Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Psammosteīdu apakškārta

Indekss Psammosteīdu apakškārta

Psammosteīdu apakškārta (Psammosteida) ir bezžokļaiņu izmirušās dažādvairodžu apakšklases taksons.

52 attiecības: Apakšdevons, Aste, Augšdevons, Austrumeiropas platforma, Šizosteji, Baltijas valstis, Bentoss, Bezžokļaiņi, Dažādvairodži, Dentīns, Devons, Elsmīra sala, Evolūcija, Galva, Ganosteji, Ganosteus artus, Ganosteus stellatus, Gīrihosteīdas, Gīrihosteji, Guerichosteus heterolepis, Kārta, Lagūna, Mute, Piknosteīdas, Piknosteji, Psammolepis abavica, Psammolepis alata, Psammolepis heteraster, Psammolepis paradoxa, Psammolepis undulata, Psammolepis venyukovi, Psammolepji, Psammolepju dzimta, Psammosteīdas, Psammosteji, Psammosteus asper, Psammosteus bergi, Psammosteus livonicus, Psammosteus maeandrinus, Psammosteus praecursor, Pycnosteus palaeformis, Pycnosteus pauli, Saldūdens, Schizosteus striatus, Severnaja Zemļa, Skotija, Taksons, Tartuosteji, Tartuosteus giganteus, Tartuosteus maximus, ..., Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins, Zvīņas. Izvērst indekss (2 vairāk) »

Apakšdevons

apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Apakšdevons · Redzēt vairāk »

Aste

Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Aste · Redzēt vairāk »

Augšdevons

Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Augšdevons · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas platforma

Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »

Šizosteji

Šizosteji (Schizosteus) (no schizo — šķelt un osteon — kauls, sakarā ar vēdera plātnes šķēlumu) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteīdu apakškārtas ģints.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Šizosteji · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Bentoss

Bentosa paraugs palielinājumā Bentoss ((bentos) — 'dziļums') ir organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Bentoss · Redzēt vairāk »

Bezžokļaiņi

Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »

Dažādvairodži

Dažādvairodži jeb heterostraki (Heterostraci, sengr. ἕτερος+ὄστρακον "atškirīgas bruņas") ir izmirušu bezžokļaiņu pārnāšu klases (Pteraspidomorphi) apakšklase.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Dažādvairodži · Redzēt vairāk »

Dentīns

Zoba uzbūve (dentīns gaiši brūnā krāsā). Dentīns (dentinum, lat. dentis — zobs) ir zoba mineralizētie audi, kas veido galveno zoba masu.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Dentīns · Redzēt vairāk »

Devons

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Devons · Redzēt vairāk »

Elsmīra sala

Elsmīra sala jeb Uminmaknuna (Umingmak Nuna — ‘Muskusvēršu zeme’) ir liela sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Elsmīra sala · Redzēt vairāk »

Evolūcija

Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Evolūcija · Redzēt vairāk »

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Galva · Redzēt vairāk »

Ganosteji

Ganosteji (Ganosteus) (no ganos — spīdums, rota un osteon — kauls) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteju apakškārtas ģints.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Ganosteji · Redzēt vairāk »

Ganosteus artus

Ganosteus artus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Ganosteus artus · Redzēt vairāk »

Ganosteus stellatus

Ganosteus stellatus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Ganosteus stellatus · Redzēt vairāk »

Gīrihosteīdas

Gīrihosteīdas (no Guerich — G. Gīrihs (vācu paleontologs) un osteon — kauls) ir izmirusi bežžokļaiņu dzimta, kas ietilpst psammosteju apakškārtā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Gīrihosteīdas · Redzēt vairāk »

Gīrihosteji

Gīrihosteji (Guerichosteus) ir bezžokļaiņu ģints izmirušajās psammosteju apakškārtā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Gīrihosteji · Redzēt vairāk »

Guerichosteus heterolepis

Guerichosteus heterolepis ir gīrihosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Guerichosteus heterolepis · Redzēt vairāk »

Kārta

Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Kārta · Redzēt vairāk »

Lagūna

Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Lagūna · Redzēt vairāk »

Mute

Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Mute · Redzēt vairāk »

Piknosteīdas

Piknosteīdas (no no pycnos — blīvs un osteon — kauls) ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst psammosteju apakškārtā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Piknosteīdas · Redzēt vairāk »

Piknosteji

Piknosteji (Pycnosteus) (no pycnos — blīvs un osteon — kauls) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteju apakškārtas ģints.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Piknosteji · Redzēt vairāk »

Psammolepis abavica

Psammolepis abavica ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Latvijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepis abavica · Redzēt vairāk »

Psammolepis alata

Psammolepis alata ir psammolepju dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepis alata · Redzēt vairāk »

Psammolepis heteraster

Psammolepis heteraster ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepis heteraster · Redzēt vairāk »

Psammolepis paradoxa

Psammolepis paradoxa ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepis paradoxa · Redzēt vairāk »

Psammolepis undulata

Psammolepis undulata ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepis undulata · Redzēt vairāk »

Psammolepis venyukovi

Psammolepis venyukovi ir psammolepju dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepis venyukovi · Redzēt vairāk »

Psammolepji

Psammolepji (Psammolepis) (no sengr. ψαμμο - smiltis + λεπίς - zvīņas, zvīņu ādas zobi atgādina smilšu graudiņus) ir bezžokļaiņu izmirušās Psammosteju apakškārtas ģints.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepji · Redzēt vairāk »

Psammolepju dzimta

Psammolepju dzimta (no  — 'smiltis' un λεπίς — 'zvīņas') ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst psammosteju apakškārtā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepju dzimta · Redzēt vairāk »

Psammosteīdas

Psammosteīdas (no  — 'smiltis' un οστεος — 'kauls', ādas zobiem klātās plātnes atgādina smilšu graudiņus)) ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst Psammosteīdu apakškārtā. Dzimtu 1896. gadā aprakstīja skotu paleontologs Remzi Trakvairs. Dzimta tiek pārstāvēta ar divām ģintīm Psammosteus un Karelosteus. Dzimtas pārstāvji dzīvoja gan saldūdeņos, gan jūrās.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammosteīdas · Redzēt vairāk »

Psammosteji

Psammosteji (Psammosteus) (no sengr. ψαμμο — smiltis + οστεος — kauls, ādas zobiem klātās plātnes atgādina smilšu graudiņus) ir izmirušu bezžokļaiņu, psammosteīdu ģints.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammosteji · Redzēt vairāk »

Psammosteus asper

Psammosteus asper ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Ļeņingradas apgabalā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammosteus asper · Redzēt vairāk »

Psammosteus bergi

Psammosteus bergi ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammosteus bergi · Redzēt vairāk »

Psammosteus livonicus

Psammosteus livonicus ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Latvijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammosteus livonicus · Redzēt vairāk »

Psammosteus maeandrinus

Psammosteus maeandrinus ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā galvenā devona lauka teritorijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammosteus maeandrinus · Redzēt vairāk »

Psammosteus praecursor

Psammosteus praecursor ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammosteus praecursor · Redzēt vairāk »

Pycnosteus palaeformis

Pycnosteus palaeformis ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Pycnosteus palaeformis · Redzēt vairāk »

Pycnosteus pauli

Pycnosteus pauli ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Pycnosteus pauli · Redzēt vairāk »

Saldūdens

Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Saldūdens · Redzēt vairāk »

Schizosteus striatus

Schizosteus striatus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Schizosteus striatus · Redzēt vairāk »

Severnaja Zemļa

Severnaja Zemļa ir neapdzīvots arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas Federācijas galējos ziemeļos.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Severnaja Zemļa · Redzēt vairāk »

Skotija

Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Skotija · Redzēt vairāk »

Taksons

Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Katra no šīm iedaļām veido taksonu Taksons ir objektu, visbiežāk dzīvo organismu, kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Taksons · Redzēt vairāk »

Tartuosteji

Tartuosteji (Tartuosteus; nosaukums no Tartu, Igaunijas pilsētas) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteju apakškārtas ģints.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Tartuosteji · Redzēt vairāk »

Tartuosteus giganteus

Tartuosteus giganteus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja vidusdevonā, Igaunijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Tartuosteus giganteus · Redzēt vairāk »

Tartuosteus maximus

Tartuosteus maximus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Tartuosteus maximus · Redzēt vairāk »

Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins

Timana-Pečoru naftas un gāzes baseina satelītattēls. Naftas izeja pie Čutas upes. Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins ir teritorija Pečoras zemienē starp Ziemeļurāliem, Timana skraustu un Pečoras jūru, kurā atrodas bagātīgas naftas un gāzes atradnes.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins · Redzēt vairāk »

Zvīņas

Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.

Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Zvīņas · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Psammosteida, Psammosteju apakškārta, Psammosteīdi.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »