28 attiecības: Albrehts Hoencollerns, Austrumprūsija, Brandenburga, Dītrihs fon Grīningens, Francijas—Prūsijas karš, Frīdrihs II Lielais, Frīdrihs III Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts), Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns, Hermans Balke, Konrāds fon Feihtvangens, Lielais Ziemeļu karš, Malborka, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Prūši, Prūsijas hercogiste, Prūsijas karaļi, Vācu ordeņa Prūsijas mestri, Vācu ordenis, Vilhelms I Hoencollerns, Vilhelms II Hoencollerns, 1525. gads, 1657. gads, 1713. gads.
Albrehts Hoencollerns
Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Albrehts Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Dītrihs fon Grīningens
Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Dītrihs fon Grīningens · Redzēt vairāk »
Francijas—Prūsijas karš
Francijas—Prūsijas karš jeb Francijas—Vācijas karš (vācu: Deutsch-Französischer Krieg), Francijā bieži tiek saukts arī par 1870.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Francijas—Prūsijas karš · Redzēt vairāk »
Frīdrihs II Lielais
Frīdrihs II Hoencollerns, saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Frīdrihs II Lielais · Redzēt vairāk »
Frīdrihs III Hoencollerns
Frīdrihs III (dzimis, miris) bija Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis 1888.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Frīdrihs III Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms I (saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)
Frīdrihs Vilhelms I; dzimis, miris), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hoencollernu dinastijas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks. Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā un vienlaikus arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs. Kā Prūsijas hercogs līdz 1660. gadam bija Polijas—Lietuvas ūnijas vasalis. Tēvs — Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms. Atšķirībā no tēva neveiksmīgās politikas Frīdrihs Vilhelms I veica reformas valstī, Brandenburga-Prūsija nostiprinājās, kas ļāva Frīdriha Vilhelma I dēlam kļūt par Prūsijas karali. Pats būdams kalvinists, ievēroja reliģisko toleranci. 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā. Atbalstīja tirdzniecību. Veicināja ceļu un kanālu izbūvi. Iesaistījās Otrajā Ziemeļu karā, kura rezultātā Prūsijas hercogiste kļuva par suverēnu valsti.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms II; dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1786. gada līdz savai nāvei 1797. gadā. Frīdriha Lielā brāļadēls. Kļuva par karali pēc Frīdriha Lielā nāves 1786. gadā, jo pašam Frīdriham Lielajam bērnu nebija. Atšķirībā no Frīdriha Lielā bija dzīves baudītājs; Frīdriham Vilhelmam II bija vētraina privātā dzīve. Atbalstīja mūziku un mākslu. Frīdriha Vilhelma II laikā tika uzcelts Berlīnes simbols — Brandenburgas vārti. Politikā ietekme bija karaļa favorītēm un favorītiem. Ārpolitiski, 1789. gadā sākoties Franču revolūcijai, Frīdrihs Vilhelms II kopā ar Austriju iesaistījās Pirmās koalīcijas karā, ciezdams sakāvi. Iesaistījās Polijas dalīšanā. 1797. gadā Frīdrihs Vilhelms II mira un atstāja valsti finansiāli un politiski grūtā stāvoklī.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms III (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1797.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns
Frīdrihs Vilhelms IV (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Hermans Balke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Hermans Balke · Redzēt vairāk »
Konrāds fon Feihtvangens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" – "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Feihtvangens, arī Konrāds no Feihtvangenes (latīņu: Conradus von Fuchtewangen, dzimis ap 1230. gadu, miris Prāgā).
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Konrāds fon Feihtvangens · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Malborka
Malborka ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē pie Vislas attekas Nogatas.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Malborka · Redzēt vairāk »
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Polijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Prūši · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Prūsijas karaļi
senprūšu karavīriem Prūsijas karaļi jeb Prūsijas ķēniņi, līdz 1772.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Prūsijas karaļi · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa Prūsijas mestri
Prūsijas mestra pārvaldes apgabals ar atsevišķām komturejām un bīskapu zemēm. Vācu ordeņa Prūsijas mestri bija Vācu ordeņa pavēlnieki Prūsijas zemēs pēc tam, kad Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs II 1226.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Vācu ordeņa Prūsijas mestri · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Vilhelms I Hoencollerns
Vilhelms I (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »
Vilhelms II Hoencollerns
Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »
1525. gads
1525.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un 1525. gads · Redzēt vairāk »
1657. gads
1657.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un 1657. gads · Redzēt vairāk »
1713. gads
1713.
Jaunums!!: Prūsijas valdnieku uzskaitījums un 1713. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Prūsijas valdniece, Prūsijas valdnieces, Prūsijas valdnieki, Prūsijas valdnieks.