Ātrāk nekā pārlūku!
51 attiecības: Apsīda, Astronomija, Astronomiskā vienība, Atmosfēra, Atmosfēras spiediens, Atstarotājspēja, Bārs (mērvienība), Ekliptika, G, Habla kosmiskais teleskops, Harons (pavadonis), Hidra (pavadonis), Kelvins, Kerbers (pavadonis), Kilometrs, Koipera josla, Latvijas Universitāte, Masa, Mēness, Metāns, Neptūns (planēta), New Horizons, Nikte (pavadonis), Oglekļa monoksīds, Ogleklis, Orbīta, Paātrinājums, Paskāls, Planēta, Planēta X, Plutona pavadoņi, Pundurplanēta, Rādiuss, Saule, Saules sistēma, Silikāti, Slāpeklis, Starptautiskā Astronomijas savienība, Stiksa (pavadonis), Stunda, Trajektorija, Transneptūna objekts, Urāns (planēta), Zeme, Zvaigžņlielums, Zvaigzne, 1930. gads, 1979. gads, 1988. gads, 1990. gads, ..., 1999. gads. Izvērst indekss (1 vairāk) »
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Apsīda · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Astronomija · Redzēt vairāk »
Astronomiskā vienība
Astronomiskā vienība (au jeb AU, arī ua), pilnā nosaukumā astronomiskā garuma vienība ir garuma mērvienība, kas vienāda ar 149 597 870 700 metriem un atbilst aptuveni vidējam attālumam no Zemes līdz Saulei (un vienāda ar Zemes orbītas lielo pusasi).
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Astronomiskā vienība · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Atmosfēras spiediens
15 gadu vidējais atmosfēras spiediens jūras līmenī (augšā vasaras, apakšā ziemas atmosfēras spiediens) Atmosfēras spiediens ir Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsmas.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Atmosfēras spiediens · Redzēt vairāk »
Atstarotājspēja
Atstarotājspēja apraksta, cik daudz no krītošā starojuma virsma atstaro.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Atstarotājspēja · Redzēt vairāk »
Bārs (mērvienība)
Bārs (no (baros) — 'smagums') ir atmosfēras spiediena mērvienība.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Bārs (mērvienība) · Redzēt vairāk »
Ekliptika
Animācija, kas rāda, kā Saule projicējas uz debess sfēras Ekliptika (— 'aptumsums') ir debess sfēras pilnais riņķis — gada laikā Saules centra veiktais no Zemes redzamais ceļš.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Ekliptika · Redzēt vairāk »
G
Burts "G". G ir latīņu alfabēta septītais burts.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un G · Redzēt vairāk »
Habla kosmiskais teleskops
HST, uzņemts no ''Space Shuttle Discovery'' otrās apkopes misijas STS-82 laikā Habla kosmiskais teleskops (Hubble Space Telescope) jeb HST ir orbitālā observatorija, kas palaista un atrodas Zemā Zemes orbītā.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Habla kosmiskais teleskops · Redzēt vairāk »
Harons (pavadonis)
Harons ir lielākais pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Harons (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Hidra (pavadonis)
Hidra ir pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Hidra (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kelvins
Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Kelvins · Redzēt vairāk »
Kerbers (pavadonis)
Kerbers ir neliels pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis. Tas ir ceturtais atklātais Plutona pavadonis, un to atklāja 2011. gada 28. jūnijā. Kerbers ir otrs tālākais un otrs mazākais Plutona pavadonis.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Kerbers (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Kilometrs
Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Kilometrs · Redzēt vairāk »
Koipera josla
Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā Koipera josla, tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir Saules sistēmas ārējā daļā esošs disks ap zvaigzni.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Koipera josla · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Masa
Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Masa · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Mēness · Redzēt vairāk »
Metāns
Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Metāns · Redzēt vairāk »
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Neptūns (planēta) · Redzēt vairāk »
New Horizons
New Horizons ("jaunie apvāršņi") ir NASA starpplanētu zonde Plutona izpētei.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un New Horizons · Redzēt vairāk »
Nikte (pavadonis)
Nikte ir pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Nikte (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Oglekļa monoksīds
Oglekļa monoksīds (tvana gāze, tvans, CO) ir bezkrāsaina indīga, degtspējīga gāze bez garšas un smaržas, nedaudz vieglāka par gaisu (1,25 kg/m³ pie 0°C, salīdzinot ar atmosfēras vidējo 1,2922 šajā pašā temperatūrā).
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Oglekļa monoksīds · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Orbīta · Redzēt vairāk »
Paātrinājums
Paātrinājums ir ķermeņa ātruma izmaiņa laika vienībā. Paātrinājums ir ķermeņa ātruma maiņas temps.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Paātrinājums · Redzēt vairāk »
Paskāls
Paskāls (simbols: Pa) ir SI spiediena mērvienība.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Paskāls · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Planēta · Redzēt vairāk »
Planēta X
Persivals Louvels - planētas X hipotēzes autors. Planēta X ir hipotētiska planēta Saules sistēmas ārējā daļā aiz Neptūna orbītas.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Planēta X · Redzēt vairāk »
Plutona pavadoņi
Plutona pavadoņu orbītas. Plutons un Harons (''New Horizons'' uzņēmums, 2015). Plutona pavadoņi ir pundurplanētas Plutona dabiskie pavadoņi Harons, Stiksa, Nikte, Kerbers un Hidra.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Plutona pavadoņi · Redzēt vairāk »
Pundurplanēta
Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir liels lodveida debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni (Saules sistēmā ap Sauli), bet nav pietiekoši liels, lai ar savu gravitācijas lauku attīrītu savu orbītu no mazākiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Pundurplanēta · Redzēt vairāk »
Rādiuss
Rādiuss ''r'', kas savieno riņķa līnijas centru ''O'' ar punktu ''P''. Par riņķa līnijas rādiusu sauc jebkuru nogriezni, kas savieno riņķa līnijas centru ar kādu no tās punktiem.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Rādiuss · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Saule · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Silikāti
Silikāti (— 'krams') ir silīcijskābes sāļi, kuru anjons ir SiO44−.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Silikāti · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Starptautiskā Astronomijas savienība
Starptautiskās Astronomijas savienības logo. Attēlotas visas 74 Starptautiskās Astronomijas savienības valstis (2015. gada decembris) Starptautiskā Astronomijas savienība — visas pasaules astronomisko organizāciju apvienība.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Starptautiskā Astronomijas savienība · Redzēt vairāk »
Stiksa (pavadonis)
Stiksa ir neliels pundurplanētas Plutona dabiskais pavadonis. Tas ir piektais atklātais Plutona pavadonis, un to atklāja 2012. gada 26. jūnijā, gadu pēc ceturtā Plutona pavadoņa Kerbera atklāšanas. Stiksa ir otrs tuvākais Plutona pavadonis. Tas ir ļoti nespodrs — pavadonis ir divreiz nespodrāks par Kerberu un tūkstošiem reižu nespodrāks par Plutonu. Stiksas atklāšana pastiprināja teoriju, ka Plutona pavadoņi ir paliekas no planētas un kāda cita liela Koipera joslas objekta sadursmes pirms miljoniem gadu.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Stiksa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Stunda
Stundas apritēšana (no pulksten divpadsmitiem līdz pulksten vieniem) analogajā pulkstenī Stunda ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Stunda · Redzēt vairāk »
Trajektorija
Trajektorija pēc būtības var būt pēdas sniegā, kas paliek pēc slēpotāja. Trajektorija ir līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis, precīzāk, materiāls punkts.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Trajektorija · Redzēt vairāk »
Transneptūna objekts
Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Transneptūna objekts · Redzēt vairāk »
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Zeme · Redzēt vairāk »
Zvaigžņlielums
Zvaigžņlielums ir bezdimensijas lielums, kuru izmanto astronomijā, lai raksturotu debess ķermeņu spožumu.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Zvaigžņlielums · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
1930. gads
1930.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un 1930. gads · Redzēt vairāk »
1979. gads
1979.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un 1979. gads · Redzēt vairāk »
1988. gads
1988.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un 1988. gads · Redzēt vairāk »
1990. gads
1990.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un 1990. gads · Redzēt vairāk »
1999. gads
1999.
Jaunums!!: Plutons (pundurplanēta) un 1999. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Plutons (planēta), Plūtons (planēta).
