Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Rīgas Latviešu biedrība

Indekss Rīgas Latviešu biedrība

Rīgas Latviešu biedrības karogs Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.

55 attiecības: Andrejs Krastkalns, Andris Kolbergs, Baltā muiža, Bermontiāde, Bernhards Dīriķis, Bernhards Einbergs, Brāļu draudzes, Dailes teātris, Dzimtbūšana, Frīdrihs Grosvalds, Frīdrihs Veinbergs, Garlībs Merķelis, Guntis Ulmanis, Imants Kokars, Imants Ziedonis, Ingmārs Čaklais, Jānis Šteinhauers, Jānis Čakste, Jānis Baumanis, Jānis Frīdrihs Baumanis, Jānis Graudonis, Jānis Stradiņš, Jānis Streičs, Juris Caunītis, Kaspars Biezbārdis, Kirhenšteina Ministru kabinets, Krišjānis Kalniņš, Krišjānis Valdemārs, Kurzemes guberņa, Latvieši, Latviešu literārā biedrība, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Mazā ģilde, Ostlande, Padomju Savienība, Pārdaugava, Pēteris Blaus, Pēteris Laķis, Pēteris Pētersons, Rihards Tomsons, Roberts Liepiņš, Sanktpēterburga, Sarkanā armija, Tartu Universitāte, Tautas padome, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Rūmnieks, ..., Vācija, Vidzemes guberņa, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, Vitebskas guberņa, 10. Saeima. Izvērst indekss (5 vairāk) »

Andrejs Krastkalns

Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »

Andris Kolbergs

Andris Kolbergs (dzimis Jūrmalā) ir latviešu rakstnieks un scenārists, detektīvžanra romānu autors.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Andris Kolbergs · Redzēt vairāk »

Baltā muiža

Mellera muiža 18. gadsimtā (Broce, 1794). Baltā muiža, arī Dāla muiža, Mellera muiža, bija muiža tagadējā Iļģuciema apkaimē, kas izveidota 17.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Baltā muiža · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas Brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas armija kopā ar tās sabiedrotajiem no 1919.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Bermontiāde · Redzēt vairāk »

Bernhards Dīriķis

Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Bernhards Dīriķis · Redzēt vairāk »

Bernhards Einbergs

Bernhards Einbergs (— 1945. gads) bija latviešu karavīrs, inženieris un politiķis.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Bernhards Einbergs · Redzēt vairāk »

Brāļu draudzes

Kristīšanas ceremonija brāļu draudzē ASV. Brāļu draudzes jeb hernhūtieši (Erneuerte Brüder-Unität) ir uz piētisma pamatiem balstīts kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu arī latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Brāļu draudzes · Redzēt vairāk »

Dailes teātris

Dailes teātris ir dibināts profesionāls latviešu teātris.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Dailes teātris · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Grosvalds

Frīdrihs Grosvalds. J. Čakste (1906). Frīdrihs Grosvalds (1850. gada 13. decembris - 1924. gads) bija latviešu advokāts, politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Frīdrihs Grosvalds · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Veinbergs

Frīdrihs Veinbergs (1844—1924) bija latviešu advokāts, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Frīdrihs Veinbergs · Redzēt vairāk »

Garlībs Merķelis

Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »

Guntis Ulmanis

Guntis Ulmanis (agrāk Guntis Rumpītis; dzimis Rīgā) ir latviešu politiķis.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Guntis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Imants Kokars

Imants Kokars (dzimis Gulbenē, miris Rīgā) bija latviešu diriģents.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Imants Kokars · Redzēt vairāk »

Imants Ziedonis

Imants Ziedonis (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Imants Ziedonis · Redzēt vairāk »

Ingmārs Čaklais

Ingmārs Čaklais (dzimis Rīgā) ir latviešu režisors, pedagogs, sabiedrisko attiecību speciālists, jurists un politiķis, bijis 10. un 11. Saeimas deputāts, pārstāv partiju "Vienotība".

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ingmārs Čaklais · Redzēt vairāk »

Jānis Šteinhauers

Jānis Šteinhauers, arī Johans Šteinhauers (1705. gada 19. janvāris — 1779. gada 21. februāris) bija Rīgas latviešu amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Šteinhauers · Redzēt vairāk »

Jānis Čakste

Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »

Jānis Baumanis

Jānis Baumanis (dzimis) ir latviešu autosportists.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Baumanis · Redzēt vairāk »

Jānis Frīdrihs Baumanis

Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis, miris) bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Frīdrihs Baumanis · Redzēt vairāk »

Jānis Graudonis

Jānis Graudonis (1913-2005) bija latviešu vēsturnieks, arheologs un sabiedriskais darbinieks, habilitēts vēstures doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis un Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Graudonis · Redzēt vairāk »

Jānis Stradiņš

Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā) ir latviešu akadēmiķis, fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Streičs

Jānis Streičs (dzimis Preiļu pagastā) ir latviešu kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Jānis Streičs · Redzēt vairāk »

Juris Caunītis

Juris Caunītis (1826—1861) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Juris Caunītis · Redzēt vairāk »

Kaspars Biezbārdis

Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806-1886) bija skolotājs Vīlandē (1833-1853) un Rīgā (1866-1881) un viens no pirmajiem latviešu Pirmās atmodas laikmeta darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Kaspars Biezbārdis · Redzēt vairāk »

Kirhenšteina Ministru kabinets

Kirhenšteina Ministru kabineta locekļi 1940. gada jūnijā. Attēls publicēts žurnāla "Atpūta" 1940. gada 28. jūnijā. Tobrīd vēl nebija atrastas Ārlietu ministra, Izglītības ministra, Finansu ministra un Zemkopības ministra kandidatūras. Vēlāk ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940. gada 12. jūlijā). Tieši pirms aneksijas ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940. gada 2. augustā). Augusta Kirhenšteina vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Kirhenšteina Ministru kabinets · Redzēt vairāk »

Krišjānis Kalniņš

Krišjānis Kalniņš (1847—1885) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Krišjānis Kalniņš · Redzēt vairāk »

Krišjānis Valdemārs

Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Krišjānis Valdemārs · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu literārā biedrība

Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība arī Latviešu draugu biedrība sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latviešu literārā biedrība · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas atbrīvošanas karš bija karš par neatkarīgu Latvijas valsti no tās proklamēšanas 1918.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācija (1940)

Latvijas karogiem rotātā Latvijas Nacionālā teātra ēka 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai Tautas Saeimas pirmajā sēdē bija izraudzīta Latvijas valsts pasludināšanas vieta. Ļeņina dubultportretu rotātais Latvijas Nacionālais teātris pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gada 5. augustā. PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940). Latvijas okupācija 1940.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas okupācija (1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)

Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) · Redzēt vairāk »

Mazā ģilde

Rīgas Mazās ģildes nams Staro Rīga festivāla laikā (2011). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi - Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb Svētā Jāņa ģilde (vācu: Die Kleine Gilde zu Riga, Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Mazā ģilde · Redzēt vairāk »

Ostlande

Ostlandes četru etnisko ģenerālkomisariātu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942). No kreisās: Oto-Heinrihs Drehslers, Hinrihs Loze, Alfrēds Rozenbergs, Valters fon Mēdems. Ostlande (Austrumzeme) jeb Ostlandes reihskomisariāts bija Nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra Otrā pasaules kara laikā, kas aptvēra Baltijas valstis un daļu no Baltkrievijas.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Ostlande · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pārdaugava

Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pārdaugava · Redzēt vairāk »

Pēteris Blaus

Pēteris Blaus (—) bija Latvijas žurnālists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Blaus · Redzēt vairāk »

Pēteris Laķis

Pēteris Laķis (1952—2003) bija latviešu filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks (Dr. habil. art., 1998) un politiķis.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Laķis · Redzēt vairāk »

Pēteris Pētersons

Pēteris Pētersons (1923—1998) bija latviešu dramaturgs, teātra režisors, kritiķis un drāmas teorētiķis, tulkotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Pēteris Pētersons · Redzēt vairāk »

Rihards Tomsons

Rihards Kārlis Tomsons (1834—1893) bija latviešu uzņēmējs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Rihards Tomsons · Redzēt vairāk »

Roberts Liepiņš

Roberts Liepiņš (—) bija Latvijas diplomāts un politiķis.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Roberts Liepiņš · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā Armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Tartu Universitāte

Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte; igauņu: Tartu Ülikool) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite (stāv), sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks. Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Vaira Vīķe-Freiberga

Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi Vaira Vīķe Rīgā) ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vaira Vīķe-Freiberga · Redzēt vairāk »

Valdis Rūmnieks

Valdis Rūmnieks (dzimis) ir latviešu rakstnieks, dramaturgs un literatūrzinātnieks.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Valdis Rūmnieks · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vācija · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

tautas tērpos. Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir tradicionāls kultūras notikums Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki · Redzēt vairāk »

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1802-1924), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »

10. Saeima

10.

Jaunums!!: Rīgas Latviešu biedrība un 10. Saeima · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Latviešu biedrības nams, RLB.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »