Satura rādītājs
20 attiecības: Aleksandrija, Antiohija, Asjūta, Askēze, Ēģipte, Filozofija, Filozofs, Kampānija, Lepra, Nīla, Neoplatonisms, Platons, Roma, Romas impērija, Senā Grieķija, Senā Persija, Sicīlija, Tuberkuloze, Vatikāns, 205. gads.
- Neoplatoniķi
- Sengrieķu rakstnieki
Aleksandrija
Aleksandrija (Al-ʼIskandariya, koptu: Ⲣⲁⲕⲟⲧⲉ) ir otra lielākā Ēģiptes pilsēta.
Skatīt Plotīns un Aleksandrija
Antiohija
Antiohija (Antióheia), arī Antioha, bija sengrieķu pilsēta mūsdienu Turcijas teritorijā.
Skatīt Plotīns un Antiohija
Asjūta
Asjūta (Asyūţ) ir pilsēta Ēģiptē, Asjūtas muhāfazas centrs.
Skatīt Plotīns un Asjūta
Askēze
Askēze (— vingrināšanās) vai askētisms ir galēja atturības pakāpe, kad cilvēks atsakās no dzīves labumiem un pārvar jutekliskās tieksmes, lai sasniegtu kādu morāles vai reliģisko ideālu, uzupurētos kāda sociālā mērķa labad.
Skatīt Plotīns un Askēze
Ēģipte
Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.
Skatīt Plotīns un Ēģipte
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Skatīt Plotīns un Filozofija
Filozofs
Divi no ievērojamākajiem filozofiem — Platons un Aristotelis Filozofs, sieviešu dzimtē — filozofe, ir filozofijas speciālists.
Skatīt Plotīns un Filozofs
Kampānija
Kampānija (itāļu un neapoliešu: Campania) ir reģions Itālijas dienvidu daļā.
Skatīt Plotīns un Kampānija
Lepra
24 gadus vecs lepras slimnieks ar slimības skartu ādu. Lepra ((lépra), no λεπίς (lepís) — 'zvīņa, plēksne') jeb spitālība, arī Hansena slimība par godu tās atklājējam Gerhardam Armaueram Hansenam, ir hroniska slimība, ko izraisa baktērijas Mycobacterium leprae un Mycobacterium lepromatosis.
Skatīt Plotīns un Lepra
Nīla
Nīla (An Nīl; seno ēģiptiešu: Iteru vai Ḥ'pī, koptu: P(h)iaro) ir upe Āfrikas ziemeļaustrumos, to uzskata par garāko upi pasaulē.
Skatīt Plotīns un Nīla
Neoplatonisms
Plotīns Neoplatonisms ir termins, kas raksturo filozofijas tradīciju 3.—6.
Skatīt Plotīns un Neoplatonisms
Platons
Platons (Plátōn; dzimis ap 427. gadu p.m.ē., miris ap 348. gadu p.m.ē.) bija klasiskās Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrata māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks un Platona akadēmijas dibinātājs.
Skatīt Plotīns un Platons
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Skatīt Plotīns un Roma
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Plotīns un Romas impērija
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Plotīns un Senā Grieķija
Senā Persija
Persijas impērija ((Iran-e bozorg), (Iranzamin)) ir apzīmējums persiešu lielvalstij un civilizācijai senajos laikos Centrālāzijā laikā posmā no 6.
Skatīt Plotīns un Senā Persija
Sicīlija
Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.
Skatīt Plotīns un Sicīlija
Tuberkuloze
Tuberkulozes slimības rezultātā plaušās rodas caurumi, kā šajā rentgenstaru fotogrāfijā redzamais dobums pacienta augšējā labajā daivā Tuberkuloze (— ‘pauguriņš’) jeb dilonis ir plaši izplatīta un bieži nāvējoša infekcijas slimība, kuru izraisa mikobaktērijas, īpaši Mycobacterium tuberculosis.
Skatīt Plotīns un Tuberkuloze
Vatikāns
Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts ir pilsētvalsts Romas centrā.
Skatīt Plotīns un Vatikāns
205. gads
205.
Skatīt Plotīns un 205. gads
Skatīt arī
Neoplatoniķi
- Bonaventura
- Boēcijs
- Damaskas Joans
- Džovanni Piko della Mirandola
- Fārābī
- Johans Skots Erigena
- Jūliāns
- Marsīlio Fičīno
- Nikolajs Loskis
- Plotīns
- Porfirijs
- Pseidodionīsijs Areopagīts
- Svētais Augustīns
- Īzaks Aklais
Sengrieķu rakstnieki
- Plotīns
- Ēzops
Zināms kā Plotinos, Plotins, Plotinus.