Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Indekss Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

82 attiecības: Altmarkas pamiers, Čarne, Bērzaunes pils, Biržu pils, Braņevo, Brodņica, Daugavgrīva, Daugavgrīvas cietoksnis, Daugavgrīvas viduslaiku pils, Edgars Dunsdorfs, Gauja, Gņeva, Gdaņska, Gužno, Gustavs Horns, Gustavs II Ādolfs, Hāpsalu, Jakobs Delagardijs, Jans Karols Hodkevičs, Jans Zamoiskis, Jelgavas pamiers, Joahims Frīdrihs fon Mansfelds, Katoļticība, Kazaki, Kārlis IX, Kirumpē, Kokneses kauja (1601), Kokneses pils, Krievija, Krievu—zviedru karš (1610—1617), Kristaps Radvils, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Līksnas muiža, Līvāni, Licenes kauja (1632), Livonija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Moldāvija, Nove Mjasto Lubavske, Orneta, Osmaņu impērija, Paide, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pļaviņas, Pērnava, Pilava, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru kari, ..., Polijas—Lietuvas ūnija, Prūsija, Prūsijas hercogiste, Protestantisms, Pucka, Radvili, Rīga, Salacgrīva, Salaspils kauja, Sapjehas, Sēlija, Sēlpils pils, Sigismunds III Vāsa, Skanste, Stolbovas miera līgums, Tallina, Tartu, Trīsdesmitgadu karš, Valle, Valles kauja, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Vastselīna, Vīlandes viduslaiku pils, Vilhelms Ketlers, Visla, Volmārs fon Fārensbahs, Vrangeļi, Zviedrija, Zviedru Igaunija, Zviedru Vidzeme, 1600. gads, 1629. gads. Izvērst indekss (32 vairāk) »

Altmarkas pamiers

Mūsdienu Latvijas teritorijas sadalīšana pēc 1629. gada Altmarkas pamiera: ar pārtrauktu līniju iezīmēta Zviedru Vidzemes dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā. Teritoriālās izmaiņas Livonijā, 1561-1629 Altmarkas pamiers bija 1629.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Altmarkas pamiers · Redzēt vairāk »

Čarne

Čarne - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē uz rietumiem no Čluhovas.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Čarne · Redzēt vairāk »

Bērzaunes pils

Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Bērzaunes pils · Redzēt vairāk »

Biržu pils

Biržu pils ir zemes bastiona tipa pils Biržos, Lietuvā.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Biržu pils · Redzēt vairāk »

Braņevo

Braņevo, agrāk Braunsberga, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļaustrumiem no Elblongas, netālu no Vislas lagūnas un robežas ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Braņevo · Redzēt vairāk »

Brodņica

Brodņica, agrāk Štrasburga, ir pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes ziemeļaustrumos pie Drvencas upes.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Brodņica · Redzēt vairāk »

Daugavgrīva

Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst arī pilsētas daļa Memmes pļava.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Daugavgrīva · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas cietoksnis

Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimtā uzbūvēts cietoksnis, kas atrodas Daugavgrīvā pie Buļļupes ietekas Daugavā.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Daugavgrīvas cietoksnis · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas viduslaiku pils

poļu—zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra) Daugavgrīvas viduslaiku pils jeb Daugavgrīvas skansts, arī Skanstnieki ir viduslaiku pils vieta Rīgā, Vecdaugavas apkaimē, Skanstnieku ielā 5 — kādreizējā Daugavgrīvas klostera vietā.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Daugavgrīvas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Edgars Dunsdorfs

Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Edgars Dunsdorfs · Redzēt vairāk »

Gauja

Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Gauja · Redzēt vairāk »

Gņeva

Gņeva - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē Vislas upes kreisajā krastā uz ziemeļrietumiem no Kvidzinas.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Gņeva · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Gdaņska · Redzēt vairāk »

Gužno

Gužno ir pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz austrumiem no Brodņicas.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Gužno · Redzēt vairāk »

Gustavs Horns

Gustavs Horns, arī Gustavs Hūrns (dzimis, miris), bija zviedru feldmaršals un politiķis.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Gustavs Horns · Redzēt vairāk »

Gustavs II Ādolfs

Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »

Hāpsalu

Hāpsalu, arī Hāpsala, ir kūrortpilsēta Igaunijas rietumu piekrastē pie Hāpsalu līča, Lēnes apriņķa centrs.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Hāpsalu · Redzēt vairāk »

Jakobs Delagardijs

Grāfs Jakobs Delagardijs vai Jakobs Delagardi (vai arī Jakobs de la Gardijs,,, Rēvele —, Stokholma) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks, feldmaršals (1620).

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jakobs Delagardijs · Redzēt vairāk »

Jans Karols Hodkevičs

Jans Karols Hodkevičs (dzimis 1560. gadā, miris) bija Polijas-Lietuvas kopvalsts valsts darbinieks.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jans Karols Hodkevičs · Redzēt vairāk »

Jans Zamoiskis

Jans Zamoiskis Polijas-Lietuvas kopvalsts kanclera tērpā ar lielhetmaņa zizli rokā Jans Zamoiskis kā karaļa Stefana Batorija kanclers sarkanā tērpā 1582. gada sarunās pēc uzvarētā Livonijas kara (Jans Matejko, 1872) Jans Zamoiskis jeb Jans Zamojskis (1542—1605) bija ietekmīgs 16. gadsimta Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs, diplomāts un rakstnieks.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jans Zamoiskis · Redzēt vairāk »

Jelgavas pamiers

Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Jelgavas pamiers · Redzēt vairāk »

Joahims Frīdrihs fon Mansfelds

Grāfs Joahims Frīdrihs fon Mansfelds cu Forderorts (dzimis, miris) bija vācu grāfs un Zviedrijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Joahims Frīdrihs fon Mansfelds · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Kazaki

Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki (no — "brīvie ļaudis") ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kazaki · Redzēt vairāk »

Kārlis IX

Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kārlis IX · Redzēt vairāk »

Kirumpē

Kirumpē, agrāk Kirumpeja, ir ciems Igaunijas dienvidaustrumos, Veru apriņķī, kas robežojas ar Veru pilsētu.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kirumpē · Redzēt vairāk »

Kokneses kauja (1601)

Kokneses kauja bija liela Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) kauja, kas notika uz austrumiem no Kokneses pils 1601.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kokneses kauja (1601) · Redzēt vairāk »

Kokneses pils

Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kokneses pils · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievu—zviedru karš (1610—1617)

Krievu karavadoņa Skopina-Šuiska tikšanās ar Jakobu Delagardiju pirms karagājiena pret poļiem un lietuviešiem (1609). Jakoba Delagardija uzbrukums Novgorodas kremlim 1611. gada 16. jūlijā. Krievijas un Zviedrijas robežas izmaiņas no 1323. līdz 1743. gadam. Krievu—zviedru karš (1610—1617) jeb Ingrijas karš, saukts arī par "Delagardija karagājienu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Poļu—zviedru kara laikā 1610.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Krievu—zviedru karš (1610—1617) · Redzēt vairāk »

Kristaps Radvils

Kristaps Radvils Lietuvas lielhetmaņa tērpā (17. gadsimta glezna). Kristaps Radvils, saukts Jaunais, arī Kristofs Radzivils (1585—1640) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kristaps Radvils · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Latvija · Redzēt vairāk »

Līksnas muiža

Līksnas muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Sagruvusī Līksnas muiža 1927. gadā left Līksnas muižas kungu mājas paliekas atrodas Augšdaugavas novada Līksnas pagasta Līksnā.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Līksnas muiža · Redzēt vairāk »

Līvāni

Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Līvāni · Redzēt vairāk »

Licenes kauja (1632)

Licenes kauja (1632) ir viena no lielākajām Trīsdesmitgadu kara kaujām starp zviedru karaspēku Gustava II Ādolfa vadībā un Albrehta Vallenšteina vadītajām Hābsburgu vienībām 16.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Licenes kauja (1632) · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Moldāvija

Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Moldāvija · Redzēt vairāk »

Nove Mjasto Lubavske

Nove Mjasto Lubavske ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidrietumiem no Ostrudas pie Drvencas upes.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Nove Mjasto Lubavske · Redzēt vairāk »

Orneta

Orneta — pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz rietumiem no Lidzbarkas Varmiņskas.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Orneta · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »

Paide

Paide ir pilsēta Jerves apriņķī Igaunijā.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Paide · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pļaviņas

Pļaviņas ir pilsēta Aizkraukles novadā, Daugavas labajā krastā lejpus Aiviekstes ietekas.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pļaviņas · Redzēt vairāk »

Pērnava

Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pērnava · Redzēt vairāk »

Pilava

Pilava - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē 25 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Garvolinas.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pilava · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru kari

Poļu—zviedru kari ir kopējs apzīmējums bruņotu konfliktu sērijai starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karaspēkiem no 1563.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Poļu—zviedru kari · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Prūsija · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Protestantisms

Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Protestantisms · Redzēt vairāk »

Pucka

Pucka - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz ziemeļiem no Gdiņas, Puckas līča krastā.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Pucka · Redzēt vairāk »

Radvili

Radzivilu dzimtas ģerbonis ar trim taurēm un melno ērgli (no 1451) Radzivilu dzimtas koks (1742) Radvili, arī Radivili un Radzivili ir sena lietuviešu dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Radvili · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rīga · Redzēt vairāk »

Salacgrīva

Salacgrīva ir pilsēta Vidzemes ziemeļos, Limbažu novadā, Salacas upes grīvā.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Salacgrīva · Redzēt vairāk »

Salaspils kauja

Salaspils kauja bija lielākā Poļu—zviedru kara (1600—1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Salaspils kauja · Redzēt vairāk »

Sapjehas

Kņazu Sapjehu dzimtas ģerbonis. Sapjehas jeb Sapegas bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sapjehas · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sēlpils pils

Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »

Skanste

Tomes Zviedru skanste. Skanste vai skansts ir lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgta četrstūra formā.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Skanste · Redzēt vairāk »

Stolbovas miera līgums

Gustavs Ādolfs. Stolbovas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru Ingrijas kara (1610–1617) beigās Stolbovas sādžā netālu no Tihvinas 1617.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Stolbovas miera līgums · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Tallina · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Tartu · Redzēt vairāk »

Trīsdesmitgadu karš

Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Trīsdesmitgadu karš · Redzēt vairāk »

Valle

Valle ir ciems Latvijas dienvidos, Zemgalē, Bauskas novada Valles pagasta centrs.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Valle · Redzēt vairāk »

Valles kauja

Valles kauja bija kauja Poļu-zviedru kara (1600—1629) laikā starp Zviedrijas un Polijas-Lietuvas karaspēkiem.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Valles kauja · Redzēt vairāk »

Valmieras Livonijas ordeņa pils

Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Valmieras Livonijas ordeņa pils · Redzēt vairāk »

Vastselīna

Vastselīna ir ciems Igaunijas dienvidaustrumos netālu no Krievijas un Latvijas robežām, Piuzas upes krastos.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vastselīna · Redzēt vairāk »

Vīlandes viduslaiku pils

Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija. Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena. Vīlandes viduslaiku pils jeb Vīlandes ordeņa pils bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vīlandes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Visla

Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Visla · Redzēt vairāk »

Volmārs fon Fārensbahs

Georgs Volmārs fon Fārensbahs (dzimis, miris) bija Jaunpilī dzimis karavīrs un politiķis.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Volmārs fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »

Vrangeļi

Baronu Vrangeļu no Elistferas un Ludenhofas ģerbonis. Fon Vrangeļi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Vrangeļi · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedru Igaunija

Zviedru Baltijas provinces 17. gadsimtā. Zviedru Igaunija (1561-1721) jeb Igaunijas hercogiste ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincei mūsdienu Igaunijas ziemeļu daļā, kas nonāca Zviedrijas valdījumā 1561.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Zviedru Igaunija · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1600. gads

1600.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1600. gads · Redzēt vairāk »

1629. gads

1629.

Jaunums!!: Poļu—zviedru karš (1600—1629) un 1629. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Polijas-Zviedrijas karš, Polijas-Zviedrijas karš (1600-1629), Polijas-Zviedrijas karš (1660-1629), Polijas—Zviedrijas karš (1600—1629), Poļu-zviedru karš, Poļu-zviedru karš (1600-1629), Poļu-zviedru karš (1600—1629), Zviedru-poļu karš, Zviedru-poļu karš (1600-1629).

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »