Ātrāk nekā pārlūku!
39 attiecības: Aristokrātija, Ass, Astronomija, Astronomisks objekts, Atturība, Celibāts, Daļskaitlis, Diagonāle, Dienviditālija, Filozofija, Forma, Harmonija, Kosmoloģija, Kvadrāts, Kvalitāte, Laulība, Lira, Matērija, Matemātika, Mūzika, Mēness, Metafizika, Naturāls skaitlis, Neoplatonisms, Pitagors, Planēta, Platons, Politika, Punkts (ģeometrija), Saule, Senā Grieķija, Skaitlis, Vesels skaitlis, Viela, Vingrošana, Visums, Zeme, Zevs, 4. gadsimts p.m.ē..
Aristokrātija
Aristokrātija ((aristokratia), no ἄριστος (aristos) — 'labākais'; κράτος (kratos) — 'vara') ir valsts pārvaldes forma, kur valsts vara koncentrējas šaura valsts iedzīvotāju loka — aristokrātu — rokās.
Jaunums!!: Pitagorisms un Aristokrātija · Redzēt vairāk »
Ass
Ass var būt.
Jaunums!!: Pitagorisms un Ass · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Pitagorisms un Astronomija · Redzēt vairāk »
Astronomisks objekts
Astronomisks objekts jeb debess ķermenis ir fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā.
Jaunums!!: Pitagorisms un Astronomisks objekts · Redzēt vairāk »
Atturība
Atturība jeb abstinence (no — 'atturēties)' ir cilvēka brīvprātīga atteikšanās no konkrētām aktivitātēm.
Jaunums!!: Pitagorisms un Atturība · Redzēt vairāk »
Celibāts
Celibāts (no caelebs — neprecējies) ir vairākās reliģijās (kristietībā, jogā, budismā u.c.) sastopama klerikāļu dzīve bezlaulībā un atturēšanās no seksuāliem sakariem, lai nekas sadzīvē nenovērstu no garīdznieka vienīgā dzīves uzdevuma: kalpošanas Dievam.
Jaunums!!: Pitagorisms un Celibāts · Redzēt vairāk »
Daļskaitlis
Kūka bija sadalīta četrās vienādās daļās. 1/4 no tās ir noņemta, bet atlikušās 3/4 ir palikušas Daļskaitlis ir skaitlis, kas raksturo kādu noteiktu daļu no viena veseluma.
Jaunums!!: Pitagorisms un Daļskaitlis · Redzēt vairāk »
Diagonāle
Kuba diagonāles Ģeometrijā diagonāle ir nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra vai daudzskaldņa virsotnes, kad attiecīgās virsotnes neatrodas uz vienas un tās pašas šķautnes.
Jaunums!!: Pitagorisms un Diagonāle · Redzēt vairāk »
Dienviditālija
Dienviditālija Dienviditālija (itāļu: Sud Italia, Mezzogiorno) ir viens no pieciem Itālijas ekonomiskajiem un ģeogrāfiskajiem reģioniem, kas krasi atšķiras no Ziemeļitālijas ar zemāku urbanizācijas, industrializācijas, ekonomiskās un sociālās attīstības līmeni, nelabvēlīgu vides un noziedzības situāciju un politisko nestabilitāti.
Jaunums!!: Pitagorisms un Dienviditālija · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Pitagorisms un Filozofija · Redzēt vairāk »
Forma
Forma ir objekta ģeometriskais apraksts, kā arī nosaka tā ārējo robežu — abstrahējoties no atrašanās vietas un orientācijas telpā.
Jaunums!!: Pitagorisms un Forma · Redzēt vairāk »
Harmonija
Termins harmonija var apzīmēt.
Jaunums!!: Pitagorisms un Harmonija · Redzēt vairāk »
Kosmoloģija
Kosmoloģija (no, kosmos — "visums" un -λογία, -logia — "mācība") ir zinātnes nozare, kas pēta Visumu, tā attīstību un uzbūvi.
Jaunums!!: Pitagorisms un Kosmoloģija · Redzēt vairāk »
Kvadrāts
163x163px Kvadrāts jeb regulārs četrstūris ir četrstūris, kuram visas malas ir vienāda garuma un visi leņķi ir vienādi, un ir 90 grādi.
Jaunums!!: Pitagorisms un Kvadrāts · Redzēt vairāk »
Kvalitāte
Kvalitāte (no qualis — 'kāds') jeb kādība ir produkta īpašību kopums, kas nosaka tā spēju apmierināt iepriekš noteiktas prasības.
Jaunums!!: Pitagorisms un Kvalitāte · Redzēt vairāk »
Laulība
Laulība ir sociāli un juridiski atzīta seksuāla un saimnieciska savienība, parasti starp vīrieti un sievieti.
Jaunums!!: Pitagorisms un Laulība · Redzēt vairāk »
Lira
Lira vai LIRA var būt.
Jaunums!!: Pitagorisms un Lira · Redzēt vairāk »
Matērija
Matērija (no — 'viela') ir viss, kas aizņem telpu, tādējādi matērija ir viela un lauks (gravitācijas, magnētiskais utt.). Parasti, runājot par matēriju, runā par elementārdaļiņām fermioniem.
Jaunums!!: Pitagorisms un Matērija · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: Pitagorisms un Matemātika · Redzēt vairāk »
Mūzika
La nots Mūzika (mousikḗ — ‘mūzu māksla’) ir mākslas veids, kurā ir ar ausi uztvertas, īpaši izveidotas vai nejauši radušās priekšmetu vai parādību izraisītas gaisa svārstības, kas ar asociāciju, analoģiju un sinestēziju palīdzību iedarbojas uz cilvēka psiholoģisko stāvokli kā intelektuāli vai emocionāli stimulējošs, organizējošs, terapeitisks vai sakrāls līdzeklis.
Jaunums!!: Pitagorisms un Mūzika · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Pitagorisms un Mēness · Redzēt vairāk »
Metafizika
Viduslaiku kosmoloģija — skatījums uz visu esošo sakarību kopumā Metafizika (metά un, phýsis — ‘aiz dabas’) jeb pirmfilozofija ir filozofijas nozare, kas nodarbojas ar pirmpamatu jeb pirmcēloņu un pirmelementu, kā arī ar esamības (ontoloģijas) jautājumiem.
Jaunums!!: Pitagorisms un Metafizika · Redzēt vairāk »
Naturāls skaitlis
Naturālos skaitļus parasti izmanto skaitīšanai (viens ābols, divi āboli, trīs āboli...). Matemātikā par naturāliem skaitļiem sauc skaitļus 1, 2, 3,...
Jaunums!!: Pitagorisms un Naturāls skaitlis · Redzēt vairāk »
Neoplatonisms
Plotīns Neoplatonisms ir termins, kas raksturo filozofijas tradīciju 3.—6.
Jaunums!!: Pitagorisms un Neoplatonisms · Redzēt vairāk »
Pitagors
Pitagors no Samas jeb vienkārši Pitagors (ho Pūthagoras ho Samios, Pythagoras, dzimis ap 570. gadu p. m. ē., miris ap 495. gadu p. m. ē.) bija joniešu matemātiķis, filozofs, zinātnieks, ārsts, politiķis, priesteris, izgudrotājs, visplašāk pazīstams ar Pitagora teorēmu.
Jaunums!!: Pitagorisms un Pitagors · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Pitagorisms un Planēta · Redzēt vairāk »
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Jaunums!!: Pitagorisms un Platons · Redzēt vairāk »
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: Pitagorisms un Politika · Redzēt vairāk »
Punkts (ģeometrija)
Punkts ir objekts telpā, kuram ir koordinātas, bet nav izmēru, laukuma, tilpuma, virziena un jebkādu citu raksturlielumu.
Jaunums!!: Pitagorisms un Punkts (ģeometrija) · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Pitagorisms un Saule · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Pitagorisms un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Skaitlis
Naturālie skaitļi Skaitlis ir abstrakts jēdziens, kas ir viens no matemātikas pamatjēdzieniem un apzīmē daudzumu.
Jaunums!!: Pitagorisms un Skaitlis · Redzēt vairāk »
Vesels skaitlis
Veselo skaitļu kopu apzīmē ar \mathbbZ Vesels skaitlis ir skaitlis, kas var būt naturāls skaitlis, naturālo skaitļu pretējais skaitlis vai nulle.
Jaunums!!: Pitagorisms un Vesels skaitlis · Redzēt vairāk »
Viela
Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.
Jaunums!!: Pitagorisms un Viela · Redzēt vairāk »
Vingrošana
Sportists izpilda vingrojumu uz zirga Vingrošana ir uzdevumu kopums, kuru izpildīšanai ir nepieciešams fiziskais spēks, lokanība, veiklība, koordinēšanās spējas, balanss un pievilcība.
Jaunums!!: Pitagorisms un Vingrošana · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Pitagorisms un Visums · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Pitagorisms un Zeme · Redzēt vairāk »
Zevs
Zeva statuja (Olimpija) Zevs (grieķu Ζεύς; radniecīgi vārdi ir sanskrita Dyaus, senvācu Ziu un latīņu Jupiter - no Diovis pater) sengrieķu mitoloģijā ir dievu valdnieks, kā arī debesu un pērkona dievs.
Jaunums!!: Pitagorisms un Zevs · Redzēt vairāk »
4. gadsimts p.m.ē.
4.
Jaunums!!: Pitagorisms un 4. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Pitagorieši, Pitagoriešu skola.
