Ātrāk nekā pārlūku!
36 attiecības: Alsungas pagasts, Andrejs Jurjāns, Angļi, Aulejas Žepers, Ciems, Daba, Deja, Eiropa, Ernests Spīčs, Francija, Inteliģence, Krogs, Kurzeme, Laima, Latgale, Latvieši, Latvija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Universitāte, Mēness, Melodija, Muiža, Nacionālais romantisms, Pērkons (dabas parādība), Pilsēta, Riņķis, Rucavas pagasts, Saule, Simbols, Sugasvārds, Ugunskrusts (zīme), Vācija, Vidzeme, 1920. gads, 1935. gads, 1940. gads.
Alsungas pagasts
Alsungas pagasts ir pagasts Kuldīgas novadā, Kurzemē, 180 km no Rīgas senajā suitu apvidū.
Jaunums!!: Kadriļa un Alsungas pagasts · Redzēt vairāk »
Andrejs Jurjāns
Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.
Jaunums!!: Kadriļa un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »
Angļi
Angļi ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Kadriļa un Angļi · Redzēt vairāk »
Aulejas Žepers
Aulejas Žepers ir latgaliešu četrpāru jeb Krusta dancis pēc Prankusejas (Franksēzes) parauga.
Jaunums!!: Kadriļa un Aulejas Žepers · Redzēt vairāk »
Ciems
Ungārijā Beninā Ciems jeb ciemats ir pastāvīgi apdzīvota vieta ar koncentrētu apbūvi, kas lielāka par viensētu, bet mazāka par pilsētu.
Jaunums!!: Kadriļa un Ciems · Redzēt vairāk »
Daba
Daba ir visa materiālā pasaule, Visums.
Jaunums!!: Kadriļa un Daba · Redzēt vairāk »
Deja
valsi Almaka klubā Londonā (19. gs. karikatūra). Deja ir cilvēka prieka, dvēseles stāvokļa izpausme ar ķermenisko formu palīdzību.
Jaunums!!: Kadriļa un Deja · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Kadriļa un Eiropa · Redzēt vairāk »
Ernests Spīčs
Ernests Spīčs (1955) ir latviešu tautas dejas skolotājs, pētnieks, horeogrāfs un grāmatu autors.
Jaunums!!: Kadriļa un Ernests Spīčs · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: Kadriļa un Francija · Redzēt vairāk »
Inteliģence
Sociālajās zinātnēs inteliģence (angļu: intellegentsia, intelligencia; poļu: inteligencja, krievu: интеллиге́нция) ir sabiedrības slānis jeb sociālā šķira, kas sastāv no izglītotiem cilvēkiem, kuri veido, vada un kritizē savas valsts politiku un kultūru.
Jaunums!!: Kadriļa un Inteliģence · Redzēt vairāk »
Krogs
Vecumnieku pagasta, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs 18. gadsimta Ramas kroga ēka netālu no Bišumuižas Krogs ir ēka, kas bija paredzēta ceļotāju un zirgu atpūtai.
Jaunums!!: Kadriļa un Krogs · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Kadriļa un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Laima
Anša Cīruļa Rīgas pils sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima” Lielās Ģildes namā Laima, arī Laimes māte, ir likteņlēmēja dievība latviešu un lietuviešu mitoloģijā.
Jaunums!!: Kadriļa un Laima · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Kadriļa un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Kadriļa un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Kadriļa un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir 1924.
Jaunums!!: Kadriļa un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Kadriļa un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Mēness
Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.
Jaunums!!: Kadriļa un Mēness · Redzēt vairāk »
Melodija
Melodija ir galvenā muzikālās domas paudēja (vienbalsīgi izteikta muzikāla doma).
Jaunums!!: Kadriļa un Melodija · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Kadriļa un Muiža · Redzēt vairāk »
Nacionālais romantisms
Tautiskais jeb nacionālais romantisms ir stila novirziens Latvijā, ar folkloras tēliem atklāta laimīga tautas dzīve senatnē un tās slavinājums.
Jaunums!!: Kadriļa un Nacionālais romantisms · Redzēt vairāk »
Pērkons (dabas parādība)
Pērkons ir skaņa, ko rada zibens negaisa laikā.
Jaunums!!: Kadriļa un Pērkons (dabas parādība) · Redzēt vairāk »
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Jaunums!!: Kadriļa un Pilsēta · Redzēt vairāk »
Riņķis
Riņķis Riņķis (no viduslejasvācu: rink vai vidusholandiešu: rinc) ir plaknes daļa, ko ierobežo riņķa līnija un kurā atrodas tās centrs, kopā ar riņķa līniju.
Jaunums!!: Kadriļa un Riņķis · Redzēt vairāk »
Rucavas pagasts
Rucavas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novadā administratīvajām teritorijām Baltijas jūras krastā Lietuvas pierobežā.
Jaunums!!: Kadriļa un Rucavas pagasts · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Kadriļa un Saule · Redzēt vairāk »
Simbols
Dažādu reliģiju grafiski simboli Simbols ir tēls (priekšmets, parādība, dzīva būtne), ar ko tiek pausta vai atzīmēta kāda ideja vai tēls mākslas darbā.
Jaunums!!: Kadriļa un Simbols · Redzēt vairāk »
Sugasvārds
Sugasvārds jeb apelatīvs ir lietvārds, kas apzīmē jebkuru vispārinātu atsevišķu objektu no vienas klases objektiem.
Jaunums!!: Kadriļa un Sugasvārds · Redzēt vairāk »
Ugunskrusts (zīme)
Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.
Jaunums!!: Kadriļa un Ugunskrusts (zīme) · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Kadriļa un Vācija · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Kadriļa un Vidzeme · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Kadriļa un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1935. gads
1935.
Jaunums!!: Kadriļa un 1935. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Kadriļa un 1940. gads · Redzēt vairāk »
