Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Parastais jenots

Indekss Parastais jenots

Parastais jenots jeb ziemeļu jenots, arī Ziemeļamerikas jenots jeb vienkārši jenots (Procyon lotor) ir jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

147 attiecības: Abinieki, Acs, Amerikas Savienotās Valstis, Aste, Augļi, Augi, Auss, Austrija, Azerbaidžāna, Šveice, Čehija, Ēri ezers, Ņūmeksika, Bahamu jenots, Barbadosas jenots, Beļģija, Beliza, Beringa šaurums, Bezmugurkaulnieki, Bioma, Brūnā krāsa, Centimetrs, Centrālamerika, Centrālāzija, Degunlācīši, Dezoksiribonukleīnskābe, Diena, Dienvidamerika, Dienvidkarolīna, Dzīvnieki, Dzirde, Eirāzijas lūsis, Eiropa, Florida, Fosilijas, Francija, Gads, Gaisma, Galva, Galvaskauss, Grams, Gvadelupas jenots, Gvatemala, Hibernācija, Hondurasa, Ilknis, Janvāris, Japāna, Jenoti, Jenotu dzimta, ..., Kaķi, Kakomicliji, Kalns, Kanāda, Karību jūra, Kāja, Kārlis Linnejs, Kilograms, Klinšu kalni, Koijots, Koks, Kostarika, Kosumelas jenots, Krāsa, Krievija, Kristofors Kolumbs, Kukaiņi, Lāči, Luiziāna, Luksemburga, Mariju salu jenots, Marts, Meksika, Melnā krāsa, Metrs, Morfoloģija (bioloģija), Mugurkaulnieki, Nags, Nakts, Nīderlande, Nedēļa, Nikaragva, Oža, Olbaltumvielas, Oligocēns, Panama, Pasaule, Pasuga, Pavasaris, Pelēkā krāsa, Piens, Pirksts, Plēsēji, Pliocēns, Populācija, Prērija, Primāti, Putni, Redze, Rieksts, Riests, Rudens, Sala, Salvadora, Saule, Sermuļu dzimta, Siekalas, Sinonīms, Skaņa, Sliekas, Sniegs, Suņi, Subtropu josla, Suga, Tauki, Tauste, Tārpi, Teksasa, Tenesī, Tropi, Tuksnesis, Uzbekistāna, Valrieksts, Vasara, Vācija, Vīnogas, Visēdāji, Zaļā krāsa, Zālēdāji, Zīdītāji, Zeme, Zemesrieksts, Ziema, Ziemeļamerika, Ziemeļdakota, Ziemeļi, Zinātnieks, Zivis, Zobi, Zvaigzne, 1780. gads, 1908. gads, 1963. gads, 1973. gads, 1975. gads, 1992. gads, 2006. gads. Izvērst indekss (97 vairāk) »

Abinieki

Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.

Jaunums!!: Parastais jenots un Abinieki · Redzēt vairāk »

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Jaunums!!: Parastais jenots un Acs · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: Parastais jenots un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Aste

Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Aste · Redzēt vairāk »

Augļi

Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.

Jaunums!!: Parastais jenots un Augļi · Redzēt vairāk »

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Parastais jenots un Augi · Redzēt vairāk »

Auss

Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.

Jaunums!!: Parastais jenots un Auss · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Austrija · Redzēt vairāk »

Azerbaidžāna

Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.

Jaunums!!: Parastais jenots un Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Jaunums!!: Parastais jenots un Šveice · Redzēt vairāk »

Čehija

Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: Parastais jenots un Čehija · Redzēt vairāk »

Ēri ezers

Ēri ezers (nosaukts ēri cilts vārdā - šie indiāņi dzīvoja ezera dienvidu krastā) ir 11.

Jaunums!!: Parastais jenots un Ēri ezers · Redzēt vairāk »

Ņūmeksika

Ņūmeksika ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidrietumu reģionā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Ņūmeksika · Redzēt vairāk »

Bahamu jenots

Bahamu jenots (Procyon lotor maynardi) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.

Jaunums!!: Parastais jenots un Bahamu jenots · Redzēt vairāk »

Barbadosas jenots

Barbadosas jenots (Procyon lotor gloveralleni) ir izmirusi parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.

Jaunums!!: Parastais jenots un Barbadosas jenots · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Parastais jenots un Beļģija · Redzēt vairāk »

Beliza

Beliza ir neliela valsts Centrālamerikas austrumu daļā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Beliza · Redzēt vairāk »

Beringa šaurums

Beringa šaurums ir jūras šaurums starp Ziemeļameriku un Āziju, kurš savieno Kluso okeānu (Beringa jūra) ar Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūra).

Jaunums!!: Parastais jenots un Beringa šaurums · Redzēt vairāk »

Bezmugurkaulnieki

Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.

Jaunums!!: Parastais jenots un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Bioma

Planēta Zeme Bioma jeb bioms (no — 'dzīve, dzīvība') ir ģeogrāfiskās joslas daļa (saukta arī par dabas zonu) ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī šajā reģionā sastopamo dzīvo organismu kopums.

Jaunums!!: Parastais jenots un Bioma · Redzēt vairāk »

Brūnā krāsa

Brūnā krāsa jeb brūns ir krāsa, kas netiek īpaši izdalīta spektrā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Brūnā krāsa · Redzēt vairāk »

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.

Jaunums!!: Parastais jenots un Centimetrs · Redzēt vairāk »

Centrālamerika

Centrālamerikas atrašanās vieta pasaulē Centrālamerika ir Amerikas vidusdaļas reģions, kurš atrodas Ziemeļamerikas dienvidos un aizņem 523 000 km2 lielu platību.

Jaunums!!: Parastais jenots un Centrālamerika · Redzēt vairāk »

Centrālāzija

Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Centrālāzija · Redzēt vairāk »

Degunlācīši

Degunlačīsi (Nasuina) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) apakšciltīm, kas apvieno 4 sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs: parasto degunlācīšu ģintī (Nasua) un kalnu degunlācīšu ģintī (Nasuella).

Jaunums!!: Parastais jenots un Degunlācīši · Redzēt vairāk »

Dezoksiribonukleīnskābe

DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.

Jaunums!!: Parastais jenots un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »

Diena

terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.

Jaunums!!: Parastais jenots un Diena · Redzēt vairāk »

Dienvidamerika

Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.

Jaunums!!: Parastais jenots un Dienvidamerika · Redzēt vairāk »

Dienvidkarolīna

Dienvidkarolīna ir Amerikas Savienoto Valstu štats, kas atrodas Dienvidaustrumu reģionā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Dienvidkarolīna · Redzēt vairāk »

Dzīvnieki

Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.

Jaunums!!: Parastais jenots un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »

Dzirde

250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.

Jaunums!!: Parastais jenots un Dzirde · Redzēt vairāk »

Eirāzijas lūsis

Eirāzijas lūsis jeb vienkārši lūsis (Lynx lynx) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Parastais jenots un Eirāzijas lūsis · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Parastais jenots un Eiropa · Redzēt vairāk »

Florida

Florida ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidaustrumu reģionā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Florida · Redzēt vairāk »

Fosilijas

cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.

Jaunums!!: Parastais jenots un Fosilijas · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Parastais jenots un Francija · Redzēt vairāk »

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Parastais jenots un Gads · Redzēt vairāk »

Gaisma

ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.

Jaunums!!: Parastais jenots un Gaisma · Redzēt vairāk »

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Jaunums!!: Parastais jenots un Galva · Redzēt vairāk »

Galvaskauss

Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.

Jaunums!!: Parastais jenots un Galvaskauss · Redzēt vairāk »

Grams

Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.

Jaunums!!: Parastais jenots un Grams · Redzēt vairāk »

Gvadelupas jenots

Gvadelupas jenots (Procyon lotor minor) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga, kas ir endēmiska Gvadelupas salās: Bastērā un Grantērā, Mazo Antiļu salu arhipelāgā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Gvadelupas jenots · Redzēt vairāk »

Gvatemala

Gvatemala, oficiāli Gvatemalas Republika (República de Guatemala), ir valsts Centrālamerikā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Gvatemala · Redzēt vairāk »

Hibernācija

Ziemeļu sikspārnis hibernācijas stāvoklī Hibernācija (no hībernus — 'ziema') jeb ziemas guļa ir dzīvnieku spēja ilgstoši saglabāt neaktivitāti un samazinātu vielmaiņu.

Jaunums!!: Parastais jenots un Hibernācija · Redzēt vairāk »

Hondurasa

Hondurasa ir trešā lielākā valsts Centrālamerikā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Hondurasa · Redzēt vairāk »

Ilknis

Kaķa ilkņi Ilknis ir konusveidīgs zobs, kas parasti kalpo barības noturēšanai un sadalīšanai gabalos, kā arī aizsardzībai.

Jaunums!!: Parastais jenots un Ilknis · Redzēt vairāk »

Janvāris

Anša Cīruļa 1928. gada spalvas zīmējumu sērijas „Gada laiki” darbs „Ziemas mēnesis” Janvāris (par godu Senās Romas dievam Jānam) ir gada pirmais mēnesis.

Jaunums!!: Parastais jenots un Janvāris · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Parastais jenots un Japāna · Redzēt vairāk »

Jenoti

Jenoti, jenotu ģints (Procyon) dzīvnieki ir jenotu dzimtas (Procyonidae) jenotveidīgie plēsēji.

Jaunums!!: Parastais jenots un Jenoti · Redzēt vairāk »

Jenotu dzimta

Jenotu dzimtas (Procyonidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Parastais jenots un Jenotu dzimta · Redzēt vairāk »

Kaķi

Kaķi, kaķu ģints (Felis) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder kaķu apakšdzimtai (Felinae).

Jaunums!!: Parastais jenots un Kaķi · Redzēt vairāk »

Kakomicliji

Kakomicliji, kakomičļi, kakomicliju ģints (Bassariscus) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas apvieno 2 sugas.

Jaunums!!: Parastais jenots un Kakomicliji · Redzēt vairāk »

Kalns

Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.

Jaunums!!: Parastais jenots un Kalns · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: Parastais jenots un Kanāda · Redzēt vairāk »

Karību jūra

Karību jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra tropu joslā Rietumu puslodē.

Jaunums!!: Parastais jenots un Karību jūra · Redzēt vairāk »

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Jaunums!!: Parastais jenots un Kāja · Redzēt vairāk »

Kārlis Linnejs

Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.

Jaunums!!: Parastais jenots un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Jaunums!!: Parastais jenots un Kilograms · Redzēt vairāk »

Klinšu kalni

Klinšu kalni ir kalnu sistēma Kordiljeros, Ziemeļamerikā, ASV un Kanādas rietumos, starp 60° un 32° ziemeļu platumiem.

Jaunums!!: Parastais jenots un Klinšu kalni · Redzēt vairāk »

Koijots

Koijots (Canis latrans) ir vidēji liels suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.

Jaunums!!: Parastais jenots un Koijots · Redzēt vairāk »

Koks

Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.

Jaunums!!: Parastais jenots un Koks · Redzēt vairāk »

Kostarika

Kostarika, oficiāli Kostarikas Republika (República de Costa Rica) ir Centrālamerikas valsts.

Jaunums!!: Parastais jenots un Kostarika · Redzēt vairāk »

Kosumelas jenots

Kosumelas jenots jeb mazais jenots (Procyon pygmaeus) ir neliels jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder jenotu ģintij (Procyon).

Jaunums!!: Parastais jenots un Kosumelas jenots · Redzēt vairāk »

Krāsa

Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.

Jaunums!!: Parastais jenots un Krāsa · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Krievija · Redzēt vairāk »

Kristofors Kolumbs

Kristofors Kolumbs (1451—1506) bija ievērojams jūrasbraucējs, kas šķērsoja Atlantijas okeānu un 1492.

Jaunums!!: Parastais jenots un Kristofors Kolumbs · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Parastais jenots un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Lāči

Lāči (Ursus) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm.

Jaunums!!: Parastais jenots un Lāči · Redzēt vairāk »

Luiziāna

Luiziāna ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Dienvidu reģionā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Luiziāna · Redzēt vairāk »

Luksemburga

Luksemburgas Lielhercogiste ir valsts Rietumeiropā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Luksemburga · Redzēt vairāk »

Mariju salu jenots

Mariju salu jenots ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.

Jaunums!!: Parastais jenots un Mariju salu jenots · Redzēt vairāk »

Marts

Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.

Jaunums!!: Parastais jenots un Marts · Redzēt vairāk »

Meksika

Meksika, oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (Estados Unidos Mexicanos) ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Meksika · Redzēt vairāk »

Melnā krāsa

Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.

Jaunums!!: Parastais jenots un Melnā krāsa · Redzēt vairāk »

Metrs

No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.

Jaunums!!: Parastais jenots un Metrs · Redzēt vairāk »

Morfoloģija (bioloģija)

Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.

Jaunums!!: Parastais jenots un Morfoloģija (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Parastais jenots un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Nags

Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.

Jaunums!!: Parastais jenots un Nags · Redzēt vairāk »

Nakts

Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.

Jaunums!!: Parastais jenots un Nakts · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Parastais jenots un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Nedēļa

Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Nedēļa · Redzēt vairāk »

Nikaragva

Nikaragva (izrunā), oficiāli Nikaragvas Republika (República de Nicaragua), ir valsts Centrālamerikā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Nikaragva · Redzēt vairāk »

Oža

deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Oža · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Parastais jenots un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Oligocēns

Oligocēns ( — "neliels" +  — "jauns") ir paleogēna perioda pēdējā epoha.

Jaunums!!: Parastais jenots un Oligocēns · Redzēt vairāk »

Panama

Panama, oficiāli Panamas Republika, ir Centrālamerikas galējā dienvidu valsts.

Jaunums!!: Parastais jenots un Panama · Redzēt vairāk »

Pasaule

Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.

Jaunums!!: Parastais jenots un Pasaule · Redzēt vairāk »

Pasuga

Pasuga (vispārpieņemtā abreviatūra subsp. vai ssp.) bioloģiskajā sistemātikā ir vai nu par sugu zemāks taksonomiskais rangs, vai arī taksonomiskā grupa šādā rangā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Pasuga · Redzēt vairāk »

Pavasaris

dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.

Jaunums!!: Parastais jenots un Pavasaris · Redzēt vairāk »

Pelēkā krāsa

Pelēkā krāsa jeb vienkārši pelēks ir krāsa, kuras toņi ietilpst diapazonā no baltās līdz melnajai krāsai.

Jaunums!!: Parastais jenots un Pelēkā krāsa · Redzēt vairāk »

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Jaunums!!: Parastais jenots un Piens · Redzēt vairāk »

Pirksts

Cilvēka pēdas pirksti Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga plaukstas vai pēdas daļa.

Jaunums!!: Parastais jenots un Pirksts · Redzēt vairāk »

Plēsēji

Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.

Jaunums!!: Parastais jenots un Plēsēji · Redzēt vairāk »

Pliocēns

Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.

Jaunums!!: Parastais jenots un Pliocēns · Redzēt vairāk »

Populācija

Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kam piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.

Jaunums!!: Parastais jenots un Populācija · Redzēt vairāk »

Prērija

Prērija Kanzasā Prērija ir stepe Ziemeļamerikā (Kanādā un ASV).

Jaunums!!: Parastais jenots un Prērija · Redzēt vairāk »

Primāti

Primāti (Primates) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.

Jaunums!!: Parastais jenots un Primāti · Redzēt vairāk »

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Jaunums!!: Parastais jenots un Putni · Redzēt vairāk »

Redze

Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.

Jaunums!!: Parastais jenots un Redze · Redzēt vairāk »

Rieksts

Lazdu rieksti Kastaņi Rieksts ir dažādu augu (galvenokārt koku) auglis, kas morfoloģiski ir neveronis un pieder pie sausajiem augļiem.

Jaunums!!: Parastais jenots un Rieksts · Redzēt vairāk »

Riests

Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.

Jaunums!!: Parastais jenots un Riests · Redzēt vairāk »

Rudens

Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Rudens · Redzēt vairāk »

Sala

Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.

Jaunums!!: Parastais jenots un Sala · Redzēt vairāk »

Salvadora

Salvadora, oficiāli Salvadoras Republika (República de El Salvador) ir valsts Centrālamerikā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Salvadora · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Saule · Redzēt vairāk »

Sermuļu dzimta

Sermuļu dzimtas jeb caunu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Jaunums!!: Parastais jenots un Sermuļu dzimta · Redzēt vairāk »

Siekalas

Siekalas ir viela, kuru izdala siekalu dziedzeri cilvēka un dažādu citu dzīvnieku mutes dobumā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Siekalas · Redzēt vairāk »

Sinonīms

Sinonīms (synōnymos — ‘ar vienādu nosaukumu, ar vienādu vārdu’) ir vārds vai arī cita valodas vienība, kas pilnīgi (vai arī daļēji) sakrīt ar kādu citu vārdu vai citu valodas vienību nozīmes ziņā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Sinonīms · Redzēt vairāk »

Skaņa

Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Skaņa · Redzēt vairāk »

Sliekas

Slieku apakškārta (Lumbricina) ir viena no posmtārpu apakškārtām, kurā ir apvienotas vairākas dzimtas.

Jaunums!!: Parastais jenots un Sliekas · Redzēt vairāk »

Sniegs

Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.

Jaunums!!: Parastais jenots un Sniegs · Redzēt vairāk »

Suņi

Suņu ģints (Canis) pieder pie suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem.

Jaunums!!: Parastais jenots un Suņi · Redzēt vairāk »

Subtropu josla

Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.

Jaunums!!: Parastais jenots un Subtropu josla · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga (no  — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Jaunums!!: Parastais jenots un Suga · Redzēt vairāk »

Tauki

Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.

Jaunums!!: Parastais jenots un Tauki · Redzēt vairāk »

Tauste

Tauste ir viena no cilvēka maņām.

Jaunums!!: Parastais jenots un Tauste · Redzēt vairāk »

Tārpi

Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.

Jaunums!!: Parastais jenots un Tārpi · Redzēt vairāk »

Teksasa

Teksasa (izrunā) ir otrs lielākais štats Amerikas Savienotajās Valstīs gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Parastais jenots un Teksasa · Redzēt vairāk »

Tenesī

Tenesī jeb Tenesi, agrāk arī Tenesija, oficiāli Tenesī štats (State of Tennessee), ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Dienvidaustrumu reģionā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Tenesī · Redzēt vairāk »

Tropi

Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.

Jaunums!!: Parastais jenots un Tropi · Redzēt vairāk »

Tuksnesis

border.

Jaunums!!: Parastais jenots un Tuksnesis · Redzēt vairāk »

Uzbekistāna

Uzbekistāna, oficiāli Uzbekistānas Republika, ir valsts Vidusāzijā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Uzbekistāna · Redzēt vairāk »

Valrieksts

Grieķijas valrieksta augļi Valrieksti ir dažādu riekstkoku ģints koku augļi — rieksti (pēc morfoloģiskā iedalījuma — kauleņi), kuru sastāvā ir daudz kaloriju un kas ir lielisks E vitamīna, kā arī B vitamīna avots.

Jaunums!!: Parastais jenots un Valrieksts · Redzēt vairāk »

Vasara

Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.

Jaunums!!: Parastais jenots un Vasara · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Parastais jenots un Vācija · Redzēt vairāk »

Vīnogas

Zaļās galda vīnogas Vīnogas ir augļi, kurus iegūst no daudzgadīgu vīnkoku (Vitis) ģints sugām.

Jaunums!!: Parastais jenots un Vīnogas · Redzēt vairāk »

Visēdāji

Kraukļi ir visēdāji. Visēdāji ir sugas, kas ikdienā pārtiek no augiem un dzīvniekiem.

Jaunums!!: Parastais jenots un Visēdāji · Redzēt vairāk »

Zaļā krāsa

Zaļā krāsa jeb vienkārši zaļš ir krāsa, kura ir redzamās gaismas daļa un tās viļņa garums ir aptuveni no 520 līdz 570 nm.

Jaunums!!: Parastais jenots un Zaļā krāsa · Redzēt vairāk »

Zālēdāji

Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.

Jaunums!!: Parastais jenots un Zālēdāji · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Parastais jenots un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Parastais jenots un Zeme · Redzēt vairāk »

Zemesrieksts

Zemesrieksts jeb arahiss (Arachis hypogaea) ir tauriņziežu dzimtas augs.

Jaunums!!: Parastais jenots un Zemesrieksts · Redzēt vairāk »

Ziema

Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.

Jaunums!!: Parastais jenots un Ziema · Redzēt vairāk »

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Parastais jenots un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »

Ziemeļdakota

Ziemeļdakota ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Vidējo rietumu reģionā.

Jaunums!!: Parastais jenots un Ziemeļdakota · Redzēt vairāk »

Ziemeļi

Ziemeļi ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Parastais jenots un Ziemeļi · Redzēt vairāk »

Zinātnieks

Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.

Jaunums!!: Parastais jenots un Zinātnieks · Redzēt vairāk »

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Jaunums!!: Parastais jenots un Zivis · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Jaunums!!: Parastais jenots un Zobi · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.

Jaunums!!: Parastais jenots un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

1780. gads

1780.

Jaunums!!: Parastais jenots un 1780. gads · Redzēt vairāk »

1908. gads

1908.

Jaunums!!: Parastais jenots un 1908. gads · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: Parastais jenots un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: Parastais jenots un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: Parastais jenots un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: Parastais jenots un 1992. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: Parastais jenots un 2006. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Jenots, Procyon lotor, Ursus cauda elongata, Ursus lotor, Ziemeļamerikas jenots, Ziemeļu jenots.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »