Satura rādītājs
26 attiecības: Žans de Labadī (virsnieks), Brīvmūrniecība, Džeimss Kīts, Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem", Johans Gotfrīds Herders, Johans Gothelfs Lindners, Johans Lotariuss fon Malcāns, Katrīna II Lielā, Kopenhāgena, Krievijas Impērija, Lielbritānijas Karaliste, Liepājas loža "Enkurs", Londona, Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, Prūsijas Karaliste, Rīga, Rīgas Doma skola, Rīgas guberņa, Rīgas loža "Apollo", Rīgas loža "Hanziešu uzticība", Rīgas loža "Jāņuguns", Rīgas loža "Mazā pasaule", Rīgas loža "Pie zobena", Sanktpēterburga, Septiņgadu karš, Vilhelms fon Fermors.
Žans de Labadī (virsnieks)
Žans de Labadī (1719—1812) bija franču virsnieks dažādu valstu armijās, no 1793.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Žans de Labadī (virsnieks)
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Brīvmūrniecība
Džeimss Kīts
Džeimss Kīts (James Keith, 1696-1758) bija skotu muižnieks, Stjuartu dinastijas piekritējs, atbalstījis jakobītu sacelšanos.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Džeimss Kīts
Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"
Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943). Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas). Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" (vai senākā rakstībā: „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) bija galvenais Kurzemes un Zemgales hercogistes brīvmūrnieku centrs.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"
Johans Gotfrīds Herders
Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Johans Gotfrīds Herders
Johans Gothelfs Lindners
Johans Gothelfs Lindners (1729-1776) bija Apgaismības laikmeta vācu pedagogs un rakstnieks.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Johans Gothelfs Lindners
Johans Lotariuss fon Malcāns
Johans Lotariuss Frīdrihs fon Malcāns (Johann Lotharius Friedrich von Maltzahn; 1719—1756) bija vācu izcelsmes Dānijas diplomāts.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Johans Lotariuss fon Malcāns
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Katrīna II Lielā
Kopenhāgena
Kopenhāgena ir Dānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Kopenhāgena
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Krievijas Impērija
Lielbritānijas Karaliste
Karalistes karogs Lielbritānijas karaliste jeb Apvienotā Lielbritānijas karaliste tika izveidota, apvienojoties ūnijā Anglijas Karalistei un Skotijas karalistei 1707.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Lielbritānijas Karaliste
Liepājas loža "Enkurs"
Liepājas ložas nams Avotu ielā 10 pirms 1940. gada. Liepājas ložas "Enkurs" nams (pa labi) 2008. gadā. Liepājas loža "Enkurs" bija pirmā neatkarīgās Latvijas teritorijā dibinātā brīvmūrnieku loža, kas strādāja Prūsijas lielložas "Royal York zur Freundschaft" rituālā.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Liepājas loža "Enkurs"
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Londona
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722. 3. decembris - 1792. 24. jūnijs) bija slavens Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas slepenpadomnieks, "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Prūsijas Karaliste
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Rīga
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Rīgas Doma skola
Rīgas guberņa
Rīgas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas (sākotnēji Krievijas caristes) sastāvā (1713/21—1783), kurā ietilpa iekarotā Zviedru Livonija (mūsdienu Latvijas Vidzeme un Igaunijas dienvidu daļa).
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Rīgas guberņa
Rīgas loža "Apollo"
Rīgas ložas "Apolons" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas). Rīgas loža "Apollo" („Apolons”, vācu: "Zum Apoll") bija pirmā un lielākā brīvmūrnieku Cinnendorfa zviedru rituāla (1772.-1794.) loža Rīgā.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Rīgas loža "Apollo"
Rīgas loža "Hanziešu uzticība"
Rīgas loža "Hanziešu uzticība" bija militārā brīvmūrnieku loža Rīgā, kas strādāja Vācijas Brīvmūrnieku Lielās Zemes Ložas rituālā.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Rīgas loža "Hanziešu uzticība"
Rīgas loža "Jāņuguns"
Ložas "Jāņuguns" atrašanās vieta - Lielās Ģildes nams pirms pārbūves 20. gs. sākumā Rīgas loža "Jāņuguns" bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Rīgas loža "Jāņuguns"
Rīgas loža "Mazā pasaule"
Rīgas ložas "Zur kleinen Welt" ģerbonis (1793). Rīgas loža "Mazā pasaule" bija viena no lielākajām brīvmūrnieku ložām Rīgā, kas darbojās no 1790.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Rīgas loža "Mazā pasaule"
Rīgas loža "Pie zobena"
Rīgas ložas "Pie zobena" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas). Rīgas loža "Pie zobena" („Zum Schwerdt”) ir brīvmūrnieku loža, ko 1765.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Rīgas loža "Pie zobena"
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Sanktpēterburga
Septiņgadu karš
Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Septiņgadu karš
Vilhelms fon Fermors
Ģenerālis Viljams Fermors 1765. gada gleznā Viljams Fermors (1702-1771) bija skotu un vācbaltu cilmes Krievijas Impērijas ģenerālis.
Skatīt Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" un Vilhelms fon Fermors
Zināms kā "Ziemeļzvaigzne", Ziemeļzvaigzne (loža), Zum Nordstern, .