Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Amatas svīta, Arukilas svīta, Augšdevons, Ģints (bioloģija), Bezžokļaiņi, Burtnieku svīta, Doņecas akmeņogļu baseins, Frānas stāvs, Galvenais devona lauks, Gaujas svīta, Latvija, Pērnavas svīta, Psammolepis abavica, Psammolepis alata, Psammolepis heteraster, Psammolepis paradoxa, Psammolepis undulata, Psammolepis venyukovi, Psammosteīdu apakškārta, Skotija, Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins, Vidusdevons, 1845. gads.
Amatas svīta
Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Psammolepji un Amatas svīta · Redzēt vairāk »
Arukilas svīta
Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna Arukilas svīta (D2ar) ir vidusdevona eifela stāva arukilas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Psammolepji un Arukilas svīta · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Psammolepji un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Psammolepji un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Jaunums!!: Psammolepji un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Burtnieku svīta
Neļķu klintis. Burtnieku svīta. Burtnieku svīta (D2br) ir vidusdevona Živetas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Psammolepji un Burtnieku svīta · Redzēt vairāk »
Doņecas akmeņogļu baseins
Tipiska Donbasa industriālā ainava 20. gadsimta vidū Doņecas akmeņogļu baseins jeb Donbass ir plašs akmeņogļu iegulu rajons Eiropas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Psammolepji un Doņecas akmeņogļu baseins · Redzēt vairāk »
Frānas stāvs
Frānas stāvs (D3fr) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienībām.
Jaunums!!: Psammolepji un Frānas stāvs · Redzēt vairāk »
Galvenais devona lauks
Galvenais devona lauks (iekrāsots brūnā krāsā). Galvenais devona lauks (GDL) ir teritorija Austrumeiropas platformas ziemeļrietumos, kurā devona perioda nogulumi iziet virspusē un ir segti vienīgi ar kvartāra nogulumiem.
Jaunums!!: Psammolepji un Galvenais devona lauks · Redzēt vairāk »
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Psammolepji un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Psammolepji un Latvija · Redzēt vairāk »
Pērnavas svīta
Svītas atsegums Pērnavas upes krastā. Pērnavas svīta (D2pr) ir vidusdevona eifela stāva pērnavas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā, bet virspusē iziet tikai Igaunijas teritorijā.
Jaunums!!: Psammolepji un Pērnavas svīta · Redzēt vairāk »
Psammolepis abavica
Psammolepis abavica ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Latvijā.
Jaunums!!: Psammolepji un Psammolepis abavica · Redzēt vairāk »
Psammolepis alata
Psammolepis alata ir psammolepju dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammolepji un Psammolepis alata · Redzēt vairāk »
Psammolepis heteraster
Psammolepis heteraster ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammolepji un Psammolepis heteraster · Redzēt vairāk »
Psammolepis paradoxa
Psammolepis paradoxa ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammolepji un Psammolepis paradoxa · Redzēt vairāk »
Psammolepis undulata
Psammolepis undulata ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammolepji un Psammolepis undulata · Redzēt vairāk »
Psammolepis venyukovi
Psammolepis venyukovi ir psammolepju dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammolepji un Psammolepis venyukovi · Redzēt vairāk »
Psammosteīdu apakškārta
Psammosteīdu apakškārta (Psammosteida) ir bezžokļaiņu izmirušās dažādvairodžu apakšklases taksons.
Jaunums!!: Psammolepji un Psammosteīdu apakškārta · Redzēt vairāk »
Skotija
Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).
Jaunums!!: Psammolepji un Skotija · Redzēt vairāk »
Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins
Timana-Pečoru naftas un gāzes baseina satelītattēls. Naftas izeja pie Čutas upes. Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins ir teritorija Pečoras zemienē starp Ziemeļurāliem, Timana skraustu un Pečoras jūru, kurā atrodas bagātīgas naftas un gāzes atradnes.
Jaunums!!: Psammolepji un Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Psammolepji un Vidusdevons · Redzēt vairāk »
1845. gads
1845.
Jaunums!!: Psammolepji un 1845. gads · Redzēt vairāk »
