Ātrāk nekā pārlūku!
39 attiecības: Ūders, Īzaks Levitāns, Berlīne, Brestļitovskas miera līgums, Fraternitas Metropolitana, Grosvalds, Iļja Repins, Ivans Aivazovskis, Kara ārsts, Kārlis Štrāls, Kārlis Kasparsons, Latvieši, Latvijas Centrālās padomes memorands, Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, Leokādija fon Freitāga-Loringhofena, Marjans Vrubels, Māra Grudule, Medicīna, Niklāvs Strunke, Parīze, Pirmais pasaules karš, Rīgas 1. slimnīca, Rīgas licejs, Reinholds Sniķers, Rozentāls, S. Kirova Kara medicīnas akadēmija, Sarkandaugava, Skultes muiža, Skultes pagasts, Smadzeņu insults, Tartu Universitāte, Tillbergs, Triju Zvaigžņu ordenis, Vasilijs Vereščagins, Vilhelms Purvītis, Voldemārs Irbe, Ziemassvētku kaujas, 2. latviešu strēlnieku brigāde.
Ūders
Ūders (sieviešu dzimtē Ūdere) ir latviešu cilmes uzvārds, kas cēlies no apvidvārda „ūders” ar nozīmi 'ūdrs'.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Ūders · Redzēt vairāk »
Īzaks Levitāns
Īzaks Levitāns (dzimis, miris) bija Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes krievu gleznotājs.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Īzaks Levitāns · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Berlīne · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Fraternitas Metropolitana
Fraternitas Metropolitana ir 1924.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Fraternitas Metropolitana · Redzēt vairāk »
Grosvalds
Grosvalds (vai Großwald, no Gross/Groß — 'liels' un Wald — 'mežs'; sieviešu dzimtē Grosvalde) ir vācu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Grosvalds · Redzēt vairāk »
Iļja Repins
Iļja Repins (dzimis, miris) bija krievu un ukraiņu gleznotājs.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Iļja Repins · Redzēt vairāk »
Ivans Aivazovskis
Ivans Aivazovskis, īstajā vārdā Ovaness Aivazjans (dzimis, miris), bija armēņu izcelsmes Krievijas Impērijas gleznotājs — marīnists, uzgleznojis apmēram 6000 darbu.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Ivans Aivazovskis · Redzēt vairāk »
Kara ārsts
frameless Kara ārsts ir militārpersona ar medicīnas izglītību, kas veic ārsta darbu bruņotajos spēkos.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Kara ārsts · Redzēt vairāk »
Kārlis Štrāls
Kārlis Štrāls (1880–1970) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Kārlis Štrāls · Redzēt vairāk »
Kārlis Kasparsons
Kārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Kārlis Kasparsons · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvijas Centrālās padomes memorands
1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Latvijas Centrālās padomes memorands · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadības telpas atrodas LU Zinātnes mājā Jelgavas ielā 3 (pa labi). LU Medicīnas fakultātes administatīvās telpas līdz 2019. gadam atradās Latvijas Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 Rīgā. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte (LU MF) dibināta 1919.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte · Redzēt vairāk »
Leokādija fon Freitāga-Loringhofena
Leokādija Sofija Helēne fon Freitāga-Loringhofena (1842-1912) bija vācbaltiešu pedagoģe, Skultes muižas privātskolas vadītāja.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Leokādija fon Freitāga-Loringhofena · Redzēt vairāk »
Marjans Vrubels
Marjans Vrubels (dzimis, miris) bija poļu šahists un šaha problēmists.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Marjans Vrubels · Redzēt vairāk »
Māra Grudule
Māra Grudule ir latviešu literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Māra Grudule · Redzēt vairāk »
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Medicīna · Redzēt vairāk »
Niklāvs Strunke
Niklāvs Strunke (1894–1966) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, darbojies vitrāžā, scenogrāfijā, rakstījis par mākslu (arī ar pseidonīmu Palmēnu Klāvs), viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu modernistu paaudzē.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Niklāvs Strunke · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Parīze · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Rīgas 1. slimnīca
Rīgas 1.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Rīgas 1. slimnīca · Redzēt vairāk »
Rīgas licejs
J. K.Broces (liceja skolotāja no 1769. gada) piemiņas plāksne pie ēkas Mazajā pils ielā 4. Pils laukums 1820. gados ar Vidzemes guberņas ģimnāzijas ēku kreisajā pusē. Rīgas Nikolaja ģimnāzijas ēka (1891). Rīgas Valsts tehnikums no Jēkaba laukuma puses (1920. gadi). Rīgas licejs jeb Kārļa licejs bija Zviedru Vidzemes laikā dibināta ģimnāzijas tipa skola pie Sv. Jēkaba katedrāles.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Rīgas licejs · Redzēt vairāk »
Reinholds Sniķers
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes mācībspēki (no kreisās) Kārlis Mazurs, Pēteris Sniķers, Romāns Adelheims, Reinholds Sniķers. Reinholds Voldemārs Sniķers (1893-1953) bija latviešu ārsts otorinolaringologs, 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka ārsts, vēlāk Latvijas Universitātes profesors, klīnikas vadītājs.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Reinholds Sniķers · Redzēt vairāk »
Rozentāls
Rozentāls (no Rosen — 'rozes' un Thal — '(ie)leja'; sieviešu dzimtē Rozentāle) ir vācu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Rozentāls · Redzēt vairāk »
S. Kirova Kara medicīnas akadēmija
Ķeizariskās Kara medicīnas akadēmijas galvenā ēka (1914). Kara medicīnas akadēmijas klīnikas (2012). S. Kirova Kara medicīnas akadēmija ir viena no Krievijas Federācijas militārajām augstskolām, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un S. Kirova Kara medicīnas akadēmija · Redzēt vairāk »
Sarkandaugava
Sarkandaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Eksportosta, Vējzaķsala un Mazā Vējzaķu sala.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Sarkandaugava · Redzēt vairāk »
Skultes muiža
Skultes muiža (arī Skultesmuiža) ir ciems Limbažu novada Skultes pagastā pie autoceļa P53 (Duči—Limbaži).
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Skultes muiža · Redzēt vairāk »
Skultes pagasts
Skultes pagasts ir viena no Limbažu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos Rīgas līča krastā.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Skultes pagasts · Redzēt vairāk »
Smadzeņu insults
Smadzeņu insults (no — "ielēkt"‚ "pazemot") jeb smadzeņu trieka (no — "trieciens") ir medicīnisks stāvoklis, kurā asinsrites traucējumi smadzenēs izraisa šūnu nāvi.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Smadzeņu insults · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Tillbergs
Tillbergs (sieviešu dzimtē Tillberga) ir vācu cilmes uzvārds.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Tillbergs · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Vasilijs Vereščagins
Vasilijs Vereščagins (dzimis, miris) bija krievu gleznotājs.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Vasilijs Vereščagins · Redzēt vairāk »
Vilhelms Purvītis
Latvijas Mākslas akadēmijas beidzēji kopā ar Vilhelmu Purvīti (1942). Vilhelms Kārlis Purvītis ( —) bija ainavu gleznotājs un pedagogs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Vilhelms Purvītis · Redzēt vairāk »
Voldemārs Irbe
Voldemārs Irbe profilā gleznojot. 1935. gads Voldemārs Irbe, saukts arī Irbīte vai Irbītis (1893—1944), bija latviešu mākslinieks.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Voldemārs Irbe · Redzēt vairāk »
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas Impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no līdz (no līdz pēc vecā stila — Jūlija kalendāra).
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un Ziemassvētku kaujas · Redzēt vairāk »
2. latviešu strēlnieku brigāde
5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvzemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm" (1915). 2.
Jaunums!!: Pēteris Sniķers un 2. latviešu strēlnieku brigāde · Redzēt vairāk »
