Ātrāk nekā pārlūku!
10 attiecības: Drēzdene, Frankfurte pie Oderas, Heinrihs Šics, Kapelmeistars, Koris, Lejassaksija, Svētā Romas impērija, Tīringene, Torgava, Vācija.
Drēzdene
Drēzdene ir pilsēta Vācijas austrumos pie Elbas upes, Saksijas federālās zemes galvaspilsēta.
Jaunums!!: Mikaēls Pretorijs un Drēzdene · Redzēt vairāk »
Frankfurte pie Oderas
Frankfurte pie Oderas ir pilsēta Brandenburgā, Vācijā.
Jaunums!!: Mikaēls Pretorijs un Frankfurte pie Oderas · Redzēt vairāk »
Heinrihs Šics
Heinrihs Šics (dzimis, miris) bija vācu komponists un ērģelnieks.
Jaunums!!: Mikaēls Pretorijs un Heinrihs Šics · Redzēt vairāk »
Kapelmeistars
Kapelmeistars ir vācu valodas cilmes vārds, kas apzīmē personu, kura pārziņā ir mūzikas veidošana.
Jaunums!!: Mikaēls Pretorijs un Kapelmeistars · Redzēt vairāk »
Koris
Angļu skolas koris Koris ir dziedātāju ansamblis, kas pamatā izpilda kora mūziku — mūziku, kas rakstīta koru vajadzībām.
Jaunums!!: Mikaēls Pretorijs un Koris · Redzēt vairāk »
Lejassaksija
Lejassaksija ir federālā zeme Vācijas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Mikaēls Pretorijs un Lejassaksija · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Mikaēls Pretorijs un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Tīringene
Tīringene, oficiāli Tīringenes Brīvvalsts (Freistaat Thüringen), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Mikaēls Pretorijs un Tīringene · Redzēt vairāk »
Torgava
Torgava ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Ziemeļsaksijas apriņķa centrs pie Elbas upes.
Jaunums!!: Mikaēls Pretorijs un Torgava · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Mikaēls Pretorijs un Vācija · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Michael Praetorius, Mihaēls Pretoriuss, Praetorius, Pretorijs.
