Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Plazma

Indekss Plazma

Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.

26 attiecības: Agregātstāvoklis, Asins plazma, Atoms, Ērvings Lengmīrs, Cietviela, Elektriskais lauks, Elektrons, Gāze, Gāzizlāde, Jonizācija, Jonosfēra, Jons, Jonu dzinējs, Kelvins, Kodolreaktors, Kodolsintēze, Kosmiskā telpa, Magnētiskais lauks, Plazmas displejs, Saule, Temperatūra, Uguns, Viela, Zemes atmosfēra, Zibens, Zvaigzne.

Agregātstāvoklis

Agregātstāvoklis ir vielas pastāvēšanas veids.

Jaunums!!: Plazma un Agregātstāvoklis · Redzēt vairāk »

Asins plazma

Asins plazma ir asiņu šķidrā daļa — iedzeltens, puscaurspīdīgs šķidrums, kas sastāv no neorganiskām un organiskām vielām.

Jaunums!!: Plazma un Asins plazma · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: Plazma un Atoms · Redzēt vairāk »

Ērvings Lengmīrs

Ērvings Lengmīrs (Irving Langmuir, dzimis 1881. gada 31. janvārī, miris 1957. gada 16. augustā) — ASV ķīmiķis un fiziķis.

Jaunums!!: Plazma un Ērvings Lengmīrs · Redzēt vairāk »

Cietviela

Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.

Jaunums!!: Plazma un Cietviela · Redzēt vairāk »

Elektriskais lauks

Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.

Jaunums!!: Plazma un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »

Elektrons

Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).

Jaunums!!: Plazma un Elektrons · Redzēt vairāk »

Gāze

Metāla baloni gāzu uzglabāšanai paaugstinātā spiedienā. Gāze ir vielas agregātstāvoklis, kam raksturīga molekulu haotiska kustība.

Jaunums!!: Plazma un Gāze · Redzēt vairāk »

Gāzizlāde

Gāzizlāde ir procesu kopums, kas norisinās gāzē, kurā plūst elektriskā strāva.

Jaunums!!: Plazma un Gāzizlāde · Redzēt vairāk »

Jonizācija

Jonizācija ir jonu veidošanās no neitrāliem atomiem vai molekulām.

Jaunums!!: Plazma un Jonizācija · Redzēt vairāk »

Jonosfēra

Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.

Jaunums!!: Plazma un Jonosfēra · Redzēt vairāk »

Jons

Joni ir elektriski lādētas daļiņas, kas rodas, ja vielas atomi vai atomu grupas zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.

Jaunums!!: Plazma un Jons · Redzēt vairāk »

Jonu dzinējs

Attēlā parādīta jonu dzinēja darbības shēma (angļu valodā) Jonu dzinējs ir reaktīvā raķešdzinēja veids, kurā par darbvielu izmanto jonizētu gāzi (tipiski ksenonu, argonu, slāpekli, amonjaku, cēziju, indiju u.c.), kas paātrināta elektriskajā vai elektromagnētiskajā laukā.

Jaunums!!: Plazma un Jonu dzinējs · Redzēt vairāk »

Kelvins

Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.

Jaunums!!: Plazma un Kelvins · Redzēt vairāk »

Kodolreaktors

neitronu heterogēnā kodolreaktora shematisks attēls1 — vadības stienis; 2 — bioloģiskā aizsardzība; 3 — siltumaizsardzība; 4 — neitronu palēninātājs; 5 — kodoldegviela; 6 — siltumnesējs. Kodolreaktors jeb atomreaktors ir iekārta, kurā norisinās vadāma kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.

Jaunums!!: Plazma un Kodolreaktors · Redzēt vairāk »

Kodolsintēze

tritija kodolsintēzes modelis. Kodolsintēze ir process, kura laikā pretēji kodolu dalīšanās procesam notiek kodolu saplūšana.

Jaunums!!: Plazma un Kodolsintēze · Redzēt vairāk »

Kosmiskā telpa

Habla teleskopu uzņemts kosmiskās telpas attēls Kosmiskā telpa, arī kosmoss vai izplatījums, ir Visuma relatīvi tukšie apvidi ārpus astronomisko objektu atmosfēras.

Jaunums!!: Plazma un Kosmiskā telpa · Redzēt vairāk »

Magnētiskais lauks

Fizikā magnētiskais lauks ir lauks, ko ap sevi rada jebkurš patstāvīgais magnēts, elektromagnēts, kā arī kustībā esošas lādētas daļiņas.

Jaunums!!: Plazma un Magnētiskais lauks · Redzēt vairāk »

Plazmas displejs

Plazmas televizors Plazmas displejs (angļu: plasma display panel (PDP)) ir plakanā displeja tips, kuru izmanto vidēju un lielizmēra displeju ražošanā (pārsvarā 32" un lielākiem).

Jaunums!!: Plazma un Plazmas displejs · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Plazma un Saule · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Plazma un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Uguns

Uguns liesmas Uguns ir degšana, kurā izdalās daudz siltuma, veidojot atklātu liesmu.

Jaunums!!: Plazma un Uguns · Redzēt vairāk »

Viela

Viela ir matērijas veids, kura sastāv no atomiem.

Jaunums!!: Plazma un Viela · Redzēt vairāk »

Zemes atmosfēra

Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.

Jaunums!!: Plazma un Zemes atmosfēra · Redzēt vairāk »

Zibens

Zibens Arlingtonā (ASV) Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā.

Jaunums!!: Plazma un Zibens · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.

Jaunums!!: Plazma un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »