Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Psammolepis venyukovi

Indekss Psammolepis venyukovi

Psammolepis venyukovi ir psammolepju dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.

15 attiecības: Amatas svīta, Augšdevons, Ļeņingradas apgabals, Baltijas valstis, Bezžokļaiņi, Devons, Dmitrijs Obručevs, Gaujas svīta, Igaunija, Piuza, Psammolepis alata, Psammolepis paradoxa, Psammolepis undulata, Psammolepji, Psammolepju dzimta.

Amatas svīta

Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.

Jaunums!!: Psammolepis venyukovi un Amatas svīta · Redzēt vairāk »

Augšdevons

Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.

Jaunums!!: Psammolepis venyukovi un Augšdevons · Redzēt vairāk »

Ļeņingradas apgabals

Ļeņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.

Jaunums!!: Psammolepis venyukovi un Ļeņingradas apgabals · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Psammolepis venyukovi un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Bezžokļaiņi

Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.

Jaunums!!: Psammolepis venyukovi un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »

Devons

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).

Jaunums!!: Psammolepis venyukovi un Devons · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Obručevs

Dmitrijs Obručevs (1900—1970) bija padomju zinātnieks, paleontologs, bioloģijas zinātņu doktors (no 1943.

Jaunums!!: Psammolepis venyukovi un Dmitrijs Obručevs · Redzēt vairāk »

Gaujas svīta

Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.

Jaunums!!: Psammolepis venyukovi un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Psammolepis venyukovi un Igaunija · Redzēt vairāk »

Piuza

Piuza ir upe Igaunijas dienvidaustrumos, Veru apriņķī un Krievijā, Pleskavas apgabalā.

Jaunums!!: Psammolepis venyukovi un Piuza · Redzēt vairāk »

Psammolepis alata

Psammolepis alata ir psammolepju dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.

Jaunums!!: Psammolepis venyukovi un Psammolepis alata · Redzēt vairāk »

Psammolepis paradoxa

Psammolepis paradoxa ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.

Jaunums!!: Psammolepis venyukovi un Psammolepis paradoxa · Redzēt vairāk »

Psammolepis undulata

Psammolepis undulata ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.

Jaunums!!: Psammolepis venyukovi un Psammolepis undulata · Redzēt vairāk »

Psammolepji

Psammolepji (Psammolepis) (no sengr. ψαμμο - smiltis + λεπίς - zvīņas, zvīņu ādas zobi atgādina smilšu graudiņus) ir bezžokļaiņu izmirušās Psammosteju apakškārtas ģints.

Jaunums!!: Psammolepis venyukovi un Psammolepji · Redzēt vairāk »

Psammolepju dzimta

Psammolepju dzimta (no  — 'smiltis' un λεπίς — 'zvīņas') ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst psammosteju apakškārtā.

Jaunums!!: Psammolepis venyukovi un Psammolepju dzimta · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Psammolepis venjukovi.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »