Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pudeļdeguna delfīni

Indekss Pudeļdeguna delfīni

Pudeļdeguna delfīni jeb afalīnas (Tursiops) ir viena no delfīnu dzimtas (Delphinidae) ģintīm, kas saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

14 attiecības: Aste, Atlantijas okeāns, Austrālijas pudeļdeguna delfīns, Džins, Delfīni, Delfīnu dzimta, Dzirde, Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns, Indijas okeāns, Klusais okeāns, Krāsa, Pudeļdeguna delfīns, Skaņa, Zobi.

Aste

Skorpiona aste Aste ir pārsvarā kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.

Jaunums!!: Pudeļdeguna delfīni un Aste · Redzēt vairāk »

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Jaunums!!: Pudeļdeguna delfīni un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »

Austrālijas pudeļdeguna delfīns

Austrālijas pudeļdeguna delfīns (Tursiops australis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo Austrālijas dienvidkrastu tuvumā, vietā, kur satiekas Indijas un Klusais okeāns, uzturoties galvenokārt gar Viktorijas šata krastu.

Jaunums!!: Pudeļdeguna delfīni un Austrālijas pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »

Džins

Senasīriešu bareljefs ar džina attēlu Džins ir garīga būtne arābu folklorā un Korānā pārdabisks radījums - dēmons, kas saistīts ar uguni un spēj paredzēt nākotni.

Jaunums!!: Pudeļdeguna delfīni un Džins · Redzēt vairāk »

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu vaļveidīgo kārtas (Cetacea) zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Jaunums!!: Pudeļdeguna delfīni un Delfīni · Redzēt vairāk »

Delfīnu dzimta

Delfīnu dzimta (Delphinidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).

Jaunums!!: Pudeļdeguna delfīni un Delfīnu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzirde

250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.

Jaunums!!: Pudeļdeguna delfīni un Dzirde · Redzēt vairāk »

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns

Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns (Tursiops aduncus) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo siltajos mērenās joslas un tropiskajos ūdeņos Indijas un Klusajā okeānā, izvairoties no aukstajiem polārajiem ūdeņiem.

Jaunums!!: Pudeļdeguna delfīni un Indijas okeāna pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »

Indijas okeāns

Indijas okeāna karte Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no pasaules ūdens virsmas.

Jaunums!!: Pudeļdeguna delfīni un Indijas okeāns · Redzēt vairāk »

Klusais okeāns

Klusā okeāna reljefa karte. Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Jaunums!!: Pudeļdeguna delfīni un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »

Krāsa

Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes. Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.

Jaunums!!: Pudeļdeguna delfīni un Krāsa · Redzēt vairāk »

Pudeļdeguna delfīns

Pudeļdeguna delfīns jeb afalīna (Tursiops truncatus) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo siltajos mērenās joslas un tropiskajos ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, izvairoties no aukstajiem polārajiem ūdeņiem.

Jaunums!!: Pudeļdeguna delfīni un Pudeļdeguna delfīns · Redzēt vairāk »

Skaņa

Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.

Jaunums!!: Pudeļdeguna delfīni un Skaņa · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Jaunums!!: Pudeļdeguna delfīni un Zobi · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Afalīnas, Tursiops.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »