50 attiecības: Absolūtā nulle, Alumīnijs, Amplitūda, Antimons, Arsēns, Atoms, Ķīmiskais elements, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Bismuts, Bors, Dielektriķis, Dmitrijs Mendeļejevs, Elektrība, Elektriskais lauks, Elektriskais lādiņš, Elektriskā pretestība, Elektriskā strāva, Elektronika, Elektrons, Elektrovadītspēja, Enerģija, Fosfors, Fotoelektriskais efekts, Fotoelements, Gaisma, Gaismas diode, Germānijs, Indijs, Jonizējošais starojums, Kovalentā saite, Kristāliskā struktūra, Maiņstrāva, Metāli, Minerāls, Oma likums, Periodiskās tabulas grupa, Plastmasas, Radioaktivitāte, Saules baterija, Selēns, Silīcijs, Siltums, Spriegums, Stikls, Svārstības, Temperatūra, Tranzistors, Varistors, Vērtības elektrons, Virknes un paralēlais slēgums.
Absolūtā nulle
Absolūtā nulle atbilst -273,15 °C Absolūtā nulle ir temperatūra, pie kuras apstājas pilnīgi visa siltumkustība.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Absolūtā nulle · Redzēt vairāk »
Alumīnijs
Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Alumīnijs · Redzēt vairāk »
Amplitūda
right Amplitūda (— ‘plašums’) ir maksimālā absolūtā vērtība y0, ko harmoniskajās svārstībās sasniedz kāds fizikāls lielums "s" (ķermeņa novirze no līdzsvara stāvokļa, ātrums, paātrinājums, strāva), mainoties laikā "t".
Jaunums!!: Pusvadītājs un Amplitūda · Redzēt vairāk »
Antimons
Antimons ir ķīmiskais elements ar simbolu Sb un atomskaitli 51.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Antimons · Redzēt vairāk »
Arsēns
Arsēns ir ķīmiskais elements ar simbolu As un atomskaitli 33.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Arsēns · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Atoms · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais elements
zemes un ūdens (attēlā angļu valodā attēlota saistība starp šiem elementiem). Šāds uzskats pastāvēja līdz pat 18. un 19. gadsimtam Ķīmiskais elements ir viena veida atomu kopums, kurus nevar sadalīt sīkāk vai pārveidot citos elementos ar ķīmiskām metodēm.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Ķīmiskais elements · Redzēt vairāk »
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Jaunums!!: Pusvadītājs un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »
Bismuts
Bismuts ir ķīmiskais elements ar simbolu Bi un atomskaitli 83.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Bismuts · Redzēt vairāk »
Bors
Bors ir ķīmiskais elements ar simbolu B un atomskaitli 5.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Bors · Redzēt vairāk »
Dielektriķis
Dielektriķis ir viela, kurā ir maz brīvo lādiņnesēju, tādējādi dielektriķis ir viela, kura ļoti slikti vada elektrisko strāvu.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Dielektriķis · Redzēt vairāk »
Dmitrijs Mendeļejevs
Dmitrijs Mendeļejevs (dzimis, miris) bija krievu ķīmiķis, kas izveidoja ķīmisko elementu periodisko sistēmu.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Dmitrijs Mendeļejevs · Redzēt vairāk »
Elektrība
Zibens ir viens no visiespaidīgākajiem elektrības izpausmes veidiem Elektrība ir procesu kopums, kura pamatā ir elektrisko lādiņu vai elektrizētu ķermeņu kustība un mijiedarbība.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Elektrība · Redzēt vairāk »
Elektriskais lauks
Elektriskais lauks ir lauks, kas pastāv ap jebkuru elektriski lādētu ķermeni vai lādiņu, un Kulona likumu var interpretēt šādi: viens no lādiņiem, piemēram q_2.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Elektriskais lauks · Redzēt vairāk »
Elektriskais lādiņš
Elektriskais lādiņš ir fizikāls lielums, kas nosaka elektromagnētisko mijiedarbību intensitāti, fizikā to apzīmē ar q \ un tā mērvienība ir kulons (C).
Jaunums!!: Pusvadītājs un Elektriskais lādiņš · Redzēt vairāk »
Elektriskā pretestība
Elektriskā pretestība ir visām vielām, tajā skaitā vadītājiem, piemītoša īpašība bremzēt brīvo elektronu kustību tajos.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Elektriskā pretestība · Redzēt vairāk »
Elektriskā strāva
Augstsprieguma strāvas transformatori Elektriskā strāva ir elektrisko lādiņu (lādiņnesēju) orientēta plūsma.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Elektriskā strāva · Redzēt vairāk »
Elektronika
Elektronika ir zinātne par sistēmām, kas darbojas uz kontrolētas elektronu (vai citu lādētu daļiņu) plūsmas pamata, to mijiedarbību ar elektromagnētisko lauku.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Elektronika · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Pusvadītājs un Elektrons · Redzēt vairāk »
Elektrovadītspēja
Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Elektrovadītspēja · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Enerģija · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Fosfors · Redzēt vairāk »
Fotoelektriskais efekts
Fotoelektriskā efekta ilustrācija. Gaismas kvanti (sarkanā krāsā) apstaro metāla virsmu, kā rezultātā notiek elektronu emisija (zilā krāsā) Fotoelektriskais efekts jeb fotoefekts ir elektromagnētiskā starojuma (gaismas) izraisīta elektriska parādība.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Fotoelektriskais efekts · Redzēt vairāk »
Fotoelements
Fotoelements — ierīce, kuras elektriskie parametri mainās gaismas starojuma iedarbībā.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Fotoelements · Redzēt vairāk »
Gaisma
ASV Gaisma parasti ir elektromagnētisks starojums, ko spēj uztvert cilvēka acs.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Gaisma · Redzēt vairāk »
Gaismas diode
3 pamatkrāsu diodes. Gaismas diodes shematiskais apzīmējums. Gaismas diode ir pusvadītāju diode, kuras p-n pāreja vadāmības virzienā plūstošas strāvas ietekmē spīd, izstarojot redzamā vai neredzamā spektra gaismu.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Gaismas diode · Redzēt vairāk »
Germānijs
Germānijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ge un atomskaitli 32.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Germānijs · Redzēt vairāk »
Indijs
Indijs ir ķīmiskais elements ar simbolu In un atomskaitli 49.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Indijs · Redzēt vairāk »
Jonizējošais starojums
Radiācijas bīstamības simbols Jonizējošais starojums jeb jonizējošā radiācija ir daļiņu plūsma vai elektromagnētiskais starojums, kas spēj jonizēt vielu — radīt tajā jonus un brīvus elektronus.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Jonizējošais starojums · Redzēt vairāk »
Kovalentā saite
hibridizācijas dēļ) Kovalentā saite (— 'kopīgs', valens — 'stiprs'), saukta arī par homeopolāro saiti ir ķīmiskās saites veids, kura rodas, apvienojoties reaģējošo atomu diviem valences elektronu mākoņiem.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Kovalentā saite · Redzēt vairāk »
Kristāliskā struktūra
bismuta kristāls Par kristālisko struktūru mineraloģijā un kristalogrāfijā dēvē likumsakarīgu atomu izkārtojumu kristālā.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Kristāliskā struktūra · Redzēt vairāk »
Maiņstrāva
Maiņstrāva ir elektriskā strāva, kuras virziens (polaritāte) un stiprums elektriskajā ķēdē laika gaitā periodiski mainās.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Maiņstrāva · Redzēt vairāk »
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.). Metāliem raksturīgs īpaša veida kristālrežģis, kurā liela daļa vērtības elektronu ir visiem atomiem kopīgi un var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Metāli · Redzēt vairāk »
Minerāls
Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Minerāls · Redzēt vairāk »
Oma likums
sprieguma virzieni (var lietot pretestības un sprieguma mērīšanai) Oma likums nosaka sakarību starp spriegumu un strāvu elektriskās ķēdes posmā.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Oma likums · Redzēt vairāk »
Periodiskās tabulas grupa
Ķīmisko elementu periodiskā tabula. Vertikālās kolonnas ir noteiktas grupas Periodiskās tabulas grupa ir vertikāla kolonna ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Periodiskās tabulas grupa · Redzēt vairāk »
Plastmasas
Dažādi izstrādājumi no plastmasas Plastmasas (plastikós — ‘veidojams; — ‘mīkla, masa’) ir materiāli no lielmolekulāriem, parasti sintētiski iegūtiem polimēriem, retāk ķīmiski apstrādātiem dabiskiem polimēriem.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Plastmasas · Redzēt vairāk »
Radioaktivitāte
Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).
Jaunums!!: Pusvadītājs un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »
Saules baterija
Saules baterija uz Mangaļsalas mola automātiskās bākas silīcija plāksnes Saules baterija ir pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Saules baterija · Redzēt vairāk »
Selēns
Selēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Se un atomskaitli 34.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Selēns · Redzēt vairāk »
Silīcijs
Silīcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Si un atomskaitli 14.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Silīcijs · Redzēt vairāk »
Siltums
Siltums fizikā ir termiskās enerģijas pāreja starp diviem ķermeņiem, kas ir dažādās temperatūrās.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Siltums · Redzēt vairāk »
Spriegums
Starptautiska zīme, kas norāda par augsta sprieguma klātbūtni un tā bīstamību. Fizikā spriegums, potenciālu starpība jeb elektriskais spriegums ir starpība starp elektrostatiskā lauka potenciālu divos punktos.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Spriegums · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Stikls · Redzēt vairāk »
Svārstības
Svārstības jeb oscilācijas ir kustības, kuras precīzi vai aptuveni atkārtojas pēc noteiktiem laika intervāliem.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Svārstības · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Tranzistors
Dažādi tranzistori Tranzistors (no transfer (pārnest) + resistor (rezistors)) - pusvadītāju ierīce, kas tiek izmantota elektronikā signālu pastiprināšanai, modulēšanai, ģenerēšanai u. c. Izšķir tranzistorus ar divām pusvadītāju pārejām (bipolārie tranzistori jeb tā saucamie pnp un npn tranzistori) un lauktranzistorus (FET).
Jaunums!!: Pusvadītājs un Tranzistors · Redzēt vairāk »
Varistors
Varistors Varistors ir pusvadītāju ierīce, kuru elektriskā pretestība samazinās, ja tām pielikto spriegumu palielina.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Varistors · Redzēt vairāk »
Vērtības elektrons
Vērtības jeb valences elektrons ir atoma elektronapvalka ārējā vai ārējā un priekšpēdējā (pārejas metāliem) enerģijas līmenī esošs elektrons, kas piedalās ķīmisko saišu veidošanā ar citiem atomiem.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Vērtības elektrons · Redzēt vairāk »
Virknes un paralēlais slēgums
Virknes un paralēlais slēgums elektrotehnikā ir divi elementu saslēgumu veidi elektriskajā ķēdē.
Jaunums!!: Pusvadītājs un Virknes un paralēlais slēgums · Redzēt vairāk »