Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Rīgas arhibīskapija

Indekss Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

153 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Aleksandrs IV, Asotes pilskalns, Aviņona, Bandava, Bernds fon der Borhs, Bertolds, Bonifācijs IX, Brandenburgas Vilhelms, Brēmenes arhibīskapi, Bukultu pils, Burtnieks, Daugavgrīvas klosteris, Daugavpils komturi, Dānija, Dobene, Dole, Doles pilis, Dundaga, Dundagas pils, Frīdrihs III Hābsburgs, Gaujas koridors, Gothards Ketlers, Grunvaldes kauja, Hanzas savienība, Helmno, Ikšķile, Ikšķiles viduslaiku pils, Inocents IV, Inocents VI, Jaspers Linde, Jānis XXII, Jersika (valsts), Jersikas pilskalns, Johans fon Mengede, Johans IV fon Zintens, Johans V fon Vallenrods, Johans VI Ambundi, Jugla, Kalmāras ūnija, Katoļticība, Kaupo, Klements VI, Koknese, Koknese (valsts), Kokneses pils, Konrāds no Meiendorpas, Krievijas cariste, Krimulda, ..., Krimuldas pagasts, Krimuldas viduslaiku pils, Krustpils pils, Kulma (zeme), Kurzeme, Kurzemes bīskapija, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Landtāgs, Latīņu valoda, Latgaļi, Lībieši, Līvu gals, Līvzemes dalīšanas līgums, Lepene, Letijas dalīšanas līgums, Letu gals, Lielvārde, Lielvārdes pils, Lietuva, Limbaži, Limbažu pils, Livonija, Livonijas bīskapi, Livonijas bīskapija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Lundas arhibīskapi, Magnuss IV, Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums, Meinards, Metsepole, Miķeļi, Mihaels Hildebrands, Nikolajs fon Nauens, Pamede (zeme), Pasvale, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piemare, Piltenes apgabals, Polija, Prūsija, Prūsijas hercogiste, Rauna, Raunas viduslaiku pils, Rīga, Rīgas arhibīskapi, Rīgas arhibīskapija, Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu), Rīgas domkapituls, Rīgas Doms, Rīgas metropolija, Rīgas pils, Reformācija, Remines pils, Romas pāvestu uzskaitījums, Rutēnijas bīskapija, Salacas pils, Salaspils, Salaspils līgums, Salaspils viduslaiku pils, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Sēlija (zeme), Semba, Sigismunds II Augusts, Silvestrs Stodevešers, Spārnene, Straupe, Suntaži, Svētā Romas impērija, Tallina, Tallinas bīskapi, Tartu, Tālava, Tālavas dalīšanas līgums, Tārgale, Tīzenhauzeni, Tērbatas bīskapija, Tirzas kauja, Titurga, Turaida (zeme), Turaidas pils, Upmale (zeme), Vanema, Vasarsvētki, Vācu ordenis, Vārme (zeme), Ventava, Viruzeme, Zīgfrīds fon Blombergs, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, 1234. gads, 1237. gads, 1255. gads, 1561. gads, 1562. gads, 1585. gads. Izvērst indekss (103 vairāk) »

Alberts fon Bukshēvdens

Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »

Alberts II (Rīga)

Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253 — 1273).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs IV

Pāvests Aleksandrs IV, īstajā vārdā Rinalds no Džennas vai Džennas Rinalds no Seņji grāfiem (dzimis 1185. vai 1199. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1254.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Aleksandrs IV · Redzēt vairāk »

Asotes pilskalns

Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Krustpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā. Senās Asotes zemes pārvaldes centrs. Ziemeļu, austrumu un dienvidu nogāzes, kuras aptek Asote (tagad Dārzupīte) jeb Lagzde, ir 10 metrus augstas, lēzenajā ziemeļrietumu malā uzmests aptuveni 2 metrus augsts valnis.http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf 1949.-1954. gada izrakumos atklāts biezs kultūrslānis ar celtņu un sadzīves priekšmetu paliekām. Ievērību pelna 10. gs. dzelzs ieguves krāsns un podnieku darbnīca, kur trauku izgatavošanai izmantoja podnieku ripu. No pilskalna paveras skats uz Daugavas senleju, Ābeļu salām un Dignājas mežiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Asotes pilskalns · Redzēt vairāk »

Aviņona

Aviņona ir pilsēta Francijā, Provansas-Alpu-Azūras Krasta reģionā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Aviņona · Redzēt vairāk »

Bandava

Bandava bija senās Kursas zeme (terra) Ventas upes vidustecē aptuveni no tagadējās Lietuvas robežas uz leju līdz Abavas ietekai.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Bandava · Redzēt vairāk »

Bernds fon der Borhs

šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Bernds fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Bertolds

Bertolds jeb Bertolds Skulte (vidusaugšvācu: Bertolt,,,; miris) bija katoļu garīdznieks Vācijā, otrais Ikšķiles bīskaps (1196 - 1198), Livonijas krusta karu uzsācējs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Bertolds · Redzēt vairāk »

Bonifācijs IX

Bonifācijs IX (dzimis ap 1350. gadu; pilsoniskais vārds — Pjero Tomačelli (Piero Tomacelli), miris) bija Romas pāvests no 1389.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Bonifācijs IX · Redzēt vairāk »

Brandenburgas Vilhelms

dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (vācu: Wilhelm von Brandenburg, latīņu: Guilhelmus Marchio Brandenburgiensis; 1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 - 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »

Brēmenes arhibīskapi

Brēmenes Doma katedrāle. Brēmenes arhibīskapi bija garīgie un laicīgie valdnieki Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas (848-1072), vēlāk Brēmenes arhibīskapijas (Erzbistum Bremen, 1072—1645) teritorijā, kas sākotnēji aptvēra tagadējās Ziemeļvācijas teritoriju, Ziemeļvalstis un Baltijas zemes.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Brēmenes arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Bukultu pils

Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Bukultu pils · Redzēt vairāk »

Burtnieks

Burtnieks (saukts arī par Burtnieka ezeru) ir ceturtais lielākais ezers Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Burtnieks · Redzēt vairāk »

Daugavgrīvas klosteris

Daugavgrīvas abata (''Abbatis de Dunamonde'') ģerbonis. Daugavgrīvas klostera vieta pie Skanstnieku mājām (2004. gads). Daugavgrīvas klosteris jeb Svētā Nikolaja klosteris Daugavgrīvā (latīņu valodā Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) bija cisterciešu mūku ap 1203.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Daugavgrīvas klosteris · Redzēt vairāk »

Daugavpils komturi

Daugavpils komturu pils (16. gs.). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dānija · Redzēt vairāk »

Dobene

Dobenes pilsnovads jeb Dubene bija zemgaļu pilsnovads Zemgales rietumu daļā starp zemgaļu un kuršu apdzīvotajām zemēm tagadējo Auces un Dobeles novadu rietumu daļā (Vītiņu pagasts, Lielauces pagasts, Zebrenes pagasts, Bikstu pagasts).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dobene · Redzēt vairāk »

Dole

Dole var būt.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dole · Redzēt vairāk »

Doles pilis

Vecdoles pilsdrupas mūsdienās. Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Doles pilis jeb Vecdoles un Jaundoles pilis bija Rīgas arhibīskapijas pilis uz Doles salas.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Doles pilis · Redzēt vairāk »

Dundaga

Dundaga ir lielciems Kurzemē, Dundagas novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dundaga · Redzēt vairāk »

Dundagas pils

Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Dundagas pils · Redzēt vairāk »

Frīdrihs III Hābsburgs

Frīdrihs III (dzimis, miris) bija Svētās Romas imperators no 1452.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Frīdrihs III Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Gaujas koridors

Gaujas koridors kā šķirtne starp Rīgas arhibīskapijas divām daļām 1534. gada kartē. Galvenās pilis Sigulda (''Segewold''), Cēsis (''Wenden'') un Valmiera (''Wolmar''). Gaujas koridors bija Livonijas ordeņa zemju josla Gaujas baseina vidustecē, pa kuru gāja Rīgas-Pleskavas tirdzniecības maģistrāles svarīgākie maršruti.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Gaujas koridors · Redzēt vairāk »

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas Pārdaugavas hercogistes vietvaldis (administrators).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »

Grunvaldes kauja

Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgiras kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Zaļģires ciemiem 1410.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Grunvaldes kauja · Redzēt vairāk »

Hanzas savienība

Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu tirgotāju organizācija, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »

Helmno

Helmno, vēsturiski arī Kulma ir Polijas pilsēta Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Grudzjondzas pie Vislas upes.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Helmno · Redzēt vairāk »

Ikšķile

Ikšķile ir pilsēta un novada centrs Vidzemes dienvidrietumu daļā pie Daugavas.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ikšķile · Redzēt vairāk »

Ikšķiles viduslaiku pils

Ikšķiles pils un baznīcas komplekss 16. gadsimtā (stilizēts 17. gs. zīmējums no Broces kolekcijas). Ikšķiles baznīca un pilsdrupas 18. gadsimtā (Broce, 1792). Ikšķiles baznīcas un pilsdrupu plāns (Kārlis fon Lēviss of Menārs, 1910). Ikšķiles viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils Ikšķilē, kas sākotnēji piederēja Rīgas arhibīskapu vasaļiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ikšķiles viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Inocents IV

Pāvests Inocents IV, īstajā vārdā Sinibalds Fieski (dzimis ap 1195. gadu, miris) bija Romas pāvests no 1243.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Inocents IV · Redzēt vairāk »

Inocents VI

Inocents VI (dzimis ap 1282. gadu, miris), īstajā vārdā Etjēns Oberts, bija Romas pāvests no līdz savai nāvei.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Inocents VI · Redzēt vairāk »

Jaspers Linde

Jaspers Linde, arī Kaspars Linde (miris 1524. gadā) bija Rīgas arhibīskaps no līdz.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Jaspers Linde · Redzēt vairāk »

Jānis XXII

Pāvests Jānis XXII (1249. — 1334. gada 4. decembris), dzimis Žaks Diēzs (Jacques Duèze, d'Euse), pāvests no 1316.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Jānis XXII · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika, bija seno latgaļu viduslaiku ķēniņvalsts ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Jersikas pilskalns

Jersikas pilskalns mūsdienās (2013). Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Jersikas pilskalns · Redzēt vairāk »

Johans fon Mengede

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Johans fon Mengede, saukts Osthofs (Johann von Mengede, genannt Osthof, latīņu: Johannes Osthof a Mengden) jeb Jānis Mengdens bija Livonijas ordeņa mestrs 1450.IX-1469.15.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Johans fon Mengede · Redzēt vairāk »

Johans IV fon Zintens

Johans IV fon Zintens (vācu: Johannes Walteri von Sinten, vai Johannes von Sinten jeb Zinten, latīņu: Iohannes a Sinten; miris 1397. gadā), literatūrā arī Jānis no Cintenes vai Jānis Sintenis, bija astotais Rīgas virsbīskaps no 1374.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Johans IV fon Zintens · Redzēt vairāk »

Johans V fon Vallenrods

Johans V fon Vallenrods vai Jānis Valenrods (vācu: Johannes von Wallenrodt, latīņu: Iohannes à Vualroden; ap 1370. - 28.05.1419.) bija Rīgas virsbīskaps 27.08.1393.-30.05.1418.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Johans V fon Vallenrods · Redzēt vairāk »

Johans VI Ambundi

Johans VI Ambundi (saukts arī par Abundi, Ambundij, Habundi, Habindi, Habendi, miris 1424. gada 16. jūnijā) vai Jānis Habunds bija Rīgas desmitais virsbīskaps.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Johans VI Ambundi · Redzēt vairāk »

Jugla

Jugla var būt.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Jugla · Redzēt vairāk »

Kalmāras ūnija

Kalmāras ūnijas teritorija ap 1500. gadu Kalmāras ūnija (dāņu, norvēģu un zviedru: Kalmarunionen) bija vairākas personālūnijas (1397-1524), kas apvienoja Dānijas (ar Holšteinu), Norvēģijas (ar Īslandi un Grenlandi) un Zviedrijas (ieskaitot daļu Somijas) karalistes zem viena monarha.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kalmāras ūnija · Redzēt vairāk »

Katoļticība

Katoļticība jeb katolicisms ((katolikōs) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Katoļticība · Redzēt vairāk »

Kaupo

Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kaupo · Redzēt vairāk »

Klements VI

Pāvests Klements VI, īstajā vārdā Pjērs Rožē de Bofors-Tirenns (dzimis 1291. gadā, miris), bija Romas pāvests no 1342.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Klements VI · Redzēt vairāk »

Koknese

Koknese ir sena pilsēta, šobrīd lielciems Vidzemes dienvidos, Kokneses novada centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Koknese · Redzēt vairāk »

Koknese (valsts)

Koknese bija seno latgaļu ķēniņvalsts (lat. regnum) pie Daugavas ūdensceļa.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Koknese (valsts) · Redzēt vairāk »

Kokneses pils

Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kokneses pils · Redzēt vairāk »

Konrāds no Meiendorpas

Konrāds no Meiendorpas bija krusta karotājs Livonijā laikā no 1185.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Konrāds no Meiendorpas · Redzēt vairāk »

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547-1721) tagadējās Krievijas Federācijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »

Krimulda

Krimuldas viduslaiku pils drupas Krimuldas muiža Krimulda ir Siguldas pilsētas daļa Gaujas labajā krastā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Krimulda · Redzēt vairāk »

Krimuldas pagasts

Krimuldas pagasts ir viens no diviem Krimuldas novada pagastiem Gaujas labajā krastā ziemeļos no Siguldas.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Krimuldas pagasts · Redzēt vairāk »

Krimuldas viduslaiku pils

Skats uz Krimuldas viduslaiku pili no dienvidaustrumiem (attēls no Zviedrijas Valsts arhīva). Krimuldas viduslaiku pils galvenā korpusa drupas (Broce, 1794) Krimuldas viduslaiku pils drupas mūsdienās Krimuldas viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas Turaidas pils palīgpils 13.-16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Krimuldas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Krustpils pils

Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Krustpils pils · Redzēt vairāk »

Kulma (zeme)

Kulmas zemes (''Kulmerland'') lokalizācija. Kulmas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Kulma bija senprūšu zeme Vislas labajā krastā tagadējās Kujāvijas-Pomožes vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kulma (zeme) · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācu valodā runājošās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Landtāgs · Redzēt vairāk »

Latīņu valoda

Latīņu valoda (Lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lībieši · Redzēt vairāk »

Līvu gals

Līvu gals kā Rīgas arhibīskapijas rietumu daļa 1534. gada kartē. Galvenā pilsēta Limbaži (''Lemsal''). Līvu gals jeb Līvu zeme bija pārsvarā līvu apdzīvotā Rīgas arhibīskapijas daļa starp Rīgas jūras līci, Salacas un Gaujas upēm, ko no arhibīskapijas "Letu gala" (Lettland) atdalīja ordenim piederošais Gaujas koridors.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Līvu gals · Redzēt vairāk »

Līvzemes dalīšanas līgums

Līvzemes dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Līvzemes dalīšanas līgums (Indriķa hronikā: donatio tercie partis Lyvonie fratribus milicie) ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Līvzemes dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Lepene

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm. Lepene bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211.gada Jersikas dalīšanas un 1213.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lepene · Redzēt vairāk »

Letijas dalīšanas līgums

Letijas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Letijas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Letijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Letu gals

Letu gals kā Rīgas arhibīskapijas austrumu daļa 1534. gada kartē. Arhibīskapa rezidences Rauna (''Ronneburg'') un Koknese (''Kokenhusen''). Letu gals vai Letu zeme 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Letu gals · Redzēt vairāk »

Lielvārde

Lielvārde ir pilsēta Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Lielvārdes novada centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lielvārde · Redzēt vairāk »

Lielvārdes pils

Lielvārdes pilsdrupas 2012. gadā Lielvārdes pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes muižas pils un vecās pils drupas Daugavas krastā (no Pauluči albuma). Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lielvārdes pils · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lietuva · Redzēt vairāk »

Limbaži

Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Limbaži · Redzēt vairāk »

Limbažu pils

Limbažu viduslaiku pils dienvidu korpuss 1920. gados. Limbažu pils drupas (1999). Limbažu viduslaiku pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Limbažu pils · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapi

Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot zemes arī citās mūsdienu Latvijas daļās, līdz 1255.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »

Livonijas bīskapija

Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk, Polijas-Lietuvas kopvalsts (1561—1575) un Dānijas un Zviedrijas karalistes (1561—1583).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku atsevišķu valstu savienība Livonijā, tagadējā Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1243.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa atzars Livonijā, kas izveidojās pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »

Livonijas pilsoņu karš

Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju sērija starp Rīgas pilsētu un Livonijas ordeni, kas pārauga pilsoņu karā no 1297.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Lundas arhibīskapi

Lundas katedrāle, dibināta 1103. gadā. Lundas arhibīskapa Absalona kapakmens. Lundas bīskapu un arhibīskapu uzskaitījums.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Lundas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Magnuss IV

Magnuss IV jeb Magnuss Eriksons ((); dzimis 1316. gada aprīlī/maijā, miris visticamāk) bija Zviedrijas karalis no 1319.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Magnuss IV · Redzēt vairāk »

Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums

Mēklenburgas hercoga Albrehta II ģerbonis. Mēklenburgas sadalīšanās dalienu valstīs (1234). Mēklenburgas valdnieki bija cēlušies no rietumslāvu cilts obodrītu jeb bodriču ķēniņiem, kuru sākotnējā rezidence atradās Mēklenburgas (Mikelenburg) pilskalnā pie Vismāras.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Mēklenburgas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Meinards

Meinards no Zēgebergas (vidusaugšvācu: Meynhart,; dzimis ap 1130/1140, miris), pazīstams arī kā Meinhards, no 1993.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Meinards · Redzēt vairāk »

Metsepole

Metsepole (Mõtsa pūol) bija Vidzemes līvu apdzīvota mežaina zeme gar Rīgas jūras līča austrumu krastu, caur kuru gāja stratēģiski svarīgais ceļš gar jūru uz Sakalu.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Metsepole · Redzēt vairāk »

Miķeļi

Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Miķeļi · Redzēt vairāk »

Mihaels Hildebrands

Mihaels Hildebrands vai Miķelis Hildebrands (1433.-1509.) bija Rīgas arhibīskaps.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Mihaels Hildebrands · Redzēt vairāk »

Nikolajs fon Nauens

Nikolajs fon Nauens (vācu: Nikolaus von Nauen, latīņu: Nicolaus de Nauen, Nicolaus Canonicus Rigensis) (? - 1253), arī Nikolajs no Nauenas, bija ceturtais Rīgas bīskaps (1229 - 1253).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Nikolajs fon Nauens · Redzēt vairāk »

Pamede (zeme)

Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Pamede (zeme) · Redzēt vairāk »

Pasvale

Pasvale ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļu daļā pie Svaļas upes, netālu no Latvijas robežas.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Pasvale · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste, arī Livonijas hercogiste jeb Vidzemes hercogiste bija autonoma hercogiste 16.-17.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Piemare

Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Piemare · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apgabalu (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai). Piltenes apgabals bija autonoma (savs Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorija, kas pēc baznīcas reformācijas un Livonijas konfederācijas sabrukuma tika pārdota Dānijai.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Polija · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Prūsija · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Rauna

Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Raunas novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, novada centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rauna · Redzēt vairāk »

Raunas viduslaiku pils

Raunas pils plāns Zviedru Vidzemes laikā (17. gs.) Raunas viduslaiku pils 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Raunas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapi

Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas arhibīskapi · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)

arhibīskapa — metropolīta Zbigņeva Stankeviča ģerbonis. Rīgas arhidiecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas — Rīgas metropolijas galvenā jeb arhidiecēze ar tai piederošo Baznīcas teritoriju, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais un administratīvais galva veic Rīgas arhibīskaps — metropolīts, kuram pakļaujas pārējo Rīgas metropolijā ietilpstošo teritoriju jeb sufraganiju — Liepājas diecēzes, Jelgavas diecēzes un Rēzeknes-Aglonas diecēzes garīgie un administratīvie vadītāji bīskapi — sufragani.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu) · Redzēt vairāk »

Rīgas domkapituls

Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas domkapituls · Redzēt vairāk »

Rīgas Doms

Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »

Rīgas metropolija

Sāmsalas-Vīkas diecēze un četras Prūsijas bīskapijas - Sembas jeb Zemlandes (1252-1525), Pamedes jeb Pomezanijas (1249-1527), Varmijas jeb Ermlandes (1250-1512) un Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas metropolija · Redzēt vairāk »

Rīgas pils

Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rīgas pils · Redzēt vairāk »

Reformācija

Protestantu reformācija bija kustība 16.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Reformācija · Redzēt vairāk »

Remines pils

Remines pils bija Vidzemes līvu pils, kas atradās pie sena kara lielceļa starp Sidgundas un Aizkraukles pilskalniem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Remines pils · Redzēt vairāk »

Romas pāvestu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Romas pāvesti kopš 33.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Romas pāvestu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Rutēnijas bīskapija

Rutēnijas bīskapija jeb Krievzemes bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1253—1307) Romas katoļu baznīcas bīskapijām Rīgas arhibīskapu pakļautībā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Rutēnijas bīskapija · Redzēt vairāk »

Salacas pils

Skats uz Salacgrīvas ostu, pārceltuvi, baznīcu un pilsdrupām 1780. gadā (no Broces kolekcijas). Salacas pils bastioni mūsdienās. Salacas pils bija Rīgas arhibīskapijas nocietinājums Salacas upes labajā krastā Salacgrīvā, apmēram puskilometru no upes grīvas.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Salacas pils · Redzēt vairāk »

Salaspils

Salaspils ir pilsēta Latvijā, Salaspils novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Salaspils · Redzēt vairāk »

Salaspils līgums

Salaspils līgums (Kerckholmssche vordracht) bija 1452.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Salaspils līgums · Redzēt vairāk »

Salaspils viduslaiku pils

Jaunās Salaspils (''Neu-Kirchholm'') drupas pirms Pirmā pasaules kara. Salaspils viduslaiku pils bija Daugavas līvu, vēlāk Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa nocietinājums uz senā Daugavas tirdzniecības ceļa.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Salaspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »

Sāmsala

Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Sāmsala · Redzēt vairāk »

Sāmsalas-Vīkas bīskapija

Sāmsalas un Kurzemes bīskapa Minhauzena ģerbonis (1554). Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »

Sēlija (zeme)

Sēlija jeb Sēļu zeme, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »

Semba

Semba (Sambia) starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Sembas zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Semba jeb Sambija bija viena no prūšu zemēm, kas atradās Sembas pussalā, kas atradās mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Baltijskas, Zeļenogradskas, Svetlogorskas, daļēji Gurjevskas un Poļeskas rajona teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Semba · Redzēt vairāk »

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Sigismunds II Augusts · Redzēt vairāk »

Silvestrs Stodevešers

Silvestrs Stodevešers (vācu: Silvester Stodewescher, latīņu: Siluester, Sylvester) bija Rīgas arhibīskaps 09.10.1448.-12.07.1479.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Silvestrs Stodevešers · Redzēt vairāk »

Spārnene

Spārnene (latīņu: castrum Sparnene) bija zemgaļu pilsnovads starp Dobeni, Dobeli, Tērveti un Žagari tagadējā Auces novada austrumu daļā (Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts), kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Spārnene · Redzēt vairāk »

Straupe

Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Pārgaujas novada Straupes pagastā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Straupe · Redzēt vairāk »

Suntaži

Suntaži ir ciems Ogres novadā, Suntažu pagasta centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Suntaži · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tallina · Redzēt vairāk »

Tallinas bīskapi

Tallinas bīskapu katedrāle — Doma baznīca Tallinas Domkalnā Rīgas baznīcas provinces (Rīgas metropolijas) aptuvenās robežas 14. un 15. gadsimtā. Rīgas metropolijā ietilpa arī Rēveles diecēze (''Esthland''). Tallinas bīskapi bija Dāņu Igaunijas teritorijā jeb Rēveles bīskapijā rezidējošie Romas katoļu baznīcas bīskapi, kurus kopš 1240.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tallinas bīskapi · Redzēt vairāk »

Tartu

Tartu (agrāk saukta Tērbata,,, 1893.-1918. gadā Юрьев) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta, atrodas valsts dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tartu · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tālava · Redzēt vairāk »

Tālavas dalīšanas līgums

Tālavas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Tālavas dalīšanas līgums ir 1224.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tālavas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Tārgale

Tārgale ir ciems Ventspils novada Tārgales pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tārgale · Redzēt vairāk »

Tīzenhauzeni

Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »

Tērbatas bīskapija

Terbatas bīskapa zīmogs (augšā pa kreisi) un Tērbatas pilsētas ģerbonis (augšā pa labi). Divi attēli ar Tērbatas bīskapa cietokšņiem - Tērbatas (augšā) un Neihauzenas (tagad Vastselīna, apakšā). No Romas pāvestam dāvātā albuma "Terra Mariana". Tērbatas bīskapija, pirms tam saukta par Igaunijas bīskapiju (1211-1224) bija bīskapija Livonijas konfederācijas sastāvā, kas pastāvēja no 1224.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tērbatas bīskapija · Redzēt vairāk »

Tirzas kauja

Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Tirzas kauja · Redzēt vairāk »

Titurga

Titurga, saukta arī Tīturga, ir Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novadā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Titurga · Redzēt vairāk »

Turaida (zeme)

Turaida (līvu: Taara aed nozīmē "Dieva Tora dārzs") bija Gaujas līvu zeme Gaujas lejtecē.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Turaida (zeme) · Redzēt vairāk »

Turaidas pils

Turaidas pils Pils iekšējais pagalms (skats no bergfrīda) Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Turaidas pils · Redzēt vairāk »

Upmale (zeme)

Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Baldones, Bauskas, Iecavas, Jelgavas, Ozolnieku, Rundāles un Vecumnieku novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »

Vanema

Vanema (arī Vanemana) bija zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Vanema · Redzēt vairāk »

Vasarsvētki

psalmu grāmatā, kur attēloti Vasarsvētki. Vasarsvētki (Pentecostē — "piecdesmitā diena") ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģiskajā gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Vasarsvētki · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Vārme (zeme)

Vārme (''Ermland'') starp pārējām prūšu zemēm Sadalītā Vārmes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Vārme jeb Varmija bija senprūšu zeme tagadējās Varmijas-Mazūrijas vojevodistes un Kaļiņingradas apgabala Bagrationovskas rajona teritorijā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Vārme (zeme) · Redzēt vairāk »

Ventava

Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursass zeme) Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai. Tā robežojās ar Vanemas zemi austrumos un Bandavas zemi dienvidos. Tagad tās teritorijā daļēji atrodas Ventspils novads, kā arī neliela daļa no Kuldīgas novada. Līdz 1230. gadam Ventava bija Kursas valdnieka Lamekina valsts sastāvā ar nosaukumu "Sagares zeme".

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Ventava · Redzēt vairāk »

Viruzeme

Senās Igaunijas zemes 13. gadsimta sākumā Viruzeme, Virija jeb Virumā, agrāk - Vironija (vikingu tekstos: uirlant) bija seno igauņu zeme līdz 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Viruzeme · Redzēt vairāk »

Zīgfrīds fon Blombergs

Zīgfrīds fon Blombergs vai Zigfrīds no Blombergas (vācu: Siegfried von Blomberg vai Bromberch, latīņu: Suihardus a Blomberg) bija Rīgas virsbīskaps 11.02.1370.-30.06.1374.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Zīgfrīds fon Blombergs · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Zemgales bīskapija

Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226 - 1251) bija 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »

Zobenbrāļu ordenis

Zobenbrāļu ordenis (1202 - 1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Zviedrija · Redzēt vairāk »

Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »

1234. gads

1234.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 1234. gads · Redzēt vairāk »

1237. gads

1237.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 1237. gads · Redzēt vairāk »

1255. gads

1255.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 1255. gads · Redzēt vairāk »

1561. gads

1561.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 1561. gads · Redzēt vairāk »

1562. gads

1562.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 1562. gads · Redzēt vairāk »

1585. gads

1585.

Jaunums!!: Rīgas arhibīskapija un 1585. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Rīgas biskapija, Rīgas bīskapija, Rīgas virsbīskapija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »