Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Indekss Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

66 attiecības: Anna I, Augusts II Stiprais, Augusts III Saksis, Austrija, Brestļitovskas miera līgums, Daugava, Dņepra, Frīdrihs II Lielais, Gdaņska, Ietekmes zona, Igaunija, Inflantijas vaivadija, Jelgava, Karš par Austrijas mantojumu, Kārlis Kristians Jozefs, Kārlis VI, Krievija, Krievijas Impērija, Krievijas SFPR, Krievu—turku karš (1768—1774), Kulma (zeme), Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Latvija, Lielais Ziemeļu karš, Lielpolija, Lietuva, Malborka, Minska, Moldāvija, Molotova—Ribentropa pakts, Mscislava, Nīštates miera līgums, Noteca, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgums, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris I, Piltenes apgabals, Pirmais pasaules karš, Polija, Polijas mantojuma karš, Polijas—Lietuvas ūnija, Polocka, Pomerānija, Prūsija, Rīgas arhibīskapija, Saksijas kūrfirstiste, ..., Silēzija, Somija, Staņislavs Leščiņskis, Staņislavs Poņatovskis, Valahijas kņaziste, Vācija, Vīnes kongress, Vitebska, Zviedru Vidzeme, 1772. gads, 1793. gads, 1795. gads, 18. gadsimts, 23. janvāris, 24. oktobris, 5. augusts. Izvērst indekss (16 vairāk) »

Anna I

Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Anna I · Redzēt vairāk »

Augusts II Stiprais

Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Augusts II Stiprais · Redzēt vairāk »

Augusts III Saksis

Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Austrija · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Daugava

Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Daugava · Redzēt vairāk »

Dņepra

Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Dņepra · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Lielais

Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Gdaņska · Redzēt vairāk »

Ietekmes zona

Britu un Krievijas ietekmes Irānā norobežošana Ietekmes zona jeb ietekmes sfēra ir teritorija ārpus valsts robežām, kurā valsts īsteno kultūras, ekonomiskā, militārā vai politiskā ietekmi.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Ietekmes zona · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Igaunija · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Jelgava · Redzēt vairāk »

Karš par Austrijas mantojumu

Karš par Austrijas mantojumu bija plašs militārs konflikts Eiropā un tās kolonijās, no 1740.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Karš par Austrijas mantojumu · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristians Jozefs

Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »

Kārlis VI

Kārlis VI (dzimis, miris) bija Svētās Romas impērijas ķeizars un Austrijas erchercogistes valdnieks no 1711.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Kārlis VI · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1768—1774)

Krievu—turku karš (1768—1774) bija nobeigums Krievijas Impērijas teritorijas paplašināšanā, iekarojot Ukrainas dienvidus, Ziemeļkaukāzu un Krimu.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Krievu—turku karš (1768—1774) · Redzēt vairāk »

Kulma (zeme)

Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulmas (Helmno) zeme mūsdienu Polijas robežās Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Kulma (zeme) · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogi

Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)

Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796). Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija 1795.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795) · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Latvija · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lielpolija

Lielpolijas vojevodistes ģerbonis ar Pjastu dinastijas zīmi — balto ērgli. Lielpolija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas rietumdaļā Vartas un Notecas upju baseinos.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Lielpolija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Lietuva · Redzēt vairāk »

Malborka

Malborka ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē pie Vislas attekas Nogatas.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Malborka · Redzēt vairāk »

Minska

Minska (agrāk Менск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Minska · Redzēt vairāk »

Moldāvija

Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Moldāvija · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Mscislava

Mscislava jeb Mstislavļa ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala austrumos, Mscislavas rajona centrs pie Vihras upes.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Mscislava · Redzēt vairāk »

Nīštates miera līgums

Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »

Noteca

Noteca (poļu - Noteć, vācu - Netze, latīņu - Natissis) - upe Polijā - Vartas labā krasta pieteka.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Noteca · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgums

Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgums (bija Otrais pasaules kara laikā 1939. gada 28. septembrī Maskavā noslēgtā vienošanās starp PSRS un Vāciju, kas noteica abu valstu robežu pēc 1939. gada Polijas kampaņas. Saskaņā ar šo līgumu Vācija ieguva Polijas Ļubļinas un Varšavas apgabalus, bet PSRS — visu Lietuvu.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgums · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas mantojuma karš

Eiropa pēc kara beigām Polijas mantojuma karš sākās kā Eiropas lielvalstu konflikts par Polijas-Lietuvas valdnieka ievēlēšanu un izvērtās par plašāku Eiropas konfliktu, kurš mainīja Spānijas mantojuma kara rezultātus.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Polijas mantojuma karš · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka jeb Polacka (vai Полацак) ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils (Latvija).

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Polocka · Redzēt vairāk »

Pomerānija

Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Pomerānija · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Prūsija · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Saksijas kūrfirstiste

Saksijas teritorija impērijas sastāvā, 1648 Kūrfirsta ģerbonis Frīdriha Augusta III ģerbonis Saksijas kūrfirstiste bija vācu valsts, kas Svētās Romas impērijas sastāvā pastāvēja no 1356.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Saksijas kūrfirstiste · Redzēt vairāk »

Silēzija

Silēzija ir vēsturisks novads Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas sastāvā, bet mazākas daļas — Čehijā un Vācijā.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Silēzija · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Somija · Redzēt vairāk »

Staņislavs Leščiņskis

Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Staņislavs Leščiņskis · Redzēt vairāk »

Staņislavs Poņatovskis

Staņislavs II Augusts Poņatovskis (dzimis, miris) bija pēdējais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs (1764-1795).

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Staņislavs Poņatovskis · Redzēt vairāk »

Valahijas kņaziste

Valahijas kņaziste jeb Valahijas principāts (rumāņu: Principatul Țării Românești, Principatul Valahiei, arī Țara Românească) bija valsts (1310—1861) Eiropas dienvidaustrumos, mūsdienu Rumānijas teritorijas dienvidos.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Valahijas kņaziste · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Vācija · Redzēt vairāk »

Vīnes kongress

Žana Baptista Isabeja zīmējumā (1819). Vīnes kongress (1814—1815) bija visu Eiropas valstu konference Austrijas ārlietu ministra Klēmensa fon Meterniha vadībā, kas tika sasaukta pēc Napoleona karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām un kurā vienojās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Vīnes kongress · Redzēt vairāk »

Vitebska

Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Vitebska · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1772. gads

1772.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un 1772. gads · Redzēt vairāk »

1793. gads

1793.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un 1793. gads · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un 1795. gads · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

23. janvāris

23.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un 23. janvāris · Redzēt vairāk »

24. oktobris

24.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un 24. oktobris · Redzēt vairāk »

5. augusts

5.

Jaunums!!: Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas un 5. augusts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Pirmā Polijas dalīšana, Polijas 1. dalīšana, Polijas Pirmā dalīšana, Polijas Trešā dalīšana, Polijas dalīšana, Polijas dalīšanas, Polijas sadalīšana, Polijas sadalīšanas, Polijas-Lietuvas dalīšanas, Trešā Polijas dalīšana.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »