieķijas Karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Grieķijā no 1832.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un Grieķijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Karš

Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un Karš · Redzēt vairāk »

Mehmeds V

Centrālo lielvalstu valdnieki: Vācijas Vilhelms II, Osmaņu impērijas Mehmeds V un Austroungārijas Francis Jozefs. Mehmeds V (turku valodā: Mehmed V Reşad vai Reşat Mehmet) (1844. gada 2. novembris — 1918. gada 3. jūlijs), Osmaņu impērijas 35.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un Mehmeds V · Redzēt vairāk »

Melnkalnes Karaliste

Karalis Nikola I Petrovičs ar karalieni Milenu Melnkalnes Karalistes proklamēšanas dienā 1910. gada 28. augustā Melnkalnes Karaliste bija Balkānu valsts, kas pastāvēja daļā no mūsdienu Melnkalnes teritorijas no 1910.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un Melnkalnes Karaliste · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »

Otrais Balkānu karš

Otrais Balkānu karš bija militārs konflikts, kurš sākās 1913.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un Otrais Balkānu karš · Redzēt vairāk »

Serbijas karaliste

Serbijas robežu izmaiņas 1817.-1913. Karalis Milans I ar troņmantinieku Aleksandru, 1888. Aleksandrs I un karaliene Draga Petara I kronēšana, 1904 Serbijas karaliste (serbu: Краљевина Србија, Kraljevina Srbija) bija valsts tagadējās Serbijas un Kosovas teritorijā, kas pastāvēja no 1882.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un Serbijas karaliste · Redzēt vairāk »

Stepa Stepanovičs

Stepa Stepanovičs (serbu: Stepa Stepanović, 1856–1929) bija serbu karavadonis.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un Stepa Stepanovičs · Redzēt vairāk »

1912. gads

1912.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un 1912. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: Pirmais Balkānu karš un 1913. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »