32 attiecības: Angstrēms, Bārija sulfāts, Blīvums, Deformācija, Dielektriķis, Dzintars, Elektriskais izolators, Elektrons, Elektrovadītspēja, Gaismas laušana, Gels, Hermanis Štaudingers, Kokvilna, Magnētisms, Makromolekula, Metāli, Molekula, Plastmasas, Polietilēns, Polimetilmetakrilāts, Polistirols, Polivinilhlorīds, Skaņa, Skaņas ātrums, Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība, Stikls, Varš, Vaski, Viskoelastība, Viskozitāte, Zīds, Ziloņkauls.
Angstrēms
Angstrēms ir garuma mērvienība ekvivalenta 1/10000000000 metra jeb 10−10m (100 pm vai 0,1 nm).
Jaunums!!: Polimēri un Angstrēms · Redzēt vairāk »
Bārija sulfāts
Bārija sulfāts (BaSO4) ir balta, kristāliska viela, kas praktiski nešķīst ūdenī.
Jaunums!!: Polimēri un Bārija sulfāts · Redzēt vairāk »
Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
Jaunums!!: Polimēri un Blīvums · Redzēt vairāk »
Deformācija
Deformācija (no — izkropļošana) ir ķermeņa formas vai izmēru maiņa ārēju spēku iedarbībā.
Jaunums!!: Polimēri un Deformācija · Redzēt vairāk »
Dielektriķis
Dielektriķis ir viela, kurā ir maz brīvo lādiņnesēju, tādējādi dielektriķis ir viela, kura ļoti slikti vada elektrisko strāvu.
Jaunums!!: Polimēri un Dielektriķis · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Polimēri un Dzintars · Redzēt vairāk »
Elektriskais izolators
Trīs dzīslu kabelis, kur katram vadam apkārt ir izolējošs materiāls, lai tie savstarpēji nesaskartos. Arī kabelis ir vēl atsevišķā izolatorā Elektriskais izolators ir materiāls vai viela, kas neļauj elektroenerģijai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes.
Jaunums!!: Polimēri un Elektriskais izolators · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Polimēri un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elektrovadītspēja
Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.
Jaunums!!: Polimēri un Elektrovadītspēja · Redzēt vairāk »
Gaismas laušana
Zīmulis izskatās salauzts, jo, gaismai pārejot no ūdens gaisā, mainās tās virziens Gaismas laušana jeb refrakcija ir parādība, kad gaismai pārejot no vienas vides citā vidē, kurā ir atšķirīgs gaismas izplatīšanās ātrums, tā maina gaismas staru izplatīšanās virzienu.
Jaunums!!: Polimēri un Gaismas laušana · Redzēt vairāk »
Gels
Silīcija kserogēls Gels ir želejveidīgs mīksts materiāls, kas var būt gan mīksts un trausls, gan ciets un izturīgs.
Jaunums!!: Polimēri un Gels · Redzēt vairāk »
Hermanis Štaudingers
thumb Hermanis Štaudingers (dzimis 1881. gada 23. martā Vormsā; miris 1965. gada 8. septembrī Freiburgā) bija vācu ķīmiķis.
Jaunums!!: Polimēri un Hermanis Štaudingers · Redzēt vairāk »
Kokvilna
Kokvilnas pogaļas Kokvilna ir sēklapvalku šķiedras, ko iegūst no kokvilnas augiem.
Jaunums!!: Polimēri un Kokvilna · Redzēt vairāk »
Magnētisms
Magnētisms Magnētisms ir fizikāla parādība, kas izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.
Jaunums!!: Polimēri un Magnētisms · Redzēt vairāk »
Makromolekula
Polipeptīdu makromolekulas ķīmiskā struktūra Makromolekula (makrós — ‘garš’) jeb polimēra molekula ir molekula ar lielu molekulmasu.
Jaunums!!: Polimēri un Makromolekula · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Polimēri un Metāli · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Polimēri un Molekula · Redzēt vairāk »
Plastmasas
Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams; — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.
Jaunums!!: Polimēri un Plastmasas · Redzēt vairāk »
Polietilēns
Polietilēns ir vienkāršākais organiskais polimērs Polietilēns ((−CH2−)n) ir termoplastisks polimērs, kuru iegūst, polimerizējot etilēnu.
Jaunums!!: Polimēri un Polietilēns · Redzēt vairāk »
Polimetilmetakrilāts
Polimetilmetakrilāts (PMMA) ir sintētisks polimērs, kas iegūts no metilmetakrilāta.
Jaunums!!: Polimēri un Polimetilmetakrilāts · Redzēt vairāk »
Polistirols
Jogurta trauciņš no polistirola Polistirols ir ciets, caurspīdīgs polimērs, kuru iegūst, polimerizējot stirolu, kuru rūpnieciski iegūst no naftas.
Jaunums!!: Polimēri un Polistirols · Redzēt vairāk »
Polivinilhlorīds
Polivinilhlorīds ((C2H3Cl)n), pazīstams arī kā PVC, ir termoplastisks polimērs, vinilhlorīda radikāļpolimerizācijas produkts.
Jaunums!!: Polimēri un Polivinilhlorīds · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Polimēri un Skaņa · Redzēt vairāk »
Skaņas ātrums
Skaņas ātrums ir ātrums, ar kādu vibrācijas (skaņa) viļņu veidā pārvietojas elastīgā vidē, t. i., cik lielu attālumu šie viļņi veic noteiktā laika posmā.
Jaunums!!: Polimēri un Skaņas ātrums · Redzēt vairāk »
Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība
Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība jeb IUPAC (no) ir starptautiska nevalstiska organizācija, kas apvieno dažādu valstu ķīmiķus.
Jaunums!!: Polimēri un Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Polimēri un Stikls · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Polimēri un Varš · Redzēt vairāk »
Vaski
cetilpalmitāta ķīmiskā struktūra Vaski ir ķīmisku savienojumu grupa, kas viegli kūst un pēc savām īpašībām atgādina taukus.
Jaunums!!: Polimēri un Vaski · Redzēt vairāk »
Viskoelastība
Viskoelastība ir materiāla īpašība, kad tam piemīt gan elastīga, gan viskoza ķermeņa daba.
Jaunums!!: Polimēri un Viskoelastība · Redzēt vairāk »
Viskozitāte
Viskozitātes attēlojums. Apakšējam (violetajam) šķidrumam ir lielāka viskozitāte, nekā augšējam. Eksperiments, kas rāda, ka iekšējā berze šķidruma staba centrā ir mazāka nekā malās, kas saskaras ar stiklu Viskozitāte jeb stigrība, arī staignums, stīgrums, valkanība, valkanums ir iekšējā berze (raksturo to, cik attiecīgais šķidrums ir "biezs").
Jaunums!!: Polimēri un Viskozitāte · Redzēt vairāk »
Zīds
Zīds ir audums, ko iegūst no zīdtauriņu kāpura kūniņu izdalījumu savērptiem diegiem.
Jaunums!!: Polimēri un Zīds · Redzēt vairāk »
Ziloņkauls
250px Ziloņkauls ir smags, ciets materiāls, kas veidots no dzīvnieku zobiem vai ilkņiem.
Jaunums!!: Polimēri un Ziloņkauls · Redzēt vairāk »