Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pollaks

Indekss Pollaks

Pollaks (Pollachius pollachius) ir viena no divām pollaku ģints (Pollachius) zivju sugām.

45 attiecības: Acs, Apakšžoklis, Aste, Atlantijas okeāns, Augšžokļa kauls, Baltā krāsa, Baltijas jūra, Barenca jūra, Biskajas līcis, Bornholma, Brūnā krāsa, Brētliņa, Centimetrs, Eiropa, Fēru Salas, Igaunija, Ikri, Islande, Jūnijs, Jūra, Kategats, Kārlis Linnejs, Kilograms, Kuģis, Marts, Menca, Mencveidīgās, Merlangs, Metrs, Muhu, Nafta, Norvēģija, Pikša, Pollaki, Pori, Saida, Siļķes, Skageraks, Skandināvija, Somija, Spuras, Temperatūra, Tonna, Vēžveidīgie, Zivis.

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Jaunums!!: Pollaks un Acs · Redzēt vairāk »

Apakšžoklis

Apakšžoklis (mandibula) ir nepāra, cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls, tas ir vienīgais kustīgais kaulu savienojums galvaskausā.

Jaunums!!: Pollaks un Apakšžoklis · Redzēt vairāk »

Aste

Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.

Jaunums!!: Pollaks un Aste · Redzēt vairāk »

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Jaunums!!: Pollaks un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »

Augšžokļa kauls

Augšžokļa kauls ir pāra, gaisu saturošs cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls.

Jaunums!!: Pollaks un Augšžokļa kauls · Redzēt vairāk »

Baltā krāsa

Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.

Jaunums!!: Pollaks un Baltā krāsa · Redzēt vairāk »

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Jaunums!!: Pollaks un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »

Barenca jūra

Barenca jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga jūra ziemeļos no Norvēģijas un Krievijas Eiropas daļas.

Jaunums!!: Pollaks un Barenca jūra · Redzēt vairāk »

Biskajas līcis

Biskajas līcis ir Atlantijas okeāna līcis Eiropas rietumos.

Jaunums!!: Pollaks un Biskajas līcis · Redzēt vairāk »

Bornholma

Bornholma (bornholmiešu: Borrinjholm;;  — ‘burgundiešu sala’) ir Dānijai piederoša sala Baltijas jūras dienvidrietumos.

Jaunums!!: Pollaks un Bornholma · Redzēt vairāk »

Brūnā krāsa

Brūnā krāsa jeb brūns ir krāsa, kas netiek īpaši izdalīta spektrā.

Jaunums!!: Pollaks un Brūnā krāsa · Redzēt vairāk »

Brētliņa

Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās.

Jaunums!!: Pollaks un Brētliņa · Redzēt vairāk »

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.

Jaunums!!: Pollaks un Centimetrs · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Pollaks un Eiropa · Redzēt vairāk »

Fēru Salas

Fēru salas ir arhipelāgs, kas atrodas starp Norvēģu jūru un Atlantijas okeāna ziemeļu daļu, apmēram pusceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Islandi.

Jaunums!!: Pollaks un Fēru Salas · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Pollaks un Igaunija · Redzēt vairāk »

Ikri

Lašu ikri tirdzniecībā Ikri ir dažādu ūdens dzīvnieku neapaugļotu oliņu masa iznērstā veidā vai arī atrodoties mātītes ķermenī.

Jaunums!!: Pollaks un Ikri · Redzēt vairāk »

Islande

Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.

Jaunums!!: Pollaks un Islande · Redzēt vairāk »

Jūnijs

Jūnijs ir gada sestais mēnesis.

Jaunums!!: Pollaks un Jūnijs · Redzēt vairāk »

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Jaunums!!: Pollaks un Jūra · Redzēt vairāk »

Kategats

Kategats ir jūras šaurums starp Jitlandes pussalas austrumu krastu un Skandināvijas pussalas Zviedrijas daļas rietumu piekrasti.

Jaunums!!: Pollaks un Kategats · Redzēt vairāk »

Kārlis Linnejs

Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.

Jaunums!!: Pollaks un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Jaunums!!: Pollaks un Kilograms · Redzēt vairāk »

Kuģis

ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.

Jaunums!!: Pollaks un Kuģis · Redzēt vairāk »

Marts

Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.

Jaunums!!: Pollaks un Marts · Redzēt vairāk »

Menca

Menca jeb Atlantijas menca (Gadus morhua) ir mencu dzimtas (Gadidae) zivju suga.

Jaunums!!: Pollaks un Menca · Redzēt vairāk »

Mencveidīgās

Mencveidīgās (Gadiformes) ir viena no mencu un makšķerniekzivju divīzijas (Paracanthopterygii) kārtām, kas apvieno 15 zivju dzimtas.

Jaunums!!: Pollaks un Mencveidīgās · Redzēt vairāk »

Merlangs

Merlangs (Merlangius merlangus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga merlangu ģintī (Merlangius).

Jaunums!!: Pollaks un Merlangs · Redzēt vairāk »

Metrs

No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.

Jaunums!!: Pollaks un Metrs · Redzēt vairāk »

Muhu

Muhu, arī Mona sala (vai Mohn), ir sala Baltijas jūrā, trešā lielākā Igaunijai piederošā sala.

Jaunums!!: Pollaks un Muhu · Redzēt vairāk »

Nafta

Teksasā. Nafta ir degtspējīgs eļļains šķidrums tumšā krāsā, derīgais izraktenis, kas sastāv no ogļūdeņražiem un citiem piemaisījumiem.

Jaunums!!: Pollaks un Nafta · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Pollaks un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Pikša

Pikša (Melanogrammus aeglefinus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga pikšu ģintī (Melanogrammus).

Jaunums!!: Pollaks un Pikša · Redzēt vairāk »

Pollaki

Pollaki, pollaku ģints (Pollachius) ir viena no mencu dzimtas (Gadidae) ģintīm, kas apvieno divas jūrā dzīvojošas zivju sugas.

Jaunums!!: Pollaks un Pollaki · Redzēt vairāk »

Pori

Pori ir ostas pilsēta Somijas rietumos Baltijas jūras krastā, pie Kokemäenjoki upes ietekas Botnijas līcī.

Jaunums!!: Pollaks un Pori · Redzēt vairāk »

Saida

Saida (Pollachius virens) ir viena no divām pollaku ģints (Pollachius) zivju sugām.

Jaunums!!: Pollaks un Saida · Redzēt vairāk »

Siļķes

Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.

Jaunums!!: Pollaks un Siļķes · Redzēt vairāk »

Skageraks

Skageraka karte Skageraks ir jūras šaurums starp Skandināvijas un Jitlandes pussalu, kurš savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru.

Jaunums!!: Pollaks un Skageraks · Redzēt vairāk »

Skandināvija

Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Pollaks un Skandināvija · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Pollaks un Somija · Redzēt vairāk »

Spuras

Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.

Jaunums!!: Pollaks un Spuras · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Pollaks un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Tonna

Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.

Jaunums!!: Pollaks un Tonna · Redzēt vairāk »

Vēžveidīgie

Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.

Jaunums!!: Pollaks un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Pollaks un Zivis · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Gadus lycostomus, Gadus pollachius, Merlangus pollachius, Pollachius linnei, Pollachius pollachius, Pollachius typus.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »