Satura rādītājs
43 attiecības: Štakelbergi, Brīvmūrniecība, Daniels Betfīrs, Gregors fon Bergs, Gustavs Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs, Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem", Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs, Katrīna II Lielā, Kārlis Fabiāns fon Ungerns-Šternbergs, Kārlis Gotlobs Zontāgs, Lielā ģilde (Rīga), Livonijas bruņniecība, Melngalvji, Pašvaldības vadītājs, Rīgas Doma skola, Rīgas loža "Hanziešu uzticība", Rīgas loža "Jāņuguns", Rīgas loža "Mazā pasaule", Rīgas loža "Pie zobena", Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne", Tartu, Tartu Universitāte, Valmiera, Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža, Ventspils, Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs, Voldemārs Johans fon Ungerns-Šternbergs, 1726. gads, 1752. gads, 1772. gads, 1773. gads, 1776. gads, 1777. gads, 1778. gads, 1784. gads, 1785. gads, 1786. gads, 1787. gads, 1790. gads, 1793. gads, 1794. gads, 1832. gads, 2007. gads.
Štakelbergi
Baronu Štakelbergu no Halinapas (''a.d.H. Halinap und Eken-Angern'') dzimtas ģerbonis. Baronu Štakelbergu no Tomeles (''a.d.H. Thomel'') dzimtas ģerbonis. Grāfa Otto Magnusa fon Štakelberga dzimtas ģerbonis. Fon Štakelbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 14.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Štakelbergi
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Brīvmūrniecība
Daniels Betfīrs
Johans Jakobs Daniels Betfīrs (Johann Jacob Daniel Böthführ vai Johann Jacob Daniel Boetefeur, 1741—1802) bija Apgaismības laikmeta sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Daniels Betfīrs
Gregors fon Bergs
Gregors fon Bergs (1765—1838) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālis (1789), Tallinas komendants un kara gubernators (1828-1832).
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Gregors fon Bergs
Gustavs Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs
Barons Gustavs Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs (1760—?) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajors, Vidzemes muižnieks.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Gustavs Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs
Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"
Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943). Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas). Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" (vai senākā rakstībā: „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) bija galvenais Kurzemes un Zemgales hercogistes brīvmūrnieku centrs.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"
Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs
Barons Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs (Johann Adolph von Ungern-Sternberg, 1726 - 1793) bija Urgas muižas (Orgishof) īpašnieks, Vidzemes guberņas tiesnesis (1782-84), Vidzemes landrāts.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Johans Ādolfs fon Ungerns-Šternbergs
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Katrīna II Lielā
Kārlis Fabiāns fon Ungerns-Šternbergs
Barons Kārlis Fabiāns fon Ungerns-Šternbergs (von Ungern-Sternberg, 1762 - ?) bija Vidzemes muižnieks, Krievijas armijas virsnieks (no 1781).
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Kārlis Fabiāns fon Ungerns-Šternbergs
Kārlis Gotlobs Zontāgs
Kārlis Gotlobs Zontāgs jeb Kārlis Gotlībs Zontāgs (dzimis, Rādebergā, Saksijas zemē, miris) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un vēsturnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1803), teoloģijas un filosofijas doktors.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Kārlis Gotlobs Zontāgs
Lielā ģilde (Rīga)
Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Lielā ģilde (Rīga)
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Livonijas bruņniecība
Melngalvji
Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Melngalvji
Pašvaldības vadītājs
Pašvaldības vadītājs ir pašvaldības priekšsēdētājs, kura uzdevums gandrīz vienmēr ir vadīt pašvaldības domes sēdes.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Pašvaldības vadītājs
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Rīgas Doma skola
Rīgas loža "Hanziešu uzticība"
Rīgas loža "Hanziešu uzticība" bija militārā brīvmūrnieku loža Rīgā, kas strādāja Vācijas Brīvmūrnieku Lielās Zemes Ložas rituālā.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Rīgas loža "Hanziešu uzticība"
Rīgas loža "Jāņuguns"
Ložas "Jāņuguns" atrašanās vieta - Lielās Ģildes nams pirms pārbūves 20. gs. sākumā Rīgas loža "Jāņuguns" bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Rīgas loža "Jāņuguns"
Rīgas loža "Mazā pasaule"
Rīgas ložas "Zur kleinen Welt" ģerbonis (1793). Rīgas loža "Mazā pasaule" bija viena no lielākajām brīvmūrnieku ložām Rīgā, kas darbojās no 1790.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Rīgas loža "Mazā pasaule"
Rīgas loža "Pie zobena"
Rīgas ložas "Pie zobena" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas). Rīgas loža "Pie zobena" („Zum Schwerdt”) ir brīvmūrnieku loža, ko 1765.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Rīgas loža "Pie zobena"
Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"
Ložas dibinātājs Johans Lotariuss fon Malcāns. Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" („Zum Nordstern”) bija pirmā brīvmūrnieku loža Rīgā, ko 1750.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Tartu
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Tartu Universitāte
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Valmiera
Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža
Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža (VBLZL) jeb Vācijas Brīvmūrnieku Ordenis (Freimaurer-Orden) ir viena no piecām Vācijas brīvmūrnieku lielložām, kas apvienojušās vācu regulāro lielložu apvienībā, ko sauc par Vācijas Apvienotajām Lielložām.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Vācijas Brīvmūrnieku Lielā Zemes Loža
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Ventspils
Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs
Barons Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs (1752-1832) ieņēma augstu vietu Vidzemes guberņas sociālajā hierarhijā 18.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Vilhelms Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs
Voldemārs Johans fon Ungerns-Šternbergs
Voldemārs Johans fon Ungerns-Šternbergs (von Ungern-Sternberg, 1753—1796) bija Vidzemes muižnieks un Krievijas Impērijas armijas pulkvedis.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un Voldemārs Johans fon Ungerns-Šternbergs
1726. gads
1726.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 1726. gads
1752. gads
1752.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 1752. gads
1772. gads
1772.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 1772. gads
1773. gads
1773.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 1773. gads
1776. gads
1776.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 1776. gads
1777. gads
1777.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 1777. gads
1778. gads
1778.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 1778. gads
1784. gads
1784.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 1784. gads
1785. gads
1785.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 1785. gads
1786. gads
1786.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 1786. gads
1787. gads
1787.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 1787. gads
1790. gads
1790.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 1790. gads
1793. gads
1793.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 1793. gads
1794. gads
1794.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 1794. gads
1832. gads
1832.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 1832. gads
2007. gads
2007.
Skatīt Rīgas loža "Apollo" un 2007. gads
Zināms kā "Apollo", .