Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Asteroīds, Ķīle, Čārlzs Barkla, Ādolfs Hitlers, Berlīne, Eiropas Kosmosa aģentūra, Elektromagnētiskais starojums, Elementārdaļiņa, Fizika, Gestapo, Getingene, Johanness Štarks, Kvants, Kvantu mehānika, Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte, Nilss Bors, Nobela prēmija, Nobela prēmija fizikā, Nobela prēmijas laureāti fizikā, Otrais termodinamikas likums, Planck (orbitālā observatorija), Planka konstante, Rietumvācija, Starojums, Vācieši, Vācija, Viļņi, 1918. gads.
Asteroīds
Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.
Jaunums!!: Makss Planks un Asteroīds · Redzēt vairāk »
Ķīle
Ķīle ir pilsēta Vācijas ziemeļos, Baltijas jūras krastā.
Jaunums!!: Makss Planks un Ķīle · Redzēt vairāk »
Čārlzs Barkla
Čārlzs Glovers Barkla (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Jaunums!!: Makss Planks un Čārlzs Barkla · Redzēt vairāk »
Ādolfs Hitlers
Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.
Jaunums!!: Makss Planks un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Makss Planks un Berlīne · Redzēt vairāk »
Eiropas Kosmosa aģentūra
Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA; — ESA, — ASE) ir 1975.
Jaunums!!: Makss Planks un Eiropas Kosmosa aģentūra · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskais starojums
magnētiskās indukcijas maiņa elektromagnētiskā starojuma izplatīšanās virzienā Elektromagnētiskais starojums ir starojums, kas rodas elektromagnētisma rezultātā.
Jaunums!!: Makss Planks un Elektromagnētiskais starojums · Redzēt vairāk »
Elementārdaļiņa
standartmodelī (angļu valodā) Elementārdaļiņas daļiņu fizikā ir tās daļiņas, no kurām veidota matērija un enerģija un kuras nav sadalāmas sīkāk.
Jaunums!!: Makss Planks un Elementārdaļiņa · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Makss Planks un Fizika · Redzēt vairāk »
Gestapo
Gestapo (no) bija Vācijas Trešā Reiha valsts slepenpolicija.
Jaunums!!: Makss Planks un Gestapo · Redzēt vairāk »
Getingene
Getingene ir pilsēta Lejassaksijas federālajā zemē, Vācijā.
Jaunums!!: Makss Planks un Getingene · Redzēt vairāk »
Johanness Štarks
Johanness Štarks (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Makss Planks un Johanness Štarks · Redzēt vairāk »
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Jaunums!!: Makss Planks un Kvants · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Makss Planks un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte
Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte jeb vienkārši Minhenes Universitāte (Universität München), abreviatūra LMU, ir universitāte Vācijas pilsētā Minhenē.
Jaunums!!: Makss Planks un Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte · Redzēt vairāk »
Nilss Bors
Nilss Henriks Dāvids Bors (dzimis Kopenhāgenā, miris Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni.
Jaunums!!: Makss Planks un Nilss Bors · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija
Nobela prēmija ir ikgadēja starptautiska balva, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā.
Jaunums!!: Makss Planks un Nobela prēmija · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija fizikā
rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: Makss Planks un Nobela prēmija fizikā · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Jaunums!!: Makss Planks un Nobela prēmijas laureāti fizikā · Redzēt vairāk »
Otrais termodinamikas likums
Otrais termodinamikas likums ir termodinamikas princips, kas nosaka ierobežojumus siltuma pārejai no viena ķermeņa uz citu.
Jaunums!!: Makss Planks un Otrais termodinamikas likums · Redzēt vairāk »
Planck (orbitālā observatorija)
Planck bija Eiropas Kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas paredzēta reliktstarojuma anizotropijas novērošanai.
Jaunums!!: Makss Planks un Planck (orbitālā observatorija) · Redzēt vairāk »
Planka konstante
Planka konstante, ko apzīmē ar h, ir fizikas konstante, ko izmanto, lai aprakstītu kvantu īpašības.
Jaunums!!: Makss Planks un Planka konstante · Redzēt vairāk »
Rietumvācija
Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.
Jaunums!!: Makss Planks un Rietumvācija · Redzēt vairāk »
Starojums
Starojums, arī radiācija (no — ‘spīdēšana, starošana’), ir enerģijas starveida izplatīšanās, izstarošana telpā.
Jaunums!!: Makss Planks un Starojums · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Makss Planks un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Makss Planks un Vācija · Redzēt vairāk »
Viļņi
Viļņi uz ūdens virsmas. Viļņi ir svārstības, kuras izplatās laikā un telpā, pārnesot enerģiju.
Jaunums!!: Makss Planks un Viļņi · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Makss Planks un 1918. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Maksis Planks, Max Planck, Planks.
