Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Putni

Indekss Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

167 attiecības: Acs, Aklums, Alumīnijs, Amnioti, Antarktīda, Aorta, Arktika, Asinis, Asinsrites orgānu sistēma, Aste, Īstie putni, Ērgļi (putni), Baloži, Bezdelīga, Bezdelīgas, Bišu kolibri, Brūklene, Centimetrs, Citoplazma, Dižraibais dzenis, Diennakts, Dinozauri, Dzēlējodi, Dzērve, Dzeguze, Dzilnīši, Dzilnu apakšdzimta, Dzilnu dzimta, Dzimta (bioloģija), Dzirde, Egles, Ekoloģija, Ekosistēma, Elpošanas orgānu sistēma, Gaiss, Galvaskauss, Gārņi, Gulbji, Jaunie putni, Jura (periods), Kaļķi, Kaijas, Kakls, Kalns, Kauls, Kāja, Kāpurs, Kārlis Linnejs, Kārta, Kivi (putni), ..., Kladistika, Klase (bioloģija), Klimats, Klinšu balodis, Knābis, Koks, Koku čipste, Kontinents, Kovārnis, Krastu čurkste, Krauķis, Krūšu kauls, Krīklis, Krustu kauls, Kuņģis, Kukaiņēdāji, Kukaiņi, Lakstīgala, Latvijas putnu sugu saraksts, Lielais dumpis, Ligzda, Locītava, Loceklis (anatomija), Masa, Mājas apogs, Mājas zvirbulis, Mātīte, Mēle, Mērenā josla, Meža pīle, Mežastrazdi, Mežirbe, Mežs, Mednis, Meldri, Mellenes, Melnais mežastrazds, Melnais mušķērājs, Metrs, Mušķērāji, Mušu dzimta, Mugurkaulnieki, Muskuļi, Nags, Nandu, Neognati, Nervu sistēma, Niedres, Nieres, Oglekļa dioksīds, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Ola, Olas dzeltenums, Olbaltumvielas, Olnīca, Ornitoloģija, Paceplītis, Paipalas, Pīle, Pļava, Pelēkā pīle, Pelēkā vārna, Peles, Piekūni, Pirksts, Plaušas, Plēsīgais putns, Priedes, Purvs, Putnu ekoloģija, Raibie dzeņi, Rāpuļi, Redze, Resnā zarna, Rubeņi, Rubenis, Saldūdens, Sēkla, Sēklinieks, Siltasiņu dzīvnieks, Sirds, Skābeklis, Skelets, Skriemeļi, Smadzenes, Somzīlīte, Spalva, Spārns, Stārķi, Stepe, Strausi, Strauss, Suga, Svīre, Svīres, Tēviņš, Temperatūra, Tuksnesis, Upe, Urīns, Vanagi, Vācija, Vālodze, Vielmaiņa, Vistu un zosu virskārta, Zarnas, Zīdaste, Zīdītāji, Zīlītes, Ziemeļi, Zivju gārnis, Zobi, Zooloģija, Zoss, Zvīņas, 1861. gads, 1877. gads. Izvērst indekss (117 vairāk) »

Acs

Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.

Jaunums!!: Putni un Acs · Redzēt vairāk »

Aklums

Akls cilvēks, kuru pavada suns Aklums ir pārejošs vai paliekošs redzes trūkums.

Jaunums!!: Putni un Aklums · Redzēt vairāk »

Alumīnijs

Alumīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Al un atomskaitli 13.

Jaunums!!: Putni un Alumīnijs · Redzēt vairāk »

Amnioti

Amnioti (Amniota) ir primārie sauszemes mugurkaulnieki, t.i. tādi, kuru tuvākie priekšteči ir dzīvojuši uz sauszemes.

Jaunums!!: Putni un Amnioti · Redzēt vairāk »

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Putni un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Aorta

Aortas atrašanās vieta cilvēka ķermenī Aorta ir lielākā artērija cilvēka ķermenī, kas iznāk no kreisā sirds kambara un turpinās vēdera virzienā, iesākot lielo asinsrites loku, sadaloties divās iegurņa kopējās artērijās un krustu kaula vidējā artērijā.

Jaunums!!: Putni un Aorta · Redzēt vairāk »

Arktika

Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.

Jaunums!!: Putni un Arktika · Redzēt vairāk »

Asinis

Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.

Jaunums!!: Putni un Asinis · Redzēt vairāk »

Asinsrites orgānu sistēma

Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.

Jaunums!!: Putni un Asinsrites orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Aste

Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.

Jaunums!!: Putni un Aste · Redzēt vairāk »

Īstie putni

Īstie putni jeb vēdekļastes putni (Neornithes) ir putnu klases (Aves) apakšklase, kas apvieno visas mūsdienās dzīvojošās putnu sugas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās sugas, kuras ir priekšteces mūsdienu putniem.

Jaunums!!: Putni un Īstie putni · Redzēt vairāk »

Ērgļi (putni)

Ērgļi ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgie putni, kuri nav apvienoti vienā grupā jeb ģintī, turklāt tie visi nebūt nav tuvu radniecīgi.

Jaunums!!: Putni un Ērgļi (putni) · Redzēt vairāk »

Baloži

Baložu ģints (Columba) ir viena no baložu dzimtas (Columbidae) ģintīm, kas pieder tipisko baložu apakšdzimtai (Columbinae).

Jaunums!!: Putni un Baloži · Redzēt vairāk »

Bezdelīga

Bezdelīga (Hirundo rustica) ir visizplatītākais bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) putns.

Jaunums!!: Putni un Bezdelīga · Redzēt vairāk »

Bezdelīgas

Bezdelīgas, bezdelīgu ģints (Hirundo) ir viena no bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) ģintīm.

Jaunums!!: Putni un Bezdelīgas · Redzēt vairāk »

Bišu kolibri

Bišu kolibri (Mellisuga helenae) ir kolibri dzimtas pārstāvis, kas pieder pie svīrveidīgo kārtas, tipisko kolibri apakšdzimtas un ir pasaulē mazākais putns.

Jaunums!!: Putni un Bišu kolibri · Redzēt vairāk »

Brūklene

Brūklene ir līdz 25 cm augsts, mūžzaļš ēriku dzimtas puskrūms ar ložņājošu sakneni un stāviem, zarainiem stumbriem.

Jaunums!!: Putni un Brūklene · Redzēt vairāk »

Centimetrs

Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.

Jaunums!!: Putni un Centimetrs · Redzēt vairāk »

Citoplazma

Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.

Jaunums!!: Putni un Citoplazma · Redzēt vairāk »

Dižraibais dzenis

Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Jaunums!!: Putni un Dižraibais dzenis · Redzēt vairāk »

Diennakts

Diennakts ir laika mērīšanas vienība jeb laika periods, kurā Zeme vienreiz apgriežas ap savu asi.

Jaunums!!: Putni un Diennakts · Redzēt vairāk »

Dinozauri

Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.

Jaunums!!: Putni un Dinozauri · Redzēt vairāk »

Dzēlējodi

Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Putni un Dzēlējodi · Redzēt vairāk »

Dzērve

Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.

Jaunums!!: Putni un Dzērve · Redzēt vairāk »

Dzeguze

Parastā dzeguze jeb vienkārši dzeguze (Cuculus canorus) ir vidēji liels dzegužu dzimtas (Cuculidae) putns.

Jaunums!!: Putni un Dzeguze · Redzēt vairāk »

Dzilnīši

Dzilnīši, dzilnīšu ģints (Sitta) ir vienīgā dzilnīšu dzimtas (Sittidae) ģints, kas apvieno 28 neliela auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Putni un Dzilnīši · Redzēt vairāk »

Dzilnu apakšdzimta

Dzilnu apakšdzimta jeb dzeņu apakšdzimta (Picinae) ir viena no četrām dzilnu dzimtas (Picidae) apakšdzimtām, kas apvieno lielāko daļu dzilnveidīgo putnu sugu, apmēram 180 sugas.

Jaunums!!: Putni un Dzilnu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Dzilnu dzimta

Dzilnu dzimta jeb dzeņu dzimta (Picidae) ir lielākā dzilnveidīgo (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 236 putnu sugas un kas tiek iedalītas 35 ģintīs un 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Putni un Dzilnu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzimta (bioloģija)

Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Putni un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Dzirde

250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.

Jaunums!!: Putni un Dzirde · Redzēt vairāk »

Egles

Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.

Jaunums!!: Putni un Egles · Redzēt vairāk »

Ekoloģija

Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.

Jaunums!!: Putni un Ekoloģija · Redzēt vairāk »

Ekosistēma

Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.

Jaunums!!: Putni un Ekosistēma · Redzēt vairāk »

Elpošanas orgānu sistēma

Cilvēka elpošanas orgānu sistēma (angļu valodā). Elpošanas orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kuras uzdevums ir nodrošināt organisma pastāvīgu gāzu apmaiņu ar ārējo vidi, viegli gaistošu vielu izvadīšanu, termoregulāciju, skaņas radīšanu.

Jaunums!!: Putni un Elpošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Jaunums!!: Putni un Gaiss · Redzēt vairāk »

Galvaskauss

Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.

Jaunums!!: Putni un Galvaskauss · Redzēt vairāk »

Gārņi

Gārņi, gārņu ģints (Ardea) ir viena no gārņu dzimtas (Ardeidae) ģintīm, kas pieder gārņu apakšdzimtai (Ardeinae).

Jaunums!!: Putni un Gārņi · Redzēt vairāk »

Gulbji

Gulbji, gulbju ģints (Cygnus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas apvieno 6 putnu sugas.

Jaunums!!: Putni un Gulbji · Redzēt vairāk »

Jaunie putni

Jaunie putni (Neoaves) ir neognatu infraklases (Neognathae) putnu klada, kas apvieno gandrīz visas mūsdienu putnu sugas (95% jeb apmēram 10 000 putnu sugu).

Jaunums!!: Putni un Jaunie putni · Redzēt vairāk »

Jura (periods)

Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.

Jaunums!!: Putni un Jura (periods) · Redzēt vairāk »

Kaļķi

Kaļķi var būt.

Jaunums!!: Putni un Kaļķi · Redzēt vairāk »

Kaijas

Kaijas, kaiju ģints (Larus) ir lielākā kaiju dzimtas (Laridae) ģints, kas apvieno 23 sugas.

Jaunums!!: Putni un Kaijas · Redzēt vairāk »

Kakls

Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar rumpi.

Jaunums!!: Putni un Kakls · Redzēt vairāk »

Kalns

Irānā Kalns ir reljefa forma, kas paceļas augstu virs tuvākās apkārtnes.

Jaunums!!: Putni un Kalns · Redzēt vairāk »

Kauls

''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.

Jaunums!!: Putni un Kauls · Redzēt vairāk »

Kāja

Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.

Jaunums!!: Putni un Kāja · Redzēt vairāk »

Kāpurs

Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.

Jaunums!!: Putni un Kāpurs · Redzēt vairāk »

Kārlis Linnejs

Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.

Jaunums!!: Putni un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »

Kārta

Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Putni un Kārta · Redzēt vairāk »

Kivi (putni)

Kivi (Apteryx) ir endēmi putni, kas dzīvo tikai Jaunzēlandē.

Jaunums!!: Putni un Kivi (putni) · Redzēt vairāk »

Kladistika

Kladogrammas piemērs, kurā attēlotas savstarpējās evolūcijas attiecības starp dažādiem kukaiņiem. Kladistika ir sugu hierarhiska klasifikācija, kura balstīta uz evolūcijas priekštečiem.

Jaunums!!: Putni un Kladistika · Redzēt vairāk »

Klase (bioloģija)

Klase ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.

Jaunums!!: Putni un Klase (bioloģija) · Redzēt vairāk »

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Jaunums!!: Putni un Klimats · Redzēt vairāk »

Klinšu balodis

Klinšu balodis (Columba livia) ir plaši izplatīts baložu dzimtas (Columbidae) putns, kuram ir 9 savvaļas pasugas un mājas baloža pasuga.

Jaunums!!: Putni un Klinšu balodis · Redzēt vairāk »

Knābis

Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).

Jaunums!!: Putni un Knābis · Redzēt vairāk »

Koks

Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.

Jaunums!!: Putni un Koks · Redzēt vairāk »

Koku čipste

thumb Koku čipste (Anthus trivialis) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas un Centrālāzijas mērenās joslas mežos, ziemo tropiskajā Āfrikā un Indijā.

Jaunums!!: Putni un Koku čipste · Redzēt vairāk »

Kontinents

Āzijā. Kontinents (tulkojumā "kopā turēta zeme") ir liels sauszemes masīvs, ko no visām pusēm apskalo jūras un/vai okeāns.

Jaunums!!: Putni un Kontinents · Redzēt vairāk »

Kovārnis

Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Putni un Kovārnis · Redzēt vairāk »

Krastu čurkste

Krastu čurkste (Riparia riparia) ir neliela auguma bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas pieder krastu čurkstu ģintij (Riparia).

Jaunums!!: Putni un Krastu čurkste · Redzēt vairāk »

Krauķis

Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.

Jaunums!!: Putni un Krauķis · Redzēt vairāk »

Krūšu kauls

Krūšu kauls (sternum) ir iegarens, plakans kauls, kas atrodas gandrīz vertikāli krūškurvja priekšējā virsmā.

Jaunums!!: Putni un Krūšu kauls · Redzēt vairāk »

Krīklis

Krīklis jeb kriķis (Anas crecca) ir pīļu dzimtas (Anatidae) medījams ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Jaunums!!: Putni un Krīklis · Redzēt vairāk »

Krustu kauls

Krustu kauls ir liels, trīsstūra formas, nepāra kauls, kas atrodas mugurkaula lejasdaļā virs astes kaula, starp gūžas kauliem.

Jaunums!!: Putni un Krustu kauls · Redzēt vairāk »

Kuņģis

Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.

Jaunums!!: Putni un Kuņģis · Redzēt vairāk »

Kukaiņēdāji

Brūnkrūtainais ezis (''Erinaceus europaeus'') Dienvidu īsastes cirslis (''Blarina carolinensis'') Kukaiņēdāji (Eulipotyphla) ir Laurāzijas placentāļu (Laurasiatheria) kārta, kuru mūsdienu sistemātikā vairs nelieto kā taksonomisku vienību.

Jaunums!!: Putni un Kukaiņēdāji · Redzēt vairāk »

Kukaiņi

Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.

Jaunums!!: Putni un Kukaiņi · Redzēt vairāk »

Lakstīgala

Lakstīgala (Luscinia luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Putni un Lakstīgala · Redzēt vairāk »

Latvijas putnu sugu saraksts

Latvijas putnu sugu sarakstā ir uzskaitītas Latvijā savvaļā sastopamās putnu sugas, kā arī dota īsa informācija par to sastopamības biežumu (īpaši retajām sugām), statusu, kā arī ligzdošanas un ziemošanas statusu.

Jaunums!!: Putni un Latvijas putnu sugu saraksts · Redzēt vairāk »

Lielais dumpis

Lielais dumpis jeb Eirāzijas dumpis (Botaurus stellaris) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder dumpju ģintij (Botaurus).

Jaunums!!: Putni un Lielais dumpis · Redzēt vairāk »

Ligzda

Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.

Jaunums!!: Putni un Ligzda · Redzēt vairāk »

Locītava

Elkonis — vienas ass locītava Locītava ir pārtraukts kaulu savienojums, kas nodrošina dažādu ķermeņa daļu kustību — saliekšanu, atliekšanu, pievilkšanu, atvilkšanu un griešanu.

Jaunums!!: Putni un Locītava · Redzēt vairāk »

Loceklis (anatomija)

Loceklis jeb ekstremitāte (no  — 'robeža, gals') anatomijā ir ķermeņa ārējā daļa vai dabīgs tā pagarinājums, kas izvirzās ārā no organisma ķermeņa, piemēram, mugurkaulnieka roka vai aste.

Jaunums!!: Putni un Loceklis (anatomija) · Redzēt vairāk »

Masa

Masas pamatmērvienība ir kilograms. Attēlā redzams kilograma etalona datormodelis (blakus novietotais lineāls graduēts collās) Masa ir matērijas daudzums, ko satur ķermenis, vai matērijas īpašība, kas vienāda ar priekšmeta pretestību izmaiņām tā kustības ātrumā vai virzienā (pretestība paātrinājumam jeb inerce).

Jaunums!!: Putni un Masa · Redzēt vairāk »

Mājas apogs

Mājas apogs (Athene noctua) ir pūču dzimtas putns.

Jaunums!!: Putni un Mājas apogs · Redzēt vairāk »

Mājas zvirbulis

Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.

Jaunums!!: Putni un Mājas zvirbulis · Redzēt vairāk »

Mātīte

Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.

Jaunums!!: Putni un Mātīte · Redzēt vairāk »

Mēle

Cilvēka mēle Mēle ir mīksts, muskuļots orgāns mutes iekšpusē.

Jaunums!!: Putni un Mēle · Redzēt vairāk »

Mērenā josla

Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.

Jaunums!!: Putni un Mērenā josla · Redzēt vairāk »

Meža pīle

Meža pīle jeb mercene (Anas platyrhynchos) ir pīļu dzimtas (Anatidae) zosveidīgais (Anseriformes) putns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Putni un Meža pīle · Redzēt vairāk »

Mežastrazdi

Mežastrazdi (Turdus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 84 mūsdienās dzīvojošas sugas un vienu izmirušu sugu.

Jaunums!!: Putni un Mežastrazdi · Redzēt vairāk »

Mežirbe

Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.

Jaunums!!: Putni un Mežirbe · Redzēt vairāk »

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Jaunums!!: Putni un Mežs · Redzēt vairāk »

Mednis

Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.

Jaunums!!: Putni un Mednis · Redzēt vairāk »

Meldri

Meldri ir grīšļu dzimtas (Cyperaceae) ģints, kuras pārstāvji ir daudzgadīgi vai retāk viengadīgi piekrastes ūdensaugi ar cilindrisku vai trīsšķautnainu stublāju, kas var sasniegt 2—3 m garumu.

Jaunums!!: Putni un Meldri · Redzēt vairāk »

Mellenes

Parastās mellenes (Vaccinium myrtillus) jeb Latvijā vienkārši mellenes ir daudzgadīgi ēriku dzimtas augi, kas veido krūmājus (mellenājus) ar tumši zilām ogām.

Jaunums!!: Putni un Mellenes · Redzēt vairāk »

Melnais mežastrazds

Melnais mežastrazds jeb melnais strazds (Turdus merula) ir Latvijā parasta mežastrazdu dzimtas (Turdidae) suga, kas apdzīvo Eiropu, Āfrikas ziemeļrietumus un Āzijas dienvidu daļu.

Jaunums!!: Putni un Melnais mežastrazds · Redzēt vairāk »

Melnais mušķērājs

Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Putni un Melnais mušķērājs · Redzēt vairāk »

Metrs

No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.

Jaunums!!: Putni un Metrs · Redzēt vairāk »

Mušķērāji

Mušķērāji, mušķērāju ģints (Muscicapa) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 26 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Putni un Mušķērāji · Redzēt vairāk »

Mušu dzimta

Mušu dzimta (Muscidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) dzimtām, kas pieder mušu virsdzimtai (Muscoidea).

Jaunums!!: Putni un Mušu dzimta · Redzēt vairāk »

Mugurkaulnieki

Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.

Jaunums!!: Putni un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »

Muskuļi

Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.

Jaunums!!: Putni un Muskuļi · Redzēt vairāk »

Nags

Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.

Jaunums!!: Putni un Nags · Redzēt vairāk »

Nandu

Nandu (Rhea) ir viena no trijām nandu dzimtas ģintīm.

Jaunums!!: Putni un Nandu · Redzēt vairāk »

Neognati

Neognati (Neognathae) ir putnu klases (Aves) infraklase, kas apvieno divas lielas grupas — jauno putnu kladu (Neoaves) un vistu un zosu virskārtu (Galloanserae).

Jaunums!!: Putni un Neognati · Redzēt vairāk »

Nervu sistēma

Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.

Jaunums!!: Putni un Nervu sistēma · Redzēt vairāk »

Niedres

Niedres (Phragmites) ir segsēkļu grupas graudzāļu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Putni un Niedres · Redzēt vairāk »

Nieres

Niere (Ren) ir pāra orgāns, kur nepārtraukti norit urīna veidošanās.

Jaunums!!: Putni un Nieres · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Putni un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.

Jaunums!!: Putni un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas · Redzēt vairāk »

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Jaunums!!: Putni un Ola · Redzēt vairāk »

Olas dzeltenums

Vistas olas dzeltenums Olas dzeltenums (Vitellus) ir barības vielu saturošā olas daļa, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt uzturvielas embrija attīstībai.

Jaunums!!: Putni un Olas dzeltenums · Redzēt vairāk »

Olbaltumvielas

kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.

Jaunums!!: Putni un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »

Olnīca

Sievietes olnīca Olnīcas (dsk. Ovarien) ir sieviešu reproduktīvās sistēmas dzimumdziedzeri, kuros norisinās olšūnu un dzimumhormonu (estrogēna un progesterona) veidošanās.

Jaunums!!: Putni un Olnīca · Redzēt vairāk »

Ornitoloģija

Kukaiņu piekūna izbāzenis Ornitoloģija (ornis — ‘putns’) ir bioloģijas nozare, kas pēta putnus, to embrioloģiju, morfoloģiju, fizioloģiju, ekoloģiju, sistemātiku un ģeogrāfisko izplatību.

Jaunums!!: Putni un Ornitoloģija · Redzēt vairāk »

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Jaunums!!: Putni un Paceplītis · Redzēt vairāk »

Paipalas

Paipalas, paipalu ģints (Coturnix) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno septiņas sugas.

Jaunums!!: Putni un Paipalas · Redzēt vairāk »

Pīle

Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.

Jaunums!!: Putni un Pīle · Redzēt vairāk »

Pļava

Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.

Jaunums!!: Putni un Pļava · Redzēt vairāk »

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Jaunums!!: Putni un Pelēkā pīle · Redzēt vairāk »

Pelēkā vārna

Pelēkā vārna jeb vienkārši vārna (Corvus cornix) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).

Jaunums!!: Putni un Pelēkā vārna · Redzēt vairāk »

Peles

Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).

Jaunums!!: Putni un Peles · Redzēt vairāk »

Piekūni

Piekūni, piekūnu ģints (Falco) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) ģints, kas apvieno 39 plēsīgo putnu sugas.

Jaunums!!: Putni un Piekūni · Redzēt vairāk »

Pirksts

Cilvēka pēdas pirksti Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga plaukstas vai pēdas daļa.

Jaunums!!: Putni un Pirksts · Redzēt vairāk »

Plaušas

Plaušas ir ļoti nozīmīgs elpošanas orgāns zīdītājiem, rāpuļiem, putniem, vairākām zivīm un gliemežiem.

Jaunums!!: Putni un Plaušas · Redzēt vairāk »

Plēsīgais putns

Baltgalvas grifs (''Gyps fulvus''), viena no plēsīgo putnu sugām Plēsīgajam putnam ir spēcīgs, ass knābis, ar kuru tas saplosa upuri, attēlā baltgalvas ērglis (''Haliaeetus leucocephalus'') Plēsīgais putns ir putns, kas medī un barojas ar citiem dzīvniekiem.

Jaunums!!: Putni un Plēsīgais putns · Redzēt vairāk »

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Jaunums!!: Putni un Priedes · Redzēt vairāk »

Purvs

Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.

Jaunums!!: Putni un Purvs · Redzēt vairāk »

Putnu ekoloģija

Putnu ekoloģija.

Jaunums!!: Putni un Putnu ekoloģija · Redzēt vairāk »

Raibie dzeņi

Raibie dzeņi (Dendrocopos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Putni un Raibie dzeņi · Redzēt vairāk »

Rāpuļi

Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.

Jaunums!!: Putni un Rāpuļi · Redzēt vairāk »

Redze

Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.

Jaunums!!: Putni un Redze · Redzēt vairāk »

Resnā zarna

Resnā zarna ir mugurkaulnieku un līdz ar to arī cilvēku gremošanas orgānu sistēmas beigu daļa, kas ir turpinājums tievajai zarnai un noslēdzas ar kloāku vai anālo atveri.

Jaunums!!: Putni un Resnā zarna · Redzēt vairāk »

Rubeņi

Rubeņi, rubeņu ģints (Lyrurus) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.

Jaunums!!: Putni un Rubeņi · Redzēt vairāk »

Rubenis

Rubenis, arī teteris (Lyrurus tetrix) ir vistveidīgo kārtas putns, kas pārsvarā izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.

Jaunums!!: Putni un Rubenis · Redzēt vairāk »

Saldūdens

Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.

Jaunums!!: Putni un Saldūdens · Redzēt vairāk »

Sēkla

linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.

Jaunums!!: Putni un Sēkla · Redzēt vairāk »

Sēklinieks

Vīriešu sēklinieku shematisks zīmējums Sēklinieki ir vīrišķie dzimumdziedzeri, kuros veidojas vīrišķie dzimumhormoni jeb androgēni (galvenokārt testosterons) un spermatozoīdi.

Jaunums!!: Putni un Sēklinieks · Redzēt vairāk »

Siltasiņu dzīvnieks

Siltumattēls ar aukstasiņu dzīvnieku (čūsku), kas apēd siltasiņu dzīvnieku (peli). Siltasiņu dzīvnieki jeb homotermi (no (homo-) — 'tāds pats, līdzīgs' un θερμός (thermós) — 'silts, karsts') ir tādi dzīvnieki, kas, izmantojot vielmaiņas enerģiju, uztur pastāvīgu ķermeņa temperatūru un tā nav pilnībā atkarīga no ārējās vides temperatūras, kā tas ir aukstasiņu dzīvniekiem.

Jaunums!!: Putni un Siltasiņu dzīvnieks · Redzēt vairāk »

Sirds

Cilvēka sirds Sirds ir muskuļu orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.

Jaunums!!: Putni un Sirds · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Putni un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Skelets

Sidnejā. Skelets (— 'izžāvēts') ir bioloģiska sistēma, kas pilda dzīvo organismu balsta funkciju.

Jaunums!!: Putni un Skelets · Redzēt vairāk »

Skriemeļi

Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.

Jaunums!!: Putni un Skriemeļi · Redzēt vairāk »

Smadzenes

Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.

Jaunums!!: Putni un Smadzenes · Redzēt vairāk »

Somzīlīte

Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Putni un Somzīlīte · Redzēt vairāk »

Spalva

Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.

Jaunums!!: Putni un Spalva · Redzēt vairāk »

Spārns

Spārns ir dzīvnieku, lielākoties, putnu un kukaiņu, augšējais brīvais loceklis.

Jaunums!!: Putni un Spārns · Redzēt vairāk »

Stārķi

Stārķi, stārķu ģints (Ciconia) ir viena no stārķu dzimtas (Ciconiidae) putnu ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Putni un Stārķi · Redzēt vairāk »

Stepe

Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.

Jaunums!!: Putni un Stepe · Redzēt vairāk »

Strausi

Strausi (Struthio) ir lielu, nelidojošu putnu ģints, kas ir vienīgā ģints strausu dzimtā (Struthionidae).

Jaunums!!: Putni un Strausi · Redzēt vairāk »

Strauss

Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.

Jaunums!!: Putni un Strauss · Redzēt vairāk »

Suga

Suga: mājas zirgs Suga (no  — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.

Jaunums!!: Putni un Suga · Redzēt vairāk »

Svīre

Svīre (Apus apus) ir vidēja auguma svīru dzimtas (Apodidae) putns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Putni un Svīre · Redzēt vairāk »

Svīres

Svīres, svīru ģints (Apus) ir viena no svīru dzimtas (Apodidae) ģintīm.

Jaunums!!: Putni un Svīres · Redzēt vairāk »

Tēviņš

Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.

Jaunums!!: Putni un Tēviņš · Redzēt vairāk »

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Jaunums!!: Putni un Temperatūra · Redzēt vairāk »

Tuksnesis

border.

Jaunums!!: Putni un Tuksnesis · Redzēt vairāk »

Upe

Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.

Jaunums!!: Putni un Upe · Redzēt vairāk »

Urīns

Trauciņš ar cilvēka urīna paraugu Urīns, sarunvalodā čuras, senāk arī mīzali, ir ķermeņa šķidrums, kas veidojas nierēs, uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts no organisma pa urīnvadiem.

Jaunums!!: Putni un Urīns · Redzēt vairāk »

Vanagi

Vanagi, vanagu ģints (Accipiter) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 46 sugas.

Jaunums!!: Putni un Vanagi · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Putni un Vācija · Redzēt vairāk »

Vālodze

Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Putni un Vālodze · Redzēt vairāk »

Vielmaiņa

šūnā Vielmaiņa jeb metabolisms (metabolē — ‘pārvēršanās’, ‘pārmaiņa’) ir bioķīmisku reakciju kopums, kas norisinās katrā organismā dzīvības uzturēšanai.

Jaunums!!: Putni un Vielmaiņa · Redzēt vairāk »

Vistu un zosu virskārta

Vistu un zosu virskārta (Galloanserae) ir neognatu infraklses (Neognathae) putnu virskārta, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas kārtas un vairākas izmirušas putnu grupas.

Jaunums!!: Putni un Vistu un zosu virskārta · Redzēt vairāk »

Zarnas

Gremošanas orgānu sistēma Zarnas ir gremošanas orgānu sistēmas daļa no kuņģa līdz anālajai atverei.

Jaunums!!: Putni un Zarnas · Redzēt vairāk »

Zīdaste

Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.

Jaunums!!: Putni un Zīdaste · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: Putni un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Zīlītes

Zīlītes, zīlīšu ģints (Parus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas mūsdienās apvieno 4 zīlīšu sugas.

Jaunums!!: Putni un Zīlītes · Redzēt vairāk »

Ziemeļi

Ziemeļi ir viena no četrām debespusēm.

Jaunums!!: Putni un Ziemeļi · Redzēt vairāk »

Zivju gārnis

Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Putni un Zivju gārnis · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Jaunums!!: Putni un Zobi · Redzēt vairāk »

Zooloģija

Zooloģija ((zōon) — 'dzīvnieks'; λόγος (logos) — 'jēdziens, mācība') ir bioloģijas nozare, kurā nodarbojas ar dzīvnieku pētīšanu.

Jaunums!!: Putni un Zooloģija · Redzēt vairāk »

Zoss

Par zosi sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.

Jaunums!!: Putni un Zoss · Redzēt vairāk »

Zvīņas

Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.

Jaunums!!: Putni un Zvīņas · Redzēt vairāk »

1861. gads

1861.

Jaunums!!: Putni un 1861. gads · Redzēt vairāk »

1877. gads

1877.

Jaunums!!: Putni un 1877. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Aves, Putns, Putnu klase.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »