Ātrāk nekā pārlūku!
10 attiecības: Amsterdama, Izraēla, Nacionālsociālisms, Palestīna, Silēzija, Starptautiskā Šaha federācija, Ulanbatora, Vācija, Vroclava, 8. šaha olimpiāde.
Amsterdama
Amsterdama ir pilsēta un municipalitāte Nīderlandes centrālajā daļā, pie Amstelas upes ietekas Eiselmērā.
Jaunums!!: Josefs Porats un Amsterdama · Redzēt vairāk »
Izraēla
Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Josefs Porats un Izraēla · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālisms
Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.
Jaunums!!: Josefs Porats un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »
Palestīna
Palestīnas reģions 1922. gadā 2003. gada fotogrāfija Palestīna (Plištim; Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn) ir reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: Josefs Porats un Palestīna · Redzēt vairāk »
Silēzija
Silēzija ir vēsturisks novads Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas sastāvā, bet mazākas daļas — Čehijā un Vācijā.
Jaunums!!: Josefs Porats un Silēzija · Redzēt vairāk »
Starptautiskā Šaha federācija
Starptautiskā Šaha federācija (— FIDE) ir pasaulē vadošā šaha organizācija, kas apvieno 170 nacionālās šaha organizācijas.
Jaunums!!: Josefs Porats un Starptautiskā Šaha federācija · Redzēt vairāk »
Ulanbatora
Ulanbatora Ulanbatora ir Mongolijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, kas veido īpašu administratīvu vienību.
Jaunums!!: Josefs Porats un Ulanbatora · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Josefs Porats un Vācija · Redzēt vairāk »
Vroclava
Vroclava, agrāk Breslava, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos.
Jaunums!!: Josefs Porats un Vroclava · Redzēt vairāk »
8. šaha olimpiāde
8.
Jaunums!!: Josefs Porats un 8. šaha olimpiāde · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ferders, Foerder, Heincs Josefs Ferders, Heinz Foerder, Heinz Josef Foerder, Porat, Porath, Porats, Yosef Porat, Yosef Porath.
