Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Potsdama

Indekss Potsdama

Potsdama (izruna) ir Vācijas pilsēta, Brandenburgas federālās zemes administratīvais centrs.

39 attiecības: Aukstais karš, Bābelsberga, Berlīne, Berlīnes mūris, Bohēmija, Brandenburga, Centrāleiropas laiks, Centrāleiropas vasaras laiks, Ernsts Hekels, Francija, Frīdrihs II Lielais, Frīdrihs III Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts), Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns, Georgs Venceslauss fon Knobelsdorfs, Haso fon Manteifels, Hāfele, Hermanis fon Helmholcs, Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi, Kinofilma, Krievija, Nīderlande, Oļa Tira, Pēteris Veiss, Potsdamas konference, Prūsija, Prūsijas Sofija, Rietumberlīne, Sabiedrotie (Otrais pasaules karš), Sansusī pils, Slāvi, Trīsdesmitgadu karš, UNESCO Pasaules mantojuma objekts, Vācija, Vācijas administratīvais iedalījums, Vācijas Demokrātiskā Republika, Vācijas Impērija, Vilhelms fon Humbolts, Vilhelms II Hoencollerns.

Aukstais karš

sociālistiskajā Austrumberlīnē Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm.

Jaunums!!: Potsdama un Aukstais karš · Redzēt vairāk »

Bābelsberga

Bābelsberga ir Potsdamas lielākais kvartāls.

Jaunums!!: Potsdama un Bābelsberga · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Potsdama un Berlīne · Redzēt vairāk »

Berlīnes mūris

Berlīnes mūris 1986. gadā. Pa labi redzama Rietumberlīne, bet kreisajā pusē — Austrumberlīne Berlīnes mūris, oficiāli Pretfašisma aizsargvalnis (Antifaschistischer Schutzwall), bija inženierbūve, kura 28 gadus, no līdz, atdalīja Rietumberlīni no Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR jeb Austrumvācijas).

Jaunums!!: Potsdama un Berlīnes mūris · Redzēt vairāk »

Bohēmija

Bohēmijas ģerbonis ar heraldisko zīmi - baltu lauvu karaļa karogā. Bohēmija ir vēsturisks reģions Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Potsdama un Bohēmija · Redzēt vairāk »

Brandenburga

Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: Potsdama un Brandenburga · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas laiks

Centrāleiropas laiks (Central European Time - CET) ir viens no nosaukumiem laika zonai, kura ir 1 stundu priekšā UTC ar laika nobīdi UTC+1.

Jaunums!!: Potsdama un Centrāleiropas laiks · Redzēt vairāk »

Centrāleiropas vasaras laiks

Centrāleiropas vasaras laiks (Central European Summer Time - CEST) ir viens no nosaukumiem vasaras laikam, izmantojot UTC+1 laika zonu.

Jaunums!!: Potsdama un Centrāleiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Ernsts Hekels

Ernsts Heinrihs Filips Augusts Hekels (Ernst Heinrich Philipp August Haeckel; dzimis, miris) bija vācu biologs, dabaszinātnieks, ārsts, filozofs, profesors un mākslinieks.

Jaunums!!: Potsdama un Ernsts Hekels · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Potsdama un Francija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs II Lielais

Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.

Jaunums!!: Potsdama un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »

Frīdrihs III Hoencollerns

Frīdrihs III (dzimis, miris) bija Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis 1888.

Jaunums!!: Potsdama un Frīdrihs III Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)

Frīdrihs Vilhelms I; dzimis, miris), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hoencollernu dinastijas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks. Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā un vienlaikus arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs. Kā Prūsijas hercogs līdz 1660. gadam bija Polijas—Lietuvas ūnijas vasalis. Tēvs — Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms. Atšķirībā no tēva neveiksmīgās politikas Frīdrihs Vilhelms I veica reformas valstī, Brandenburga-Prūsija nostiprinājās, kas ļāva Frīdriha Vilhelma I dēlam kļūt par Prūsijas karali. Pats būdams kalvinists, ievēroja reliģisko toleranci. 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā. Atbalstīja tirdzniecību. Veicināja ceļu un kanālu izbūvi. Iesaistījās Otrajā Ziemeļu karā, kura rezultātā Prūsijas hercogiste kļuva par suverēnu valsti.

Jaunums!!: Potsdama un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns

Frīdrihs Vilhelms III (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1797.

Jaunums!!: Potsdama un Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Georgs Venceslauss fon Knobelsdorfs

Georgs Venceslauss fon Knobelsdorfs (dzimis, miris) bija prūšu arhitekts karaļa Fridriha Lielā laikā.

Jaunums!!: Potsdama un Georgs Venceslauss fon Knobelsdorfs · Redzēt vairāk »

Haso fon Manteifels

Brīvkungs Haso-Ekards fon Manteifels (dzimis, miris) bija vācu tanku ģenerālis (General der Panzertruppe) Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Potsdama un Haso fon Manteifels · Redzēt vairāk »

Hāfele

Hāfele ir upe Vācijā,Elbas labā krasta pieteka.

Jaunums!!: Potsdama un Hāfele · Redzēt vairāk »

Hermanis fon Helmholcs

Hermanis fon Helmholcs (—) bija vācu dabaszinātnieks, kas darbojās fizikas, matemātikas un fizioloģijas nozarēs.

Jaunums!!: Potsdama un Hermanis fon Helmholcs · Redzēt vairāk »

Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi

Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis.

Jaunums!!: Potsdama un Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi · Redzēt vairāk »

Kinofilma

Kinofilmas uzņemšanas laukums Varšavas ielās Kinofilma jeb vienkārši filma ir kinematogrāfijas darbs.

Jaunums!!: Potsdama un Kinofilma · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Potsdama un Krievija · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Potsdama un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Oļa Tira

Oļa Tira (Olia Tira), īstajā vārdā Olga Cira (dzimusi Potsdamā, Austrumvācijā) ir moldāvu dziedātāja.

Jaunums!!: Potsdama un Oļa Tira · Redzēt vairāk »

Pēteris Veiss

Pēteris Ulrihs Veiss (dzimis, miris) bija vācu dramaturgs, rakstnieks, mākslinieks un avangarda filmu veidotājs, kurš lielāko daļu no mūža nodzīvoja Zviedrijā.

Jaunums!!: Potsdama un Pēteris Veiss · Redzēt vairāk »

Potsdamas konference

Etlijs, Trumens un Staļins Potsdamas konferencē Karte ar 1939. gada robežām un vācu iedzīvotāju īpatsvaru agrākajās Vācijas teritorijās, kuras pēc Potsdamas konferences piešķīra Polijai un PSRS Potsdamas konference notika 1945.

Jaunums!!: Potsdama un Potsdamas konference · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Potsdama un Prūsija · Redzēt vairāk »

Prūsijas Sofija

Prūsijas Sofija, Kurzemes hercogiene (vācu Sophie von Preußen, 1582—1610) bija Prūsijas hercogistes princese un Kurzemes hercogiene.

Jaunums!!: Potsdama un Prūsijas Sofija · Redzēt vairāk »

Rietumberlīne

Berlīnes dalījums okupācijas zonās Rietumberlīne bija brīvpilsēta un politisks anklāvs, kas pastāvēja līdzās Austrumberlīnei, robežojoties ar Vācijas Demokrātiskās Republikas teritoriju, no 1949.

Jaunums!!: Potsdama un Rietumberlīne · Redzēt vairāk »

Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)

Sabiedroto un Ass valstis Otrā pasaules kara laikā. 1943. gada Sabiedroto propagandas plakāts Sabiedrotie Otrā pasaules kara laikā bija valstis, kas pakāpeniski izveidoja militāru aliansi, lai stātos pretī Ass valstīm.

Jaunums!!: Potsdama un Sabiedrotie (Otrais pasaules karš) · Redzēt vairāk »

Sansusī pils

Sansusī pils ir pils ar lielu parku, kura atrodas Potsdamā, Vācijā.

Jaunums!!: Potsdama un Sansusī pils · Redzēt vairāk »

Slāvi

Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Potsdama un Slāvi · Redzēt vairāk »

Trīsdesmitgadu karš

Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.

Jaunums!!: Potsdama un Trīsdesmitgadu karš · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma objekts

Fjordlendas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidu salā UNESCO Pasaules mantojuma objekts ir noteikta vieta (piemēram, mežs, kalns, baznīca, pilsēta), kas nominēts un oficiāli iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, kuru administrē Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma komiteja.

Jaunums!!: Potsdama un UNESCO Pasaules mantojuma objekts · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Potsdama un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas administratīvais iedalījums

Vācijas novietojums Vācijas administratīvo iedalījumu veido 16 federālās zemes.

Jaunums!!: Potsdama un Vācijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Vācijas Demokrātiskā Republika

Vācijas Demokrātiskā Republika bija sociālistiska valsts Centrāleiropā, mūsdienu Vācijas teritorijas austrumdaļā, kas pastāvēja no 1949.

Jaunums!!: Potsdama un Vācijas Demokrātiskā Republika · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: Potsdama un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Vilhelms fon Humbolts

Frīdrihs Vilhelms Kristians Karls Ferdinands brīvkungs fon Humbolts (dzimis, miris) bija vācu valdības funkcionārs, diplomāts, filozofs, Humbolta universitātes dibinātājs.

Jaunums!!: Potsdama un Vilhelms fon Humbolts · Redzēt vairāk »

Vilhelms II Hoencollerns

Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.

Jaunums!!: Potsdama un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Potsdam.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »