68 attiecības: Ala, Apvienotā Karaliste, Aste, Aukslējas, Austrālija, Austrālijas ehidna, Āzija, Bezmugurkaulnieki, Bioloģija, Biotops, Cilvēks, Delfīni, Ehidnu dzimta, Eirāzijas bebrs, Eiropas kurmis, Eiropietis, Ezers, Gaisa mitrums, Gliemji, Grieķu valoda, Inde, Jaundienvidvelsa, Jaungvineja, Jūnijs, Kāpurs, Kārlis Linnejs, Kilograms, Kloākaiņi, Knābis, Krokodilu dzimta, Kukaiņi, Lakstaugs, Lapas, Latīņu valoda, Latviešu valoda, Mātīte, Milimetrs, Morfīns, Muskuļi, Nags, Oža, Oktobris, Ola, Olbaltumvielas, Pūču dzimta, Pīļknābju dzimta, Pīle, Pirksts, Putni, Riests, ..., Rudā lapsa, Sauszeme, Suns, Tasmanija, Tasmanijas velns, Tauste, Tārpi, Tēviņš, Temperatūra, Upe, Vanagi, Varāni, Vēžveidīgie, Zīdītāji, Zobi, Zooloģiskais dārzs, 1798. gads, 20. gadsimts. Izvērst indekss (18 vairāk) »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Jaunums!!: Pīļknābis un Ala · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Pīļknābis un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Pīļknābis un Aste · Redzēt vairāk »
Aukslējas
Aukslējas ir cilvēku un dzīvnieku mutes dobuma augšējā daļa.
Jaunums!!: Pīļknābis un Aukslējas · Redzēt vairāk »
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Jaunums!!: Pīļknābis un Austrālija · Redzēt vairāk »
Austrālijas ehidna
Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).
Jaunums!!: Pīļknābis un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Jaunums!!: Pīļknābis un Āzija · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Pīļknābis un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Bioloģija
Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.
Jaunums!!: Pīļknābis un Bioloģija · Redzēt vairāk »
Biotops
lietus mežu biotops Biotops ((bios) — 'dzīve' un (topos) — 'vieta') jeb dzīvotne ir samērā viendabīga sauszemes vai ūdens teritorija, kuras pazīmes nosaka dabīgi vai daļēji dabīgi ģeogrāfiskie, biotiskie un abiotiskie faktori un kas piemērota konkrētas sugas eksistencei.
Jaunums!!: Pīļknābis un Biotops · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Pīļknābis un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Delfīni
Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.
Jaunums!!: Pīļknābis un Delfīni · Redzēt vairāk »
Ehidnu dzimta
Ehidnu dzimta (Tachyglossidae) ir viena no divām kloākaiņu kārtas (Monotremata) dzimtām un tā ir vienīgā dzimta ehidnu apakškārtā (Tachyglossa).
Jaunums!!: Pīļknābis un Ehidnu dzimta · Redzēt vairāk »
Eirāzijas bebrs
Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.
Jaunums!!: Pīļknābis un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »
Eiropas kurmis
Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.
Jaunums!!: Pīļknābis un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »
Eiropietis
Eiropietis var būt.
Jaunums!!: Pīļknābis un Eiropietis · Redzēt vairāk »
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Jaunums!!: Pīļknābis un Ezers · Redzēt vairāk »
Gaisa mitrums
Tropiskajos mežos bieži ir augsts mitruma līmenis Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā.
Jaunums!!: Pīļknābis un Gaisa mitrums · Redzēt vairāk »
Gliemji
Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.
Jaunums!!: Pīļknābis un Gliemji · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Pīļknābis un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Inde
indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pat nelielā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā, izraisa bojājumus — saindēšanos vai nāvi, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot vielmaiņu.
Jaunums!!: Pīļknābis un Inde · Redzēt vairāk »
Jaundienvidvelsa
Jaundienvidvelsa ir Austrālijas visapdzīvotākais štats.
Jaunums!!: Pīļknābis un Jaundienvidvelsa · Redzēt vairāk »
Jaungvineja
Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.
Jaunums!!: Pīļknābis un Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Jūnijs
Jūnijs ir gada sestais mēnesis.
Jaunums!!: Pīļknābis un Jūnijs · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Pīļknābis un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Pīļknābis un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Pīļknābis un Kilograms · Redzēt vairāk »
Kloākaiņi
Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).
Jaunums!!: Pīļknābis un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Jaunums!!: Pīļknābis un Knābis · Redzēt vairāk »
Krokodilu dzimta
Distrubition of crocodiles Krokodilu dzimta (Crocodylidae) ir krokodilu kārtas dzimta.
Jaunums!!: Pīļknābis un Krokodilu dzimta · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Pīļknābis un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Jaunums!!: Pīļknābis un Lakstaugs · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Pīļknābis un Lapas · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Pīļknābis un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Pīļknābis un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Jaunums!!: Pīļknābis un Mātīte · Redzēt vairāk »
Milimetrs
Milimetrs (mm) ir SI garuma mērvienība, kas ir vienāda ar vienu tūkstošo daļu no metra.
Jaunums!!: Pīļknābis un Milimetrs · Redzēt vairāk »
Morfīns
200px Morfīns jeb morfijs (C17H19NO3) ir opiāts (opija atvasinājums).
Jaunums!!: Pīļknābis un Morfīns · Redzēt vairāk »
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Jaunums!!: Pīļknābis un Muskuļi · Redzēt vairāk »
Nags
Rokas pirksta nags Nags ir ragvielas plāksnīte uz locekļu pirkstu galiem, epidermas derivāti.
Jaunums!!: Pīļknābis un Nags · Redzēt vairāk »
Oža
deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
Jaunums!!: Pīļknābis un Oža · Redzēt vairāk »
Oktobris
Oktobris ir gada desmitais mēnesis.
Jaunums!!: Pīļknābis un Oktobris · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Pīļknābis un Ola · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Pīļknābis un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Pūču dzimta
Pūču dzimta (Strigidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir plīvurpūču dzimta (Tytonidae).
Jaunums!!: Pīļknābis un Pūču dzimta · Redzēt vairāk »
Pīļknābju dzimta
Pīļknābju dzimta (Ornithorhynchidae) ir kloākaiņu kārtas (Monotremata) dzimta, kas pieder pīļknābju apakškārtai (Platypoda).
Jaunums!!: Pīļknābis un Pīļknābju dzimta · Redzēt vairāk »
Pīle
Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Jaunums!!: Pīļknābis un Pīle · Redzēt vairāk »
Pirksts
Cilvēka pēdas pirksti Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga plaukstas vai pēdas daļa.
Jaunums!!: Pīļknābis un Pirksts · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Pīļknābis un Putni · Redzēt vairāk »
Riests
Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.
Jaunums!!: Pīļknābis un Riests · Redzēt vairāk »
Rudā lapsa
Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.
Jaunums!!: Pīļknābis un Rudā lapsa · Redzēt vairāk »
Sauszeme
Klusajā okeānā Sauszeme ir jebkura Zemes platība, kas pastāvīgi atrodas virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Pīļknābis un Sauszeme · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Pīļknābis un Suns · Redzēt vairāk »
Tasmanija
Tasmanija ir sala un štats Austrālijas dienvidu piekrastē.
Jaunums!!: Pīļknābis un Tasmanija · Redzēt vairāk »
Tasmanijas velns
Tasmanijas velns jeb velnsomainis (Sarcophilus harrisii) ir plēsīgais somainis, kurš savvaļā ir sastopams tikai Austrālijai piederošajā Tasmanijas salā.
Jaunums!!: Pīļknābis un Tasmanijas velns · Redzēt vairāk »
Tauste
Tauste ir viena no cilvēka maņām.
Jaunums!!: Pīļknābis un Tauste · Redzēt vairāk »
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Jaunums!!: Pīļknābis un Tārpi · Redzēt vairāk »
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Jaunums!!: Pīļknābis un Tēviņš · Redzēt vairāk »
Temperatūra
Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Jaunums!!: Pīļknābis un Temperatūra · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Pīļknābis un Upe · Redzēt vairāk »
Vanagi
Vanagi, vanagu ģints (Accipiter) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 46 sugas.
Jaunums!!: Pīļknābis un Vanagi · Redzēt vairāk »
Varāni
Varāni (Varanus) ir varānu dzimtas (Varanidae) zvīņrāpuļu ģints, kas apvieno apmēram 70 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Pīļknābis un Varāni · Redzēt vairāk »
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Pīļknābis un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Pīļknābis un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Jaunums!!: Pīļknābis un Zobi · Redzēt vairāk »
Zooloģiskais dārzs
Pandas Čang Mai zoodārzā Zooloģiskais dārzs, dažreiz saīsināti dēvēts par zooparku, vai zoodārzu, ir cilvēka izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatei.
Jaunums!!: Pīļknābis un Zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »
1798. gads
1798.
Jaunums!!: Pīļknābis un 1798. gads · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Pīļknābis un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ornithorhynchus, Ornithorhynchus anatinus, Pīļknābji, Pīļknābju ģints.