Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Austroungārija, Čehoslovākija, Branko Radivojevičs, Bulgārija, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Katoļticība, Luterisms, Minerālūdens, Pirmais pasaules karš, Pještjanu apriņķis, Slovāki, Slovākija, Trnavas apgabals, Ungārija, Vācija, Vāha, Viktors Vazareli.
Austroungārija
Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.
Jaunums!!: Pještjani un Austroungārija · Redzēt vairāk »
Čehoslovākija
Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.
Jaunums!!: Pještjani un Čehoslovākija · Redzēt vairāk »
Branko Radivojevičs
Branko Radivojevičs (dzimis 1980. gada 24. novembrī) ir serbu izcelsmes Slovākijas hokejists, kreisās malas uzbrucējs, Slovākijas izlases dalībnieks.
Jaunums!!: Pještjani un Branko Radivojevičs · Redzēt vairāk »
Bulgārija
Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.
Jaunums!!: Pještjani un Bulgārija · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas laiks
Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.
Jaunums!!: Pještjani un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »
Centrāleiropas vasaras laiks
Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.
Jaunums!!: Pještjani un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Pještjani un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Pještjani un Luterisms · Redzēt vairāk »
Minerālūdens
Gruzijas ''Borjomi'' minerālūdens 0,5L PET pudelē Minerālūdens ir gāzēts vai negāzēts dzeramais ūdens ar salīdzinoši lielu minerālvielu saturu.
Jaunums!!: Pještjani un Minerālūdens · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Pještjani un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pještjanu apriņķis
Pještjanu apriņķis ir Slovākijas Trnavas apgabala administratīvā iedalījuma vienība.
Jaunums!!: Pještjani un Pještjanu apriņķis · Redzēt vairāk »
Slovāki
Slovāki ir viena no Eiropas nācijām, kas galvenokārt dzīvo Centrāleiropā.
Jaunums!!: Pještjani un Slovāki · Redzēt vairāk »
Slovākija
Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Pještjani un Slovākija · Redzēt vairāk »
Trnavas apgabals
Nav apraksta.
Jaunums!!: Pještjani un Trnavas apgabals · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Pještjani un Ungārija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Pještjani un Vācija · Redzēt vairāk »
Vāha
Vāha ir Donavas kreisā krasta pieteka Slovākijas rietumu daļā.
Jaunums!!: Pještjani un Vāha · Redzēt vairāk »
Viktors Vazareli
Viktors Vazareli (dzimis kā Ģēzē Vāšārheji, miris) bija ungāru/franču mākslinieks, viens no opārta pamatlicējiem.
Jaunums!!: Pještjani un Viktors Vazareli · Redzēt vairāk »
