Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Polockas vēsture

Indekss Polockas vēsture

Livonijas kara laikā 1579. gadā. Priekšplānā redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu. Polocka ir viens no vissenākajiem tirdzniecības un ortodoksās kristietības kultūras centriem Eiropas ziemeļaustrumu daļā.

118 attiecības: Aleksejs I Romanovs, Angļi, Augusts II Stiprais, Ģedimins, Ķēstutis, Ērgļu viduslaiku pils, Baltavas viduslaiku pils, Bērzaunes pils, Bračislavs Izjaslavičs, Ceļš no varjagiem uz grieķiem, Daugavpils komturi, Gotlande, Igauņi, Ikšķile, Indricas ordeņa nocietinājums, Izborska, Izjaslavs Vladimirovičs, Jersika, Jersikas miera līgums, Jersikas pilskalns, Kijevas lielkņazi, Konstantinopole, Krievija, Krievijas cariste, Kriviči, Krustpils, Lībieši, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas karš, Lokstenes viduslaiku pils, Magdeburgas tiesības, Mūrmuižas kauja, Meinards, Meri (nozīmju atdalīšana), Mindaugs, Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais), Napoleons Bonaparts, Normāņi, Novgorodas kņazi, Otrais pasaules karš, Pagājušo gadu vēsture, Pēteris I, Piebalgas pils, Pleskava, Pleskavas kņazi, Polijas dalīšanas, Polijas—Lietuvas ūnija, Polocka, Polockas Eifrosīnija, Polockas kņazi, ..., Polockas Rurikoviču dinastija, Polockas vaivadija, Ragnvalds, Rīgas arhibīskapija, Rēzeknes fogti, Rostova, Rurika dinastija, Rusi, Rutēnijas bīskapija, Smoļenska, Tautvils, Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika, Veļikijnovgoroda, Vetseke, Vikingi, Vitebska, Vitebskas guberņa, Vladimirs (Polockas kņazs), Vladimirs Svjatoslavičs, Vseslavs Bračislavičs, Zviedri, 1001. gads, 1003. gads, 1044. gads, 1066. gads, 1101. gads, 1107. gads, 1130. gads, 1173. gads, 1184. gads, 1203. gads, 1206. gads, 1207. gads, 1209. gads, 1210. gads, 1216. gads, 1247. gads, 1248. gads, 1264. gads, 1265. gads, 1290. gads, 1307. gads, 1338. gads, 1366. gads, 1374. gads, 1375. gads, 1471. gads, 1498. gads, 1504. gads, 1563. gads, 1579. gads, 1654. gads, 1667. gads, 1705. gads, 1772. gads, 1777. gads, 1796. gads, 1802. gads, 1812. gads, 1917. gads, 1941. gads, 1944. gads, 862. gads, 945. gads, 978. gads, 986. gads, 988. gads, 992. gads. Izvērst indekss (68 vairāk) »

Aleksejs I Romanovs

Aleksejs I Romanovs jeb Aleksejs Mihailovičs, saukts "Klusākais" (dzimis, miris) bija Krievijas caristes cars no 1645.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Aleksejs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Angļi

Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Angļi · Redzēt vairāk »

Augusts II Stiprais

Augusts II Stiprais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) no 1694.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Augusts II Stiprais · Redzēt vairāk »

Ģedimins

Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316. - 1341.), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Ģedimins · Redzēt vairāk »

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Ķēstutis · Redzēt vairāk »

Ērgļu viduslaiku pils

Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas 2016.gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Baltavas viduslaiku pils

Baltavas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 14.-16.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Baltavas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Bērzaunes pils

Bērzaunes pils plāns 17. gs. (no Zviedrijas kara arhīva). Bērzaunes pils apaļā torņa drupas (pēc 1920). Bērzaunes pils drupas mūsdienās (2010). Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Bērzaunes pils · Redzēt vairāk »

Bračislavs Izjaslavičs

Bračislava kauja ar Jaroslavu pie Sudomas upes. Abi kņazi attēloti priekšplānā ar apaļām cepurēm. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Bračislavs Izjaslavičs (vikingu: konungr Vartilafr,; ap 997 – 1044) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1003.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Bračislavs Izjaslavičs · Redzēt vairāk »

Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Vēlīnais 9.—10. gs. plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11. gs.) intensīvi izmantoja vikingi ekspansijai Austrumeiropā un tirdzniecībai ar Hazāru kaganātu un Bizantijas impēriju.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Ceļš no varjagiem uz grieķiem · Redzēt vairāk »

Daugavpils komturi

Daugavpils komturu pils (16. gs.). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »

Gotlande

Gotlandes mūsdienu ģerbonis Gotlandes sala Gotlande ir Zviedrijai piederoša sala Baltijas jūrā, aptuveni 200 km no Kurzemes rietumu krasta.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Gotlande · Redzēt vairāk »

Igauņi

Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Igauņi · Redzēt vairāk »

Ikšķile

Ikšķile ir pilsēta un novada centrs Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Ikšķile · Redzēt vairāk »

Indricas ordeņa nocietinājums

Indricas ordeņa nocietinājums bija Livonijas ordeņa Daugavpils komturejas nocietinājums Stirnupes labajā krastā pie Polockas kņazistes, vēlāk Lietuvas dižkunigaitijas robežas.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Indricas ordeņa nocietinājums · Redzēt vairāk »

Izborska

Skats uz cietoksni Izborskas cietoksnis ar Lukovkas torni (no 1330) Izborska (vidusaugšvācu: Îsburc; latviešu vēsturiski: Izbārste) bija sena nocietināta pilsēta mūsdienu Pleskavas apgabala rietumos, netālu no robežas ar Latviju un Igauniju, tagad Starijizborskas ciems.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Izborska · Redzēt vairāk »

Izjaslavs Vladimirovičs

Izjaslavs (pa kreisi) aizsargā savu māti Rognedu (vidū) pret tēva Vladimira dusmām. Miniatūra no Radzivilu hronikas (15. gs.) Izjaslavs Vladimirovičs (ap 878/79 - 1001) bija Polockas Rurikoviču dinastijas pamatlicējs, kas valdīja no 989.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Izjaslavs Vladimirovičs · Redzēt vairāk »

Jersika

Jersika var būt.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Jersika · Redzēt vairāk »

Jersikas miera līgums

Jersikas miera līgums bija 1212.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Jersikas miera līgums · Redzēt vairāk »

Jersikas pilskalns

Jersikas pilskalns mūsdienās (2013). Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Jersikas pilskalns · Redzēt vairāk »

Kijevas lielkņazi

Kijevas lielkņazi bija Kijevas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Kijevas lielkņazi · Redzēt vairāk »

Konstantinopole

Konstantinopoles karte Bizantijas laikā. Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Konstantinopole · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547-1721) tagadējās Krievijas Federācijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Kriviči

Kriviči, arī krīviči, ir 9. — 17.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Kriviči · Redzēt vairāk »

Krustpils

Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Krustpils · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Lībieši · Redzēt vairāk »

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste (vecrietumkrievu: Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных) jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste bija lielvalsts mūsdienu Baltkrievijas, Lietuvas, Latvijas, Krievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Polockas vēsture un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Lokstenes viduslaiku pils

Lokstenes pils ziemeļaustrumu mūra paliekas 20. gs. sākumā. Lokstenes pilskalns ar Gersikas villu 20. gs. sākumā. Oliņkalns (pa kreisi), Lokstenes pilskalns (vidū, tālumā) un Sēlpils pilskalns (pa labi) 1866. gada attēlā. Lokstenes viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu nocietināta muižas pils Daugavas kreisajā stāvkrastā pie Pļaviņām, iepretī Livonijas ordeņa Sēlpils cietoksnim.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Lokstenes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Magdeburgas tiesības

Magdeburgas tiesību privilēģija Polockai. Magdeburgas tiesības ir viena no pazīstamākajām pilsētu tiesību sistēmām.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Magdeburgas tiesības · Redzēt vairāk »

Mūrmuižas kauja

Mūrmuižas kaujas attēls no Broces kolekcijas. Mūrmuižas kauja notika 1705.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »

Meinards

Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Meinards · Redzēt vairāk »

Meri (nozīmju atdalīšana)

Meri var būt vai nu igauņu un somu (igauņu un — 'jūra') vai franču cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Meri (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Mindaugs

Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, miris 1263. gada 12. septembrī) bija Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Mindaugs · Redzēt vairāk »

Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)

Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais bija Kijevas lielkņazs no 1125.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais) · Redzēt vairāk »

Napoleons Bonaparts

Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »

Normāņi

Normāņu kontrolētās teritorijas ap 1130. gadu Normāņi bija vikingu grupa, kas no 8.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Normāņi · Redzēt vairāk »

Novgorodas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862-1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Novgorodas kņazi · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pagājušo gadu vēsture

„Pagājušo laiku stāsta” lapa ar 13. gs. ilustrāciju no t.s. Radzivila hronikas. Novgorodā (1862). Pagājušo gadu vēsture arī Nestora hronika vai Pagājušo laiku stāsts (baznīcslāvu: Повѣсть времяньныхъ лѣтъ) ir senkrievu hronika par notikumiem Senajā Krievzemē un apkārtējās valstīs no 852.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Pagājušo gadu vēsture · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo - Пётр I Великий) bija Krievijas cars no 1682.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Piebalgas pils

Piebalgas baznīca un pilsdrupas 18. gs. (no Broces krājuma). Piebalgas pils bija Rīgas arhibīskapijas saimniecības muižas pils 14.-16.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Piebalgas pils · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas rietumu daļā, Pleskavas apgabala administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013).

Jaunums!!: Polockas vēsture un Pleskava · Redzēt vairāk »

Pleskavas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Pleskavas kņazs (krievu: князь псковский) bija Pleskavas zemes karavadoņa tituls, kas nebija mantojams, jo šajā amatā iecēla - sākotnēji Kijevas lielkņazs savus radiniekus, vēlāk Pleskavas veče, bet Pleskavas republikas periodā - Maskavas lielkņazs.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Pleskavas kņazi · Redzēt vairāk »

Polijas dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas bija Polijas-Lietuvas teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Polijas dalīšanas · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polocka

Polocka, arī Polacka ir senākā Baltkrievijas pilsēta Daugavas vidustecē, 232 km no galvaspilsētas Minskas un 175 km no Daugavpils Latvijā.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Polocka · Redzēt vairāk »

Polockas Eifrosīnija

Polockas Eifrosīnijas dibinātā Svētā Pestītāja baznīca (''Царква Сьвятога Спаса'', 1128—1156) Zeltkaļa Lāzara Bogšas 1161. gadā izgatavotais Polockas Eifrosīnijas krusts (1889. gada attēls) left Polockas Eifrosīnija (dzimusi starp 1101. un 1105., mirusi 1173.) bija Vitebskas kņaza Svjatoslava Vseslaviča meita, kas iestājās klosterī un veltīja savu dzīvi kristietības izplatīšanai Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Polockas Eifrosīnija · Redzēt vairāk »

Polockas kņazi

Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Polockas kņazi · Redzēt vairāk »

Polockas Rurikoviču dinastija

Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Polockas Rurikoviču dinastija · Redzēt vairāk »

Polockas vaivadija

Polockas vaivadija Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā. Polockas vaivadija (Palatinatus Polocensis, Województwo połockie) bija viena no Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijām (1504—1793) mūsdienu Baltkrievijas teritorijā. .

Jaunums!!: Polockas vēsture un Polockas vaivadija · Redzēt vairāk »

Ragnvalds

Ragnvalds, arī Ragnvaldis (Ragnvaldr, senkrievu: Рогъволодъ, Роговолодъ,;; dzimis ap 920. gadu - miris 978. gadā) bija pirmais hronikās minētais Polockas kņazs, kurš valdīja no 945.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Ragnvalds · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rēzeknes fogti

Rēzeknes ordeņa pilsdrupas mūsdienās. Rēzeknes fogta pils drupas 1797. gadā (no J.K.Broces kolekcijas). Rēzeknes fogti bija Livonijas ordeņa Rēzeknes fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Rēzeknes fogti · Redzēt vairāk »

Rostova

Rostova (varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Rostova · Redzēt vairāk »

Rurika dinastija

Rurika dzimtai piederīgie Kijevas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā. Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijevas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Rurika dinastija · Redzēt vairāk »

Rusi

"Varjagi" (Nikolajs Rērihs, 1899). Rusi (vai rúsi) ir sens apzīmējums varjagu karotāju ciltij, kas kopš 9.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Rusi · Redzēt vairāk »

Rutēnijas bīskapija

Rutēnijas bīskapija jeb Krievzemes bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1253—1307) Romas katoļu baznīcas bīskapijām Rīgas arhibīskapu pakļautībā.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Rutēnijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Smoļenska

Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Smoļenska · Redzēt vairāk »

Tautvils

Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).

Jaunums!!: Polockas vēsture un Tautvils · Redzēt vairāk »

Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika

Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika (latīniski: Chronicon Livoniae) bija Livonijas ordeņa oficiālā historiogrāfija.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika · Redzēt vairāk »

Veļikijnovgoroda

Veļikijnovgoroda (vēsturiski, vikingu: Holmgård) ir pirmā senās Krievzemes (Русь) galvaspilsēta (862), vēlāk suverēnās Novgorodas zemes galvaspilsēta (1136-1468), šobrīd Novgorodas apgabala administratīvais centrs Krievijas ziemeļrietumos, 170 km no Pēterburgas.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »

Vetseke

Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Vetseke · Redzēt vairāk »

Vikingi

Dāņu vikingi, gleznots divpadsmitā gadsimta vidū Bizantijas imperatora dienestā (9. gs.). Vikingi bija skandināvu un citu Baltijas jūras zemju pirāti viduslaiku periodā, kas historiogrāfijā tiek dēvēti par vikingu laikiem.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Vikingi · Redzēt vairāk »

Vitebska

Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Vitebska · Redzēt vairāk »

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1802-1924), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »

Vladimirs (Polockas kņazs)

Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Vladimirs (Polockas kņazs) · Redzēt vairāk »

Vladimirs Svjatoslavičs

Novgorodā (1862). Vladimirs Svjatoslavičs (senkrievu: Володимѣръ Свѧтославичь,,,; dzimis ap 960. gadu, miris) bija Kijevas lielkņazs, kurš 988.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Vladimirs Svjatoslavičs · Redzēt vairāk »

Vseslavs Bračislavičs

Kņazam Vseslavam veltīta piemiņas monēta (Baltkrievija, 2005) Vseslavs Bračislavičs (ap 1029 – 1101) bija Polockas Rurikoviču dinastijas kņazs, kas valdīja no 1044.

Jaunums!!: Polockas vēsture un Vseslavs Bračislavičs · Redzēt vairāk »

Zviedri

Zviedri ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).

Jaunums!!: Polockas vēsture un Zviedri · Redzēt vairāk »

1001. gads

1001.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1001. gads · Redzēt vairāk »

1003. gads

1003.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1003. gads · Redzēt vairāk »

1044. gads

1044.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1044. gads · Redzēt vairāk »

1066. gads

1066.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1066. gads · Redzēt vairāk »

1101. gads

1101.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1101. gads · Redzēt vairāk »

1107. gads

1107.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1107. gads · Redzēt vairāk »

1130. gads

1130.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1130. gads · Redzēt vairāk »

1173. gads

1173.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1173. gads · Redzēt vairāk »

1184. gads

1184.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1184. gads · Redzēt vairāk »

1203. gads

1203.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1203. gads · Redzēt vairāk »

1206. gads

1206.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1206. gads · Redzēt vairāk »

1207. gads

1207.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1207. gads · Redzēt vairāk »

1209. gads

1209.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1209. gads · Redzēt vairāk »

1210. gads

1210.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1210. gads · Redzēt vairāk »

1216. gads

1216.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1216. gads · Redzēt vairāk »

1247. gads

1247.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1247. gads · Redzēt vairāk »

1248. gads

1248.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1248. gads · Redzēt vairāk »

1264. gads

1264.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1264. gads · Redzēt vairāk »

1265. gads

1265.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1265. gads · Redzēt vairāk »

1290. gads

1290.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1290. gads · Redzēt vairāk »

1307. gads

1307.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1307. gads · Redzēt vairāk »

1338. gads

1338.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1338. gads · Redzēt vairāk »

1366. gads

1366.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1366. gads · Redzēt vairāk »

1374. gads

1374.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1374. gads · Redzēt vairāk »

1375. gads

1375.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1375. gads · Redzēt vairāk »

1471. gads

1471.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1471. gads · Redzēt vairāk »

1498. gads

1498.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1498. gads · Redzēt vairāk »

1504. gads

1504.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1504. gads · Redzēt vairāk »

1563. gads

1563.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1563. gads · Redzēt vairāk »

1579. gads

1579.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1579. gads · Redzēt vairāk »

1654. gads

1654.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1654. gads · Redzēt vairāk »

1667. gads

1667.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1667. gads · Redzēt vairāk »

1705. gads

1705.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1705. gads · Redzēt vairāk »

1772. gads

1772.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1772. gads · Redzēt vairāk »

1777. gads

1777.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1777. gads · Redzēt vairāk »

1796. gads

1796.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1796. gads · Redzēt vairāk »

1802. gads

1802.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1802. gads · Redzēt vairāk »

1812. gads

1812.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1812. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 1944. gads · Redzēt vairāk »

862. gads

862.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 862. gads · Redzēt vairāk »

945. gads

945.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 945. gads · Redzēt vairāk »

978. gads

978.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 978. gads · Redzēt vairāk »

986. gads

986.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 986. gads · Redzēt vairāk »

988. gads

988.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 988. gads · Redzēt vairāk »

992. gads

992.

Jaunums!!: Polockas vēsture un 992. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Polockas kņaziste.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »