Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Princeses Martas krasts

Indekss Princeses Martas krasts

Princeses Martas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Hokona VII jūras un Lazareva jūras krastā.

44 attiecības: Aboa, Apvienotā Karaliste, Atkas līcis, Austrumantarktīda, Ēkstrema šelfa ledājs, Blošimena, Dželbārta šelfa ledājs, Dienvidāfrika, Fabiāns fon Belinshauzens, Fimbulheimens, Fimbulisens, Georgfonneimaijere, Heimefrontfjella, Hokona VII jūra, Jalmars Rīsers-Larsens, Jaunšvābija, Jūtulstreumens, Karalienes Modas Zeme, Kērda krasts, Kotsu Zeme, Lazareva jūra, Lāšs Kristensens, Ledājs, Ledus osta, Lidena sala, Modheima, Norvēģija, Norvēģijas rags, Norveja, Novija, Polārstacija, Princeses Astridas krasts, Rīsera-Larsena šelfa ledājs, Ričera augstiene, SANAE IV, Selbukta, Somija, Starptautiskais ģeofizikas gads, Stenkomas-Vilsas glečers, Svea, Trolla, Vācija, Vāsa (polārstacija), Zviedrija.

Aboa

Aboa ir Somijas vasaras polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Aboa · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Atkas līcis

Atkas līcis ir dabīgs ledus līcis, ledus osta pie Ēkstrema šelfa ledāja austrumu frontes uz ziemeļiem no Halvfarrigena grēdas veidotās pussalas.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Atkas līcis · Redzēt vairāk »

Austrumantarktīda

Austrumantarktīda Austrumantarktīda ir lielākais no diviem galvenajiem Antarktīdas reģioniem.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Austrumantarktīda · Redzēt vairāk »

Ēkstrema šelfa ledājs

Ēkstrema šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Ēkstrema šelfa ledājs · Redzēt vairāk »

Blošimena

Blošimena ir ledus pacēlums Princeses Martas krastā Antarktīdā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Blošimena · Redzēt vairāk »

Dželbārta šelfa ledājs

Dželbārta šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Dželbārta šelfa ledājs · Redzēt vairāk »

Dienvidāfrika

Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »

Fabiāns fon Belinshauzens

Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens (1778-1852) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas Impērijas jūrasbraucējs un kara flotes virsnieks.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Fabiāns fon Belinshauzens · Redzēt vairāk »

Fimbulheimens

Fimbulheimens ir ap 500 km gara un līdz 80 km plata kalnu sistēma Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Fimbulheimens · Redzēt vairāk »

Fimbulisens

Fimbulisens, arī Fimbula šelfa ledājs ir šelfa ledājs Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Fimbulisens · Redzēt vairāk »

Georgfonneimaijere

Georgfonneimaijere bija Vācijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Georgfonneimaijere · Redzēt vairāk »

Heimefrontfjella

Heimefrontfjella ir ap 150 km gara un ap 40 km plata kalnu grēda Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes rietumos.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Heimefrontfjella · Redzēt vairāk »

Hokona VII jūra

Karaļa Hokona VII jūra ir Dienvidu okeāna piekrastes jūra Antarktikā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Hokona VII jūra · Redzēt vairāk »

Jalmars Rīsers-Larsens

Jalmars Rīsers-Larsens (dzimis Oslo, miris Kopenhāgenā) bija norvēģu aviators, polārpētnieks, virsnieks un uzņēmējs.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Jalmars Rīsers-Larsens · Redzēt vairāk »

Jaunšvābija

Jaunšvābija ir ģeogrāfisks apgabals Antarktīdā, daļa no Karalienes Modas Zemes.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Jaunšvābija · Redzēt vairāk »

Jūtulstreumens

Jūtulstreumens ir ap 300 km garš un 15 līdz 30 km plats šļūdonis Austrumantarktīdā, Karalienes Modas Zemē.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Jūtulstreumens · Redzēt vairāk »

Karalienes Modas Zeme

Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »

Kērda krasts

Kērda krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Kotsu Zemē Vedela jūras krastā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Kērda krasts · Redzēt vairāk »

Kotsu Zeme

Kotsu Zeme ir dabas apgabals Austrumantarktīdā, Vedela jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Kotsu Zeme · Redzēt vairāk »

Lazareva jūra

Lazareva jūra ir Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Lazareva jūra · Redzēt vairāk »

Lāšs Kristensens

Lāšs Kristensens bija norvēģu vaļu medību flotes īpašnieks, ģeogrāfs, polārpētnieks.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Lāšs Kristensens · Redzēt vairāk »

Ledājs

Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Ledājs · Redzēt vairāk »

Ledus osta

Vaļu līcī. Ledus osta ir vairāk vai mazāk pastāvīgs līcis pie šelfa ledāja frontes, kas var kalpot kā dabīga osta.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Ledus osta · Redzēt vairāk »

Lidena sala

Lidena sala ir ar ledu klāta sala Rīsera-Larsena šelfa ledāja dienvidrietumos pie tā frontes 85 km no Antarktīdas krasta.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Lidena sala · Redzēt vairāk »

Modheima

Modheima bija Norvēģijas, Zviedrijas un Lielbritānijas apvienotās antarktiskās ekspedīcijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Modheima · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija, oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Norvēģijas rags

Norvēģijas rags ir ar ledu klāts zemesrags Princeses Martas krastā Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Norvēģijas rags · Redzēt vairāk »

Norveja

Norveja (Norway Station) bija Norvēģijas vissezonas polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Norveja · Redzēt vairāk »

Novija

Novija ir ledus pacēlums Princeses Martas krastā Antarktīdā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Novija · Redzēt vairāk »

Polārstacija

Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Polārstacija · Redzēt vairāk »

Princeses Astridas krasts

Princeses Astridas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Lazareva jūras krastā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Princeses Astridas krasts · Redzēt vairāk »

Rīsera-Larsena šelfa ledājs

Rīsera-Larsena šelfa ledājs ir piektais lielākais šelfa ledājs Antarktīdas piekrastē.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Rīsera-Larsena šelfa ledājs · Redzēt vairāk »

Ričera augstiene

Ričera augstiene ir ap 680 km garš un ap 300 km plats plato Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes rietumos.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Ričera augstiene · Redzēt vairāk »

SANAE IV

SANAE IV (akronīms no) ir Dienvidāfrika vissezonas polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un SANAE IV · Redzēt vairāk »

Selbukta

Selbukta ir ap 50 km plats atvērts līcis Hokona VII jūras piekrastē Antarktikā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Selbukta · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Somija · Redzēt vairāk »

Starptautiskais ģeofizikas gads

SĢG veltīta VDR pastmarka Starptautiskais ģeofiziskais gads bija laika posms no 1957.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Starptautiskais ģeofizikas gads · Redzēt vairāk »

Stenkomas-Vilsas glečers

Stenkomas-Vilsas glečers ir ap 100 km garš plašs šļūdonis Austrumantarktīdā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Stenkomas-Vilsas glečers · Redzēt vairāk »

Svea

Svea ir Zviedrijas vasaras polārstacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemē.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Svea · Redzēt vairāk »

Trolla

Trolla ir Norvēģijas vissezonas polārstacija Antarktīda.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Trolla · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Vācija · Redzēt vairāk »

Vāsa (polārstacija)

Vāsa ir Zviedrijas vasaras polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Vāsa (polārstacija) · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Princeses Martas krasts un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Kronprinsesse Märtha Kyst, Kroņprinceses Martas Zeme, Kroņprinceses Martas krasts, Princeses Martas Krasts, Princess Martha Coast.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »