Ātrāk nekā pārlūku!
24 attiecības: Acs, Aste, Augšžokļa kauls, Devons, Galvaskauss, Haizivis, Jura (periods), Karbons, Krīts (periods), Kuņģis, Makreļhaizivjveidīgās, Mērenā josla, Mugurkauls, Mute, Paklājhaizivjveidīgās, Perms, Rajas, Rekviēmhaizivjveidīgās, Skelets, Skrimšļzivis, Spirāliskais vārstulis, Tropu josla, Vēders, Zarnas.
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Acs · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Aste · Redzēt vairāk »
Augšžokļa kauls
Augšžokļa kauls ir pāra, gaisu saturošs cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Augšžokļa kauls · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Plātņžauņi un Devons · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Haizivis
Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Haizivis · Redzēt vairāk »
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Jura (periods) · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Plātņžauņi un Karbons · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Kuņģis · Redzēt vairāk »
Makreļhaizivjveidīgās
Makreļhaizivjveidīgās (Lamniformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Makreļhaizivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Mērenā josla · Redzēt vairāk »
Mugurkauls
Cilvēka mugurkauls Mugurkauls (Columna vertebralis) ir galvenais ķermeņa balsts.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Mugurkauls · Redzēt vairāk »
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Mute · Redzēt vairāk »
Paklājhaizivjveidīgās
Paklājhaizivjveidīgās (Orectolobiformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Paklājhaizivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Plātņžauņi un Perms · Redzēt vairāk »
Rajas
Rajas (Batoidea) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) virskārta, kas apvieno vairāk kā 500 sugas un kas tiek iedalītas 18 dzimtās.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Rajas · Redzēt vairāk »
Rekviēmhaizivjveidīgās
Rekviēmhaizivjveidīgās (Carcharhiniformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Rekviēmhaizivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Skelets
Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Skelets · Redzēt vairāk »
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »
Spirāliskais vārstulis
Izžāvēts un izpreparēts haizivs viduszarnas fragments ar spirālisko vārstuli. Spirāliskais vārstulis ir gremošanas sistēmas orgāns, kas raksturīgs vairākām zivju un apaļmutnieku kārtām.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Spirāliskais vārstulis · Redzēt vairāk »
Tropu josla
Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimata josla, kas atrodas starp subekvatoriālo joslu un subtropu joslu.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Tropu josla · Redzēt vairāk »
Vēders
Sievietes vēders Vēders mugurkaulniekiem ir ķermeņa daļa, kas atrodas ķermeņa priekšpusē zem krūškurvja un virs iegurņa, savukārt posmkājiem vēders ir noslēdzošā ķermeņa daļa pēc krūtīm.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Vēders · Redzēt vairāk »
Zarnas
Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.
Jaunums!!: Plātņžauņi un Zarnas · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Elasmobranchii, Plātžauņi, Plātņžaunzivis.
