Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pēteris Mantnieks

Indekss Pēteris Mantnieks

Jānis Grīnbergs, 2. Edgars Ķiploks, 3. Kaktiņš, 4. Paulis Veismanis, 5. Ilmārs Roze, 6. Jānis Kadilis, 7. Indriķis Zeberiņš, 8. ?, 9. ?. 3. rindā: 1. Bīskaps, 2. Kārlis Sūniņš, 3. Krūze, 4. Kaupiņš, 5. Ābols, 6. ?, 7. ? Pēteris Rūdolfs Mantnieks (dzimis Kosas pagastā, miris Briselē) bija latviešu kartogrāfs un grāmatizdevējs.

20 attiecības: Arturs Bērziņš (rakstnieks), Arvīds Mālītis, Beļģija, Brisele, Helmārs Rudzītis, Igauņu valoda, Indriķis Zeberiņš, Jānis Kadilis, Kartogrāfija, Kārlis Sūniņš, Kārlis Skalbe, Kosas pagasts, Latvieši, Latviešu konversācijas vārdnīca, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas Universitāte, Latvijas—Lietuvas robeža, Lietuviešu valoda, Otrais pasaules karš, Vācija.

Arturs Bērziņš (rakstnieks)

Arturs Bērziņš (1882-1962) bija latviešu publicists, teātra vēsturnieks un kritiķis.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Arturs Bērziņš (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

Arvīds Mālītis

Jānis Grīnbergs, 2. Edgars Ķiploks, 3. Kaktiņš, 4. Paulis Veismanis, 5. Ilmārs Roze, 6. Jānis Kadilis, 7. Indriķis Zeberiņš, 8. ?, 9. ?. 3. rindā: 1. Bīskaps, 2. Kārlis Sūniņš, 3. Krūze, 4. Kaupiņš, 5. Ābols, 6. ?, 7. ? Arvīds Mālītis (1900–1971) bija latviešu grāmatizdevējs.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Arvīds Mālītis · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Beļģija · Redzēt vairāk »

Brisele

Brisele (vai Ville de Bruxelles) ir pilsēta Beļģijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Brisele · Redzēt vairāk »

Helmārs Rudzītis

Helmārs Rudzītis (dzimis, miris) bija latviešu grāmatizdevējs.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Helmārs Rudzītis · Redzēt vairāk »

Igauņu valoda

Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »

Indriķis Zeberiņš

Indriķis Zeberiņš (1882-1969) bija latviešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Indriķis Zeberiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Kadilis

Jānis Kadilis (1903-1994) bija latviešu pedagogs, literatūrkritiķis un grāmatizdevējs.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Jānis Kadilis · Redzēt vairāk »

Kartogrāfija

Kartogrāfija ir zinātne un joma, kas pēta un izstrādā metodes Zemes virsmas attēlošanai ar abstraktiem simboliem.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Kartogrāfija · Redzēt vairāk »

Kārlis Sūniņš

Kārlis Sūniņš (—) bija latviešu gleznotājs, viens no latviešu akvareļglezniecības skolas veidotājiem pēc Otrā pasaules kara.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Kārlis Sūniņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Skalbe

Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Kārlis Skalbe · Redzēt vairāk »

Kosas pagasts

Kosas pagasts bija viena no Cēsu apriņķa pašvaldībām tā dienvidrietumos.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Kosas pagasts · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu konversācijas vārdnīca

Latviešu konversācijas vārdnīcas pirmie 20 sējumi Latviešu konversācijas vārdnīca (LKV) ir 21 sējuma liels Anša Gulbja apgāda izdots vispusīgs enciklopēdisks izdevums latviešu valodā, ko pavisam veido 43 008 šķirkļi 168 burtnīcās un kas aptver visas tajā laikā aktuālās zinību nozares.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Latviešu konversācijas vārdnīca · Redzēt vairāk »

Latvijas Centrālās padomes memorands

1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Latvijas Centrālās padomes memorands · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Latvijas—Lietuvas robeža

Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Latvijas—Lietuvas robeža · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Pēteris Mantnieks un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Mantnieks, Pēteris Mantinieks.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »