Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pēteris Dardzāns

Indekss Pēteris Dardzāns

Pēteris Dardzāns (dzimis, miris) bija tautsaimnieks, latviešu strēlnieku virsnieks Krievijas armijā, Troickas bataljona komandieris Krievijas pilsoņu kara laikā.

42 attiecības: Arnolds Endziņš, ASV Virdžīnas, Ķekavas kaujas, Čehoslovāku leģioni, Čikāga, Baltā kustība, Biržu pagasts, Dignājas pagasts, Edgars Andersons, Frīdrihs Briedis, Jānis Lavenieks, Jānis Vinters (politiķis), Jēkabpils apriņķis, Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, Jēkabs Ķulītis, Kauņa, Kazaņa, Krievijas Impērija, Krievijas pilsoņu karš, Kurzemes guberņa, Latvieši, Latviešu strēlnieki, Latvija, Pirmais pasaules karš, Pulkvežleitnants, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Rīgas Tehniskā universitāte, Roberts Liepiņš, Roberts Osis, Saratova, Sibīrija, Sociālistu revolucionāru partija, Triju Zvaigžņu ordenis, Troickas bataljons, Valdemārs Lambergs, Vācija, Viļņa, Vilis Hāzners, Vilis Janums, Ziemassvētku kaujas, Zigfrīds Anna Meierovics, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks.

Arnolds Endziņš

Latviešu Nacionālās Padomes sēde Eslingenā. Pa kreisi sēž Arnolds Endziņš un Erdmane-Endziņa Arnolds Endziņš bija latviešu skolotājs, tautskolu inspektors.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Arnolds Endziņš · Redzēt vairāk »

ASV Virdžīnas

ASV Virdžīnu salas ir ASV salu teritorija (insular area) starp Karību jūru un Atlantijas okeānu uz austrumiem no Puertoriko.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un ASV Virdžīnas · Redzēt vairāk »

Ķekavas kaujas

1916. gada kaujās sašautā Doles-Ķekavas baznīca. 1916.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Ķekavas kaujas · Redzēt vairāk »

Čehoslovāku leģioni

Čehoslovāku armijas (''C.S.Armada'') plakāts Francijā. Čehoslovāku leģioni bija čehu (>90% no kopējā skaita) un slovāku (.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Čehoslovāku leģioni · Redzēt vairāk »

Čikāga

Čikāga ir trešā lielākā ASV pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Čikāga · Redzēt vairāk »

Baltā kustība

Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Baltā kustība · Redzēt vairāk »

Biržu pagasts

Biržu pagasts bija viena no Jēkabpils apriņķa (līdz 1924. gadam — Jaunjelgavas apriņķa) pašvaldībām tā dienviddaļā.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Biržu pagasts · Redzēt vairāk »

Dignājas pagasts

Dignājas pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Dignājas pagasts · Redzēt vairāk »

Edgars Andersons

Edgars Andersons (dzimis Tukumā, miris Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Edgars Andersons · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Briedis

Frīdrihs Briedis apbalvo 1. DSB strēlniekus (1916). Frīdrihs Briedis (dzimis Lavšas pagastā, miris Maskavā) bija latviešu strēlnieku pulkvedis.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Frīdrihs Briedis · Redzēt vairāk »

Jānis Lavenieks

Jānis Lavenieks (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Jānis Lavenieks · Redzēt vairāk »

Jānis Vinters (politiķis)

Jānis Vinters (dzimis, miris) bija latviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Jānis Vinters (politiķis) · Redzēt vairāk »

Jēkabpils apriņķis

Jēkabpils apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Jēkabpils apriņķis · Redzēt vairāk »

Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola

Vecā Jēkabpils tirdzniecības skolas ēka pie katoļu baznīcas. Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, 1910. gadi. Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola bija viena no Jēkabpils skolām, kas darbojās no 1904.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola · Redzēt vairāk »

Jēkabs Ķulītis

Jēkabs Ķulītis jeb Jēkabs Ķullīts (—) bija latviešu luterāņu mācītājs, prāvests.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Jēkabs Ķulītis · Redzēt vairāk »

Kauņa

Kauņa ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Kauņa · Redzēt vairāk »

Kazaņa

Kazaņa ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes ietekas.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Kazaņa · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Latvija · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pulkvežleitnants

Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku pulkvežleitnanta parādes formas apkakles zīmotne. ASV armijas pulkvežleitnanta zīmotne Pulkvežleitnants (NATO kods — OF-4) ir armijas vecāko virsnieku dienesta pakāpe.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Pulkvežleitnants · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)

Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »

Rīgas Tehniskā universitāte

Raiņa Bulvārī 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā Latvijas Universitātes ēka language.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Rīgas Tehniskā universitāte · Redzēt vairāk »

Roberts Liepiņš

Roberts Liepiņš (—) bija Latvijas diplomāts un politiķis.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Roberts Liepiņš · Redzēt vairāk »

Roberts Osis

Roberts Osis (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas Bruņoto spēku komandiera adjutants, Latviešu leģiona 43.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Roberts Osis · Redzēt vairāk »

Saratova

Saratova ir pilsēta Krievijā, Volgas labajā krastā, Saratovas apgabala centrs.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Saratova · Redzēt vairāk »

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Sibīrija · Redzēt vairāk »

Sociālistu revolucionāru partija

Sociālistu revolucionāru partijas priekšvēlēšanu plakāts 1917. gadā. Sociālistu revolucionāru partija (saīsināti eseri) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Sociālistu revolucionāru partija · Redzēt vairāk »

Triju Zvaigžņu ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »

Troickas bataljons

Troickas latviešu strēlnieku bataljona karavīri 1919. gada oktobrī. Troickas bataljons jeb 1.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Troickas bataljons · Redzēt vairāk »

Valdemārs Lambergs

Jānis Vinters, ?? daļēji redzams, Jānis Lavenieks, Roberts Osis, Arnolds Endziņš un Vilis Hāzners Valdemārs Lambergs, arī Voldemārs Lambergs (1905-1973), bija latviešu jurists un žurnālists.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Valdemārs Lambergs · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Vācija · Redzēt vairāk »

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Viļņa · Redzēt vairāk »

Vilis Hāzners

Vilis Hāzners (1905—1989) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmējsDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 149.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Vilis Hāzners · Redzēt vairāk »

Vilis Janums

Vilis Janums ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Vilis Janums · Redzēt vairāk »

Ziemassvētku kaujas

Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas Impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no līdz (no līdz pēc vecā stila — Jūlija kalendāra).

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Ziemassvētku kaujas · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks

1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J. Lutcars, Ž. Elmuts, M. Austriņš, J. Šnuka, Sīlis, O. Everts. Ceturtajā rindā: praporščiki Briedis (I), N. Vildbergs, Briedis (II). 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona rota 1915. gada oktobrī. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona apbalvotie karavīri ar poručiku F.Briedi pēc Jura krustu saņemšanas 1915. gadā. 1. Daugavgrīvas LSP strēlnieki Ziemassvētku kaujās (1917. gada janvārī). 1.

Jaunums!!: Pēteris Dardzāns un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Dardzāns.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »