52 attiecības: Apakšdevons, Aste, Augšdevons, Austrumeiropas platforma, Šizosteji, Baltijas valstis, Bentoss, Bezžokļaiņi, Dažādvairodži, Dentīns, Devons, Elsmīra sala, Evolūcija, Galva, Ganosteji, Ganosteus artus, Ganosteus stellatus, Gīrihosteīdas, Gīrihosteji, Guerichosteus heterolepis, Kārta, Lagūna, Mute, Piknosteīdas, Piknosteji, Psammolepis abavica, Psammolepis alata, Psammolepis heteraster, Psammolepis paradoxa, Psammolepis undulata, Psammolepis venyukovi, Psammolepji, Psammolepju dzimta, Psammosteīdas, Psammosteji, Psammosteus asper, Psammosteus bergi, Psammosteus livonicus, Psammosteus maeandrinus, Psammosteus praecursor, Pycnosteus palaeformis, Pycnosteus pauli, Saldūdens, Schizosteus striatus, Severnaja Zemļa, Skotija, Taksons, Tartuosteji, Tartuosteus giganteus, Tartuosteus maximus, ..., Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins, Zvīņas. Izvērst indekss (2 vairāk) »
Apakšdevons
apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Apakšdevons · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Aste · Redzēt vairāk »
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Augšdevons · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas platforma
Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »
Šizosteji
Šizosteji (Schizosteus) (no schizo — šķelt un osteon — kauls, sakarā ar vēdera plātnes šķēlumu) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteīdu apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Šizosteji · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Bentoss
Bentosa paraugs palielinājumā Bentoss ((bentos) — 'dziļums') ir organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Bentoss · Redzēt vairāk »
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Dažādvairodži
Dažādvairodži jeb heterostraki (Heterostraci, sengr. ἕτερος+ὄστρακον "atškirīgas bruņas") ir izmirušu bezžokļaiņu pārnāšu klases (Pteraspidomorphi) apakšklase.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Dažādvairodži · Redzēt vairāk »
Dentīns
Zoba uzbūve (dentīns gaiši brūnā krāsā). Dentīns (dentinum, lat. dentis — zobs) ir zoba mineralizētie audi, kas veido galveno zoba masu.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Dentīns · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Devons · Redzēt vairāk »
Elsmīra sala
Elsmīra sala jeb Uminmaknuna (Umingmak Nuna — ‘Muskusvēršu zeme’) ir liela sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Elsmīra sala · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Galva · Redzēt vairāk »
Ganosteji
Ganosteji (Ganosteus) (no ganos — spīdums, rota un osteon — kauls) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteju apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Ganosteji · Redzēt vairāk »
Ganosteus artus
Ganosteus artus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Ganosteus artus · Redzēt vairāk »
Ganosteus stellatus
Ganosteus stellatus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Ganosteus stellatus · Redzēt vairāk »
Gīrihosteīdas
Gīrihosteīdas (no Guerich — G. Gīrihs (vācu paleontologs) un osteon — kauls) ir izmirusi bežžokļaiņu dzimta, kas ietilpst psammosteju apakškārtā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Gīrihosteīdas · Redzēt vairāk »
Gīrihosteji
Gīrihosteji (Guerichosteus) ir bezžokļaiņu ģints izmirušajās psammosteju apakškārtā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Gīrihosteji · Redzēt vairāk »
Guerichosteus heterolepis
Guerichosteus heterolepis ir gīrihosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Guerichosteus heterolepis · Redzēt vairāk »
Kārta
Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Kārta · Redzēt vairāk »
Lagūna
Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Lagūna · Redzēt vairāk »
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Mute · Redzēt vairāk »
Piknosteīdas
Piknosteīdas (no no pycnos — blīvs un osteon — kauls) ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst psammosteju apakškārtā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Piknosteīdas · Redzēt vairāk »
Piknosteji
Piknosteji (Pycnosteus) (no pycnos — blīvs un osteon — kauls) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteju apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Piknosteji · Redzēt vairāk »
Psammolepis abavica
Psammolepis abavica ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Latvijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepis abavica · Redzēt vairāk »
Psammolepis alata
Psammolepis alata ir psammolepju dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepis alata · Redzēt vairāk »
Psammolepis heteraster
Psammolepis heteraster ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepis heteraster · Redzēt vairāk »
Psammolepis paradoxa
Psammolepis paradoxa ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepis paradoxa · Redzēt vairāk »
Psammolepis undulata
Psammolepis undulata ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepis undulata · Redzēt vairāk »
Psammolepis venyukovi
Psammolepis venyukovi ir psammolepju dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepis venyukovi · Redzēt vairāk »
Psammolepji
Psammolepji (Psammolepis) (no sengr. ψαμμο - smiltis + λεπίς - zvīņas, zvīņu ādas zobi atgādina smilšu graudiņus) ir bezžokļaiņu izmirušās Psammosteju apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepji · Redzēt vairāk »
Psammolepju dzimta
Psammolepju dzimta (no — 'smiltis' un λεπίς — 'zvīņas') ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst psammosteju apakškārtā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammolepju dzimta · Redzēt vairāk »
Psammosteīdas
Psammosteīdas (no — 'smiltis' un οστεος — 'kauls', ādas zobiem klātās plātnes atgādina smilšu graudiņus)) ir izmirusi bežžokļaiņu grupa, kas ietilpst Psammosteīdu apakškārtā. Dzimtu 1896. gadā aprakstīja skotu paleontologs Remzi Trakvairs. Dzimta tiek pārstāvēta ar divām ģintīm Psammosteus un Karelosteus. Dzimtas pārstāvji dzīvoja gan saldūdeņos, gan jūrās.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammosteīdas · Redzēt vairāk »
Psammosteji
Psammosteji (Psammosteus) (no sengr. ψαμμο — smiltis + οστεος — kauls, ādas zobiem klātās plātnes atgādina smilšu graudiņus) ir izmirušu bezžokļaiņu, psammosteīdu ģints.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammosteji · Redzēt vairāk »
Psammosteus asper
Psammosteus asper ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Ļeņingradas apgabalā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammosteus asper · Redzēt vairāk »
Psammosteus bergi
Psammosteus bergi ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammosteus bergi · Redzēt vairāk »
Psammosteus livonicus
Psammosteus livonicus ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Latvijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammosteus livonicus · Redzēt vairāk »
Psammosteus maeandrinus
Psammosteus maeandrinus ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā galvenā devona lauka teritorijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammosteus maeandrinus · Redzēt vairāk »
Psammosteus praecursor
Psammosteus praecursor ir psammosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Psammosteus praecursor · Redzēt vairāk »
Pycnosteus palaeformis
Pycnosteus palaeformis ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Pycnosteus palaeformis · Redzēt vairāk »
Pycnosteus pauli
Pycnosteus pauli ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Pycnosteus pauli · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Schizosteus striatus
Schizosteus striatus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Schizosteus striatus · Redzēt vairāk »
Severnaja Zemļa
Severnaja Zemļa ir neapdzīvots arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas Federācijas galējos ziemeļos.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Severnaja Zemļa · Redzēt vairāk »
Skotija
Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Skotija · Redzēt vairāk »
Taksons
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Katra no šīm iedaļām veido taksonu Taksons ir objektu, visbiežāk dzīvo organismu, kopums, kam ir noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Taksons · Redzēt vairāk »
Tartuosteji
Tartuosteji (Tartuosteus; nosaukums no Tartu, Igaunijas pilsētas) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteju apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Tartuosteji · Redzēt vairāk »
Tartuosteus giganteus
Tartuosteus giganteus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja vidusdevonā, Igaunijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Tartuosteus giganteus · Redzēt vairāk »
Tartuosteus maximus
Tartuosteus maximus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Tartuosteus maximus · Redzēt vairāk »
Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins
Timana-Pečoru naftas un gāzes baseina satelītattēls. Naftas izeja pie Čutas upes. Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins ir teritorija Pečoras zemienē starp Ziemeļurāliem, Timana skraustu un Pečoras jūru, kurā atrodas bagātīgas naftas un gāzes atradnes.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins · Redzēt vairāk »
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Jaunums!!: Psammosteīdu apakškārta un Zvīņas · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Psammosteida, Psammosteju apakškārta, Psammosteīdi.