Ātrāk nekā pārlūku!
41 attiecības: Aļaska, Airkājvēži, Apakšžoklis, Arktika, Atlantijas okeāns, Ņūfaundlenda, Bafina jūra, Belila šaurums, Deivisa šaurums, Foksa baseins, Frekvence, Galvaskauss, Gludvaļi, Grenlande, Hudzona līcis, Kārlis Linnejs, Klusais okeāns, Krievija, Labradoras pussala, Ledus, Mēle, Metrs, Mute, Ohotskas jūra, Piens, Polārie vaļi, Polāro vaļu dzimta, Sānpeldvēži, Sentlorensa līcis, Skaņa, Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība, Svalbāra, Tauki, Tonna, Vaļi, Vēžveidīgie, Zīdītāji, Ziemeļu Ledus okeāns, Zooplanktons, 16. gadsimts, 17. gadsimts.
Aļaska
Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.
Jaunums!!: Polārais valis un Aļaska · Redzēt vairāk »
Airkājvēži
Airkājvēži, peldkājvēži (Copepoda) ir žokļkājvēžu klases apakšklase.
Jaunums!!: Polārais valis un Airkājvēži · Redzēt vairāk »
Apakšžoklis
Apakšžoklis (mandibula) ir nepāra, cilvēka galvaskausa sejas daļas kauls, tas ir vienīgais kustīgais kaulu savienojums galvaskausā.
Jaunums!!: Polārais valis un Apakšžoklis · Redzēt vairāk »
Arktika
Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.
Jaunums!!: Polārais valis un Arktika · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Polārais valis un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Ņūfaundlenda
Ņūfaundlenda ir sala Ziemeļamerikā, Atlantijas okeāna piekrastē, Kanādas provinces Ņūfaundlendas un Labradoras apdzīvotākā daļa.
Jaunums!!: Polārais valis un Ņūfaundlenda · Redzēt vairāk »
Bafina jūra
Bafina jūra jeb Bafina līcis ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga iekšējā jūra starp Grenlandi un Kanādas Arktisko arhipelāgu.
Jaunums!!: Polārais valis un Bafina jūra · Redzēt vairāk »
Belila šaurums
Belila šauruma ainava martā Belila šaurums ir ap 125 km garš un no 15 līdz 60 km plats jūras šaurums Kanādā, kas atdala Ņūfaundlendas salu no Labradoras pussalas.
Jaunums!!: Polārais valis un Belila šaurums · Redzēt vairāk »
Deivisa šaurums
Deivisa šaurums ir līdz 300 km plats jūras šaurums Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos, kas atdala Grenlandi no Bafina salas un savieno Labradoras jūru dienvidos ar Bafina jūru ziemeļos.
Jaunums!!: Polārais valis un Deivisa šaurums · Redzēt vairāk »
Foksa baseins
Foksa baseins (Amittuup Tariunga) ir plašs līcis Kanādas Arktikā.
Jaunums!!: Polārais valis un Foksa baseins · Redzēt vairāk »
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Jaunums!!: Polārais valis un Frekvence · Redzēt vairāk »
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Jaunums!!: Polārais valis un Galvaskauss · Redzēt vairāk »
Gludvaļi
Gludvaļi (Eubalaena) ir lielākā polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) ģints, kas apvieno lielāko daļu šīs dzimtas sugu, kopumā 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Polārais valis un Gludvaļi · Redzēt vairāk »
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Jaunums!!: Polārais valis un Grenlande · Redzēt vairāk »
Hudzona līcis
Hudzona līcis vai Tasiujarjuaks (Tasiujarjuaq) ir Atlantijas okeānam (pēc citiem datiem — Ziemeļu Ledus okeānam) piederīga epikontinentālā jūra Kanādas ziemeļos.
Jaunums!!: Polārais valis un Hudzona līcis · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Polārais valis un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Jaunums!!: Polārais valis un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: Polārais valis un Krievija · Redzēt vairāk »
Labradoras pussala
Labradoras pussala ir liela pussala Kanādas austrumos.
Jaunums!!: Polārais valis un Labradoras pussala · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Polārais valis un Ledus · Redzēt vairāk »
Mēle
Cilvēka mēle Mēle ir mīksts, muskuļots orgāns mutes iekšpusē.
Jaunums!!: Polārais valis un Mēle · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Polārais valis un Metrs · Redzēt vairāk »
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Jaunums!!: Polārais valis un Mute · Redzēt vairāk »
Ohotskas jūra
Ohotskas jūra (Ohōtsuku-kai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra.
Jaunums!!: Polārais valis un Ohotskas jūra · Redzēt vairāk »
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Jaunums!!: Polārais valis un Piens · Redzēt vairāk »
Polārie vaļi
Polārie vaļi (Balaena) ir viena no divām polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) ģintīm, kas apvieno vienu mūsdienās dzīvojošu sugu un vairākas aizvēsturiskas, izmirušas sugas.
Jaunums!!: Polārais valis un Polārie vaļi · Redzēt vairāk »
Polāro vaļu dzimta
Polāro vaļu dzimta jeb ziemeļu vaļu dzimta (Balaenidae) ir viena no plātņvaļu (Mysticeti) dzimtām, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas vaļu sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.
Jaunums!!: Polārais valis un Polāro vaļu dzimta · Redzēt vairāk »
Sānpeldvēži
Sānpeldvēži, sānpeldes ir augstāko vēžu kārta.
Jaunums!!: Polārais valis un Sānpeldvēži · Redzēt vairāk »
Sentlorensa līcis
Sentlorensa līcis ir pasaulē lielākā upes grīva, Sentlorensas upes ieteka Atlantijas okeānā, pēc hidroloģiskā režīma — iekšzemes jūra.
Jaunums!!: Polārais valis un Sentlorensa līcis · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Polārais valis un Skaņa · Redzēt vairāk »
Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība
Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (bieži saukta par IUCN saīsinājumā no) ir 1948.
Jaunums!!: Polārais valis un Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Polārais valis un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Polārais valis un Tauki · Redzēt vairāk »
Tonna
Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.
Jaunums!!: Polārais valis un Tonna · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Polārais valis un Vaļi · Redzēt vairāk »
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Polārais valis un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Polārais valis un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Jaunums!!: Polārais valis un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »
Zooplanktons
Airkājvēzis (''Copepoda'') Zooplanktons jeb dzīvnieku planktons ir daļa no planktona.
Jaunums!!: Polārais valis un Zooplanktons · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Polārais valis un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
17. gadsimts
17.
Jaunums!!: Polārais valis un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Balaena mysticetus, Grenlandes valis.
