Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Poltavas kauja

Indekss Poltavas kauja

Poltavas kauja (D. Martens, 1726.). Krievu karaspēka nocietinātā apmetne attēlota kreisajā pusē, cars Pēteris I centrā Poltavas kauja bija izšķirošā Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika uz ziemeļiem no Poltavas cietokšņa Ukrainas ziemeļaustrumos 1709.

39 attiecības: Ahmeds III, Aleksandrs Puškins, Azova, Šlipenbahi, Šliselburga, Ādams Lēvenhaupts, Baltijas provinces, Daugavas kauja, Dņepra, Jaunkrievija, Kauja pie Jēkabpils, Kauja pie Omuļiem, Kazaki, Krievijas cariste, Krievu—turku karš (1710—1711), Krievu—turku karš (1735—1739), Krimas haniste, Lielais Ziemeļu karš, Maskava, Mūrmuižas kauja, Minska, Mogiļeva, Nīštates miera līgums, Osmaņu dinastija, Osmaņu impērija, Pēteris I, Poltava, Pruta, Rīgas aplenkums (1709—1710), Saksija, Smoļenska, Somija, Ukraina, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Zaporožje, Zaporožjes Seča, Zviedrija, Zviedru Vidzeme, 1711. gads.

Ahmeds III

Ahmeds III (osmaņu turku valodā: احمد ثالث; dzimis, miris) bija Osmaņu impērijas sultāns (no 1703. gada 22. augusta līdz 1730. gada 1. oktobrim), sultāna Mehmeda IV dēls.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Ahmeds III · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Puškins

Aleksandrs Puškins ( —) bija krievu dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis, krievu literārās valodas reformators, vēsturiski kritisku sacerējumu autors.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Aleksandrs Puškins · Redzēt vairāk »

Azova

Azova ir pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Azova · Redzēt vairāk »

Šlipenbahi

Baronu Šlipenbahu Bornhūzenes (Baltijas) atzara ģerbonis Grāfu Šlipenbahu ģerbonis Šlipenbahi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Šlipenbahi · Redzēt vairāk »

Šliselburga

Šliselburga ir pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā pie Ņevas upes iztekas no Lādogas ezera.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Šliselburga · Redzēt vairāk »

Ādams Lēvenhaupts

Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Ādams Lēvenhaupts · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884). Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gs.). Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676-1750). Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745). Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gs. beigas). Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Daugavas kauja

Zviedru uzbrukums pāri Daugavai Spilves kaujas laikā 1701. gada jūlijā Kārļa XII kauja ar sakšu armijas virspavēlnieku grāfu Ādamu fon Šteinavu. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Daugavas kauja · Redzēt vairāk »

Dņepra

Dņepra ir ceturtā garākā Eiropas upe (aiz Volgas, Donavas un Urālas).

Jaunums!!: Poltavas kauja un Dņepra · Redzēt vairāk »

Jaunkrievija

Jaunkrievijas guberņas (1796—1802) teritorija uz mūsdienu Ukrainas kartes Andrusovas pamiera līguma. Daļa no anektētās teritorijas (Zaporožjes Seča) kopā ar Krimas hanistei atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju Jaunkrievija ir Ukrainas dienvidu daļas vēsturisks nosaukums Krievijas Impērijas sastāvā.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Jaunkrievija · Redzēt vairāk »

Kauja pie Jēkabpils

Broces kolekcijas) Kauja pie Jēkabpils bija viena no Lielā Ziemeļu kara lielajām kaujām, kurā 1704.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Kauja pie Jēkabpils · Redzēt vairāk »

Kauja pie Omuļiem

Kauja pie Omuļiem bija viena no lielajām kaujām starp zviedru un krievu karaspēku Lielā Ziemeļu kara pirmajā periodā.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Kauja pie Omuļiem · Redzēt vairāk »

Kazaki

Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija Vasilija Surikova gleznā Kazaki ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Kazaki · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547-1721) tagadējās Krievijas Federācijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1710—1711)

Krievu—turku karš (1710—1711) bija vistālākā Lielā Ziemeļu kara dienvidu karadarbības zona.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Krievu—turku karš (1710—1711) · Redzēt vairāk »

Krievu—turku karš (1735—1739)

Krievu-turku karš (1735—1739) norisinājās starp Krievijas impēriju un Osmaņu impēriju.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Krievu—turku karš (1735—1739) · Redzēt vairāk »

Krimas haniste

Pirmā Krimas hana Hači Gireja mauzolejs Bahčisarajā Krimas haniste (krims'ke hanstvo) bija krimas tatāru apdzīvota valsts no 1441.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Krimas haniste · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas galvaspilsēta, kas atrodas Krievijas rietumu daļā, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Krievijas otras lielākās pilsētas Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Maskava · Redzēt vairāk »

Mūrmuižas kauja

Mūrmuižas kaujas attēls no Broces kolekcijas. Mūrmuižas kauja notika 1705.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Mūrmuižas kauja · Redzēt vairāk »

Minska

Minska ir Baltkrievijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar gandrīz 2 miljoniem iedzīvotāju, kas atrodas valsts centrālajā daļā pie Svislačas upes.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Minska · Redzēt vairāk »

Mogiļeva

Mogiļeva jeb Mahiļova ir pilsēta Baltkrievijas austrumos pie Dņepras upes, apgabala centrs.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Mogiļeva · Redzēt vairāk »

Nīštates miera līgums

Nīštates miera sarunas 1742. gada zīmējumā. Ar slīpsvītrām iezīmētas teritoriālās izmaiņas Nīštates līguma rezultātā. Nīštates miera līgums, arī Nīštades miera līgums vai Nīstades miera līgums, bija miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Nīštates miera līgums · Redzēt vairāk »

Osmaņu dinastija

Mehmedam V. Osmaņu dinastija (arī Osmaņu impēriskais nams) bija Osmaņu impērijas valdnieki no 1281.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Osmaņu dinastija · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo - Пётр I Великий) bija Krievijas cars no 1682.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Poltava

Poltava ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas ziemeļdaļā, Poltavas apgabala centrs.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Poltava · Redzēt vairāk »

Pruta

Pruta ir upe, kuras izteka atrodas Ukrainā un pēc tam galvenokārt plūst pa Rumānijas un Moldovas robežu.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Pruta · Redzēt vairāk »

Rīgas aplenkums (1709—1710)

Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. Krievijas cara Pētera I piemineklis Rīgā (1910-1917), kas uzstādīts par godu Rīgas kapitulācijas 200. gadadienai un ķeizara Nikolaja II oficiālajai vizītei Rīgā (1910). Rīgas aplenkums Lielā Ziemeļu kara (1700-1721) laikā ilga astoņus mēnešus no 1709.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Rīgas aplenkums (1709—1710) · Redzēt vairāk »

Saksija

Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Saksija · Redzēt vairāk »

Smoļenska

Smoļenska ir pilsēta Krievijas rietumu daļā, Smoļenskas apgabala administratīvais centrs.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Smoļenska · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Somija · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Ukraina · Redzēt vairāk »

Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm. Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā. 1710.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »

Zaporožje

Zaporožje, arī Zaporižja, ir pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporožjes apgabala centrs.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Zaporožje · Redzēt vairāk »

Zaporožjes Seča

Bogdana Hmeļņicka valsts (Hetmanāta) (1649–1654). No Lietuvas atkarīgās Dņepras lejteces labā krasta teritorijas 15. gadsimtā (sārtā krāsā). Mehmedam IV (Iļja Repins, gleznots 1880-1891). Zaporožjes Sečas kazaku sapulce jeb ''rada'' (17.gs.) Zaporožjes Seča bija Zaporožjes kazaku apdzīvots valstisks veidojums lejpus Dņepras krācēm kopš 15.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Zaporožjes Seča · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Poltavas kauja un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1711. gads

1711.

Jaunums!!: Poltavas kauja un 1711. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »