Ātrāk nekā pārlūku!
57 attiecības: Aļģes, Amēbas, Audi, Augi, Augsne, Autotrofi, Šūnas kodols, Šūnas membrāna, Šūnas organoīdi, Ūdens, Baktērijas, Bioķīmija, Cista (mikrobioloģija), Citoplazma, Dzīvnieki, Eikarioti, Ektoplazma, Elpošana, Endoplazma, Enzīmi, Ernsts Hekels, Fagocitoze, Filoģenētika, Foraminīferas, Fotosintēze, Gļotsēnes, Heterotrofi, Hlorofils, Hloroplasts, Mieturaļģes, Mikroskops, Monēras, Organisms, Osmoze, Parazītisms, Pārtika, Pseidopodijas, Putni, Rizoīdi, Sakņkāji, Saprotrofi, Sarkodīnvicaiņi, Sārtaļģes, Sēnes, Sporas, Taksons, Tips (zooloģija), Vairošanās, Vakuola, Valsts (bioloģija), ..., Vējš, Vicaiņi, Vienšūņi, Vienšūnas organisms, Zaļaļģes, Zigota, Zilaļģes. Izvērst indekss (7 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Jaunums!!: Protisti un Aļģes · Redzēt vairāk »
Amēbas
Amēbas (Amoeba) ir mikroskopisku vienšūnas organismu ģints, kas ietilpst Amoebidae dzimtā.
Jaunums!!: Protisti un Amēbas · Redzēt vairāk »
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Jaunums!!: Protisti un Audi · Redzēt vairāk »
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Jaunums!!: Protisti un Augi · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Protisti un Augsne · Redzēt vairāk »
Autotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Autotrofi (no sengrieķu: αὐτός (autos) — 'pats' un τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb producenti ir organismi, kuri no vienkāršām neorganiskām vielām var sintezēt sarežģītus organiskus savienojumus, piemēram, ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas.
Jaunums!!: Protisti un Autotrofi · Redzēt vairāk »
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Jaunums!!: Protisti un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »
Šūnas membrāna
Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).
Jaunums!!: Protisti un Šūnas membrāna · Redzēt vairāk »
Šūnas organoīdi
Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls Organoīdi: 1-kodoliņš, 2-kodols, 3-ribosoma, 4-pūslītis (vezikula), 5-graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6-Goldži komplekss, 7- citoskelets, 8-gludais endoplazmatiskais tīkls, 9-mitohondriji, 10- vakuola, 11- citosols, 12-lizosoma, 13-centriolas Šūnas organoīdi — dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.
Jaunums!!: Protisti un Šūnas organoīdi · Redzēt vairāk »
Ūdens
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kam nav ne garšas, ne smaržas.
Jaunums!!: Protisti un Ūdens · Redzēt vairāk »
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Jaunums!!: Protisti un Baktērijas · Redzēt vairāk »
Bioķīmija
Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.
Jaunums!!: Protisti un Bioķīmija · Redzēt vairāk »
Cista (mikrobioloģija)
Amēbas ''Entamoeba histolytica'' cista Mikrobioloģijā cista ir mikroorganisma (vienšūņa, baktērijas) miera stadija vai anabiotiska forma, kas palīdz organismam izdzīvot nelabvēlīgos apstākļos.
Jaunums!!: Protisti un Cista (mikrobioloģija) · Redzēt vairāk »
Citoplazma
Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.
Jaunums!!: Protisti un Citoplazma · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Protisti un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Eikarioti
Eikarioti (Eukaryota vai Eukarya) ir organismi, kas sastāv no šūnām, kurām ir morfoloģiski labi izveidoti kodoli un ar membrānām klāti organoīdi.
Jaunums!!: Protisti un Eikarioti · Redzēt vairāk »
Ektoplazma
Amēba. Ektoplazma (bez granulām) un granulētā endoplazma ir vizuāli atšķiramas Ektoplazma (gr. εκτος — «ārpusē» un πλάσμα — «saturs»), saukta arī plazmogēls ir šūnu citoplazmas ārējais slānis.
Jaunums!!: Protisti un Ektoplazma · Redzēt vairāk »
Elpošana
Elpošanas sistēma Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).
Jaunums!!: Protisti un Elpošana · Redzēt vairāk »
Endoplazma
Amēba. Granulētā endoplazma un ektoplazma (bez granulām) ir vizuāli atšķiramas Endoplazma jeb plazmodijs ir daudzu vienšūņu organismu citoplazmas centrālā jeb iekšējā daļa.
Jaunums!!: Protisti un Endoplazma · Redzēt vairāk »
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Jaunums!!: Protisti un Enzīmi · Redzēt vairāk »
Ernsts Hekels
Ernsts Heinrihs Filips Augusts Hekels (Ernst Heinrich Philipp August Haeckel; dzimis, miris) bija vācu biologs, dabaszinātnieks, ārsts, filozofs, profesors un mākslinieks.
Jaunums!!: Protisti un Ernsts Hekels · Redzēt vairāk »
Fagocitoze
Fagocitoze ir šūnu spēja uztvert daļiņas, kas lielākas par 0,5 μm.
Jaunums!!: Protisti un Fagocitoze · Redzēt vairāk »
Filoģenētika
Ernsta Hekela "dzīvības koks" Filoģenētika (phûlon — ‘cilts, ģints’,, génesis — ‘izcelsme’) ir ģenētikas nozare, kas pētī visas ģenētiska materiāla un tā elementu pārvērtības, sākot ar ģenētiskā materiāla pārkombinēšanos dzimumvairošanās procesā un mutācijām un beidzot ar ģenētiskā sastāva pārmaiņām populācijās.
Jaunums!!: Protisti un Filoģenētika · Redzēt vairāk »
Foraminīferas
Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.
Jaunums!!: Protisti un Foraminīferas · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Protisti un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Gļotsēnes
''Diachea leucopodia'' ''Stemonitis fusca'' augļķermenis ''Mycetozoa'' Ernsta Hekela 1904. gada zīmējumā "Dabas mākslas formas" Uz mitra papīra augoša gļotsēne ''Brefeldia maxima'' plazmodijs uz koksnes ''Trichia varia'' Gļotsēnes (Mycetozoa, arī Myxomycetes, Myxomycota u.c.) ir neformāls bioloģiskas grupas nosaukums, kas piešķirts vairāku veidu ģenētiski nesaistītiem eikariotu organismiem, kuri var brīvi dzīvot kā atsevišķas šūnas, bet var apvienoties, veidojot daudzšūnu reproduktīvas struktūras.
Jaunums!!: Protisti un Gļotsēnes · Redzēt vairāk »
Heterotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Heterotrofi (no sengrieķu: ἕτερος (éteros) — 'cits' + τροφή (trofḗ) — 'barošanās') jeb konsumenti ir organismi, kas barojas ar organiskām vielām.
Jaunums!!: Protisti un Heterotrofi · Redzēt vairāk »
Hlorofils
fotosintēzē Hlorofils (— "zaļš", φύλλον, phyllon — "lapa") ir zaļais pigments, kas atrodams gandrīz visos augos, aļģēs un cianobaktērijās.
Jaunums!!: Protisti un Hlorofils · Redzēt vairāk »
Hloroplasts
Hloroplasti zaļās lapas šūnās Hloroplasti ir augu zaļās plastīdas, kas, saistot Saules enerģiju, no ūdens un ogļskābās gāzes veido organiskas vielas.
Jaunums!!: Protisti un Hloroplasts · Redzēt vairāk »
Mieturaļģes
''Chara hispida'' Mieturaļģes (latīniski: Charophyta) ir plaši izplatītas un bieži sastopamas dažādos biotopos visā pasaulē.
Jaunums!!: Protisti un Mieturaļģes · Redzēt vairāk »
Mikroskops
Mikroskops ''Carl Zeiss'' (1879) Mikroskops ir ierīce, kuru lieto lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar neapbruņotu aci.
Jaunums!!: Protisti un Mikroskops · Redzēt vairāk »
Monēras
Monēras (no sengrieķu μόνος — 'viens') ir viena no piecām dzīvo organismu valstīm un vienīgā, kurā ietilpstošie organismi ir prokarioti.
Jaunums!!: Protisti un Monēras · Redzēt vairāk »
Organisms
Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.
Jaunums!!: Protisti un Organisms · Redzēt vairāk »
Osmoze
Osmoze - zilās bumbiņas (molekulas) netiek cauri puscaurlaidīgai membrānai, bet rozā šķidrums (šķidrums vai gāze) tiek. Balanss tiek sasniegts, kad abās pusēs rozā šķidruma daudzums uz bumbiņu ir vienāds Osmoze (— 'spiediens, grūdiens') ir izšķīdušu vielu sūkšanās caur puscaurlaidīgo membrānu.
Jaunums!!: Protisti un Osmoze · Redzēt vairāk »
Parazītisms
māņzirnekļa Parazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts), izmanto citas sugas (tā saucamā saimnieka) resursus.
Jaunums!!: Protisti un Parazītisms · Redzēt vairāk »
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Jaunums!!: Protisti un Pārtika · Redzēt vairāk »
Pseidopodijas
Amēba ar izlaistām pseidopodijām. Pseidopodijas jeb māņkājiņas (no ψευδός — 'neīsts' un ποδός — 'kāja') ir vienšūņu citoplazmas izaugumi, kuras šūna izmanto lai pārvietotos (amēbveidīgā kustība) un barības satveršanai un reizēm arī sagremošanai.
Jaunums!!: Protisti un Pseidopodijas · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Protisti un Putni · Redzēt vairāk »
Rizoīdi
Rizoīdi ir īpaši tievi pavedienveidīgi izaugumi, ar kuru palīdzību augi, kam nav sakņu, nostiprinās substrātā, uzņem no tā ūdeni un barības vielas.
Jaunums!!: Protisti un Rizoīdi · Redzēt vairāk »
Sakņkāji
Sakņkaju parstāvji — amēbas. Sakņkāji (Rhizopodea) ir sarkodīnvicaiņu tipa virsklase (agrāk klase Rhizopoda), kuras pārstāvju raksturīga pazīme, kas apvieno pēc formas un uzbūves tik daudzveidīgos sakņkājus vienā virsklasē, ir to kailā ar blīvu apvalku neapklātā ķermeņa spēja veidot protoplazmas pagaidu izaugumus — māņkājiņas, ar kurām tie pārvietojas.
Jaunums!!: Protisti un Sakņkāji · Redzēt vairāk »
Saprotrofi
Cikls starp heterotrofiem un autotrofiem organismiem Porcelāna tintene ir tipisks saprofīta paraugs Parastās celmenes rizomorfas uz koksnes Saprotrofi (— puve, τροφή — pārtika) ir organismi (baktērijas un sēnes), kas noārda organismu mirušās vai pūstošās atliekas, pārvēršot tās neorganiskos un vienkāršos organiskos savienojumos.
Jaunums!!: Protisti un Saprotrofi · Redzēt vairāk »
Sarkodīnvicaiņi
Sarkodīnvicaiņu pārstāvis: amēba ''Chaos carolinense''. Sarkodīnvicaiņi (Sarcomastigophora no gr. sarcodes — "gaļīgs") ir polifilētisks vienšūņu tips, kura pārstāvji pārvietojas ar pseidopodiju (māņkājiņu) vai arī ar vicu palīdzību.
Jaunums!!: Protisti un Sarkodīnvicaiņi · Redzēt vairāk »
Sārtaļģes
Sārtaļģes (Rhodophyta) ir zemāko augu nodalījums, viens no aļģu veidiem.
Jaunums!!: Protisti un Sārtaļģes · Redzēt vairāk »
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Jaunums!!: Protisti un Sēnes · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Protisti un Sporas · Redzēt vairāk »
Taksons
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Katra no šīm iedaļām veido taksonu Taksons ir objektu, visbiežāk dzīvo organismu, kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
Jaunums!!: Protisti un Taksons · Redzēt vairāk »
Tips (zooloģija)
Tips ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Protisti un Tips (zooloģija) · Redzēt vairāk »
Vairošanās
Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļu, tās pēcnācēju Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.
Jaunums!!: Protisti un Vairošanās · Redzēt vairāk »
Vakuola
Eikariotu šūnas uzbūve, kur vakuolas atzīmētas ar skaitli 10 Vakuola (— ‘tukšs’) ir augu un dažreiz arī citu eikariotu šūnas organoīds, kas norobežots ar membrānu un uzglabā rezerves vielas, kā arī sekrēcijai un ekskrēcijai nepieciešamās vielas.
Jaunums!!: Protisti un Vakuola · Redzēt vairāk »
Valsts (bioloģija)
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Augiem tipa vietā ir nodalījums, bet kārtas vietā — rinda Valsts ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Protisti un Valsts (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Jaunums!!: Protisti un Vējš · Redzēt vairāk »
Vicaiņi
zaļās eiglēnas (''Euglena viridis'') Vicaiņi (Mastigophora, Flagellata) ir vienšūņu apakštips, kura pārstāvjiem ir viena vai vairākas vicas (parasti līdz četrām), kas kalpo kā pārvietošanās organellas.
Jaunums!!: Protisti un Vicaiņi · Redzēt vairāk »
Vienšūņi
Balantīdija Vienšūņi jeb protozoji (Protozoa, no sengr. πρῶτος "pirmais" un ζῷα "dzīvība", daudzskaitļa forma no sengr. ζῷον "dzīvā būtne") ir polifilētiska eikariotisku vienšūnas organismu grupa ar heterotrofu barošanās veidu.
Jaunums!!: Protisti un Vienšūņi · Redzēt vairāk »
Vienšūnas organisms
Aļģe ''Ventricaria ventricosa'' — viens no lielākajiem vienšūnas organismiem Vienšūnas organisms ir organisms, kas sastāv no vienas šūnas.
Jaunums!!: Protisti un Vienšūnas organisms · Redzēt vairāk »
Zaļaļģes
Zaļaļģes (Chlorophyta) pieder Chlorophyta nodalījumam, ko veido no 9000 līdz 12 000 sugas.
Jaunums!!: Protisti un Zaļaļģes · Redzēt vairāk »
Zigota
Zigota (no grieķu ζυγωτόν) ir diploidāla šūna, kas izveidojusies, saplūstot divām gametām.
Jaunums!!: Protisti un Zigota · Redzēt vairāk »
Zilaļģes
Zilaļģes jeb cianobaktērijas ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību.
Jaunums!!: Protisti un Zilaļģes · Redzēt vairāk »
