27 attiecības: Austrumeiropas laiks, Austrumeiropas vasaras laiks, Šauļi, Baltkrievija, Bauska, Daugavpils, Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni, FSK Radviliškis, Futbols, Gņezno, Grodziska Mazovecka, Igaunija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Radvili, Radvilišķu rajona pašvaldība, Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, Valga, Valka, Vācija, Viļņa, Viļņas vaivadija, Zviedrija, 16. gadsimts, 18. gadsimts.
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Jaunums!!: Radvilišķi un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas vasaras laiks
Austrumeiropas vasaras laiks (EEST) ir viens no UTC+3 laika zonas nosaukumiem.
Jaunums!!: Radvilišķi un Austrumeiropas vasaras laiks · Redzēt vairāk »
Šauļi
Šauļi (vēsturiski) ir pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 kilometru uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 kilometru uz austrumiem no Klaipēdas un 128 kilometru uz dienvidiem no Rīgas.
Jaunums!!: Radvilišķi un Šauļi · Redzēt vairāk »
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Jaunums!!: Radvilišķi un Baltkrievija · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: Radvilišķi un Bauska · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Radvilišķi un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni
Liepājas-Romnu dzelzceļš Poļesjes dzelzceļu kartē (1916). Pauls Maksis Berči, 1871). Minskas dzelzceļa stacija. Gomeļas dzelzceļa stacija. Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni bija 1871.-1874.
Jaunums!!: Radvilišķi un Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni · Redzēt vairāk »
FSK Radviliškis
FSK Radviliškis (Radviliškio SC; ŠPRC Radviliškis) ir Lietuvas futbola klubs no Radvilišķu pilsētas.
Jaunums!!: Radvilišķi un FSK Radviliškis · Redzēt vairāk »
Futbols
Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.
Jaunums!!: Radvilišķi un Futbols · Redzēt vairāk »
Gņezno
Gņezno, vēsturiskais vācu nosaukums Gnēzene ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Lielpolijas vojevodistē.
Jaunums!!: Radvilišķi un Gņezno · Redzēt vairāk »
Grodziska Mazovecka
Grodziska Mazovecka - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē apmērm 20 kilometrus uz dienvidrietumiem no Varšavas.
Jaunums!!: Radvilišķi un Grodziska Mazovecka · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Radvilišķi un Igaunija · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Radvilišķi un Latvija · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Radvilišķi un Lietuva · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Radvilišķi un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: Radvilišķi un Polija · Redzēt vairāk »
Radvili
Radzivilu dzimtas ģerbonis ar trim taurēm un melno ērgli (no 1451) Radzivilu dzimtas koks (1742) Radvili, arī Radivili un Radzivili ir sena lietuviešu dižciltīgo dzimta, kuras pirmsākumi izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: Radvilišķi un Radvili · Redzēt vairāk »
Radvilišķu rajona pašvaldība
Radvilišķu rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.
Jaunums!!: Radvilišķi un Radvilišķu rajona pašvaldība · Redzēt vairāk »
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija
Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.
Jaunums!!: Radvilišķi un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »
Valga
Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.
Jaunums!!: Radvilišķi un Valga · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Radvilišķi un Valka · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Radvilišķi un Vācija · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Radvilišķi un Viļņa · Redzēt vairāk »
Viļņas vaivadija
Viļņas vaivadijas ģerbonis. Viļņas vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.
Jaunums!!: Radvilišķi un Viļņas vaivadija · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Radvilišķi un Zviedrija · Redzēt vairāk »
16. gadsimts
16.
Jaunums!!: Radvilišķi un 16. gadsimts · Redzēt vairāk »
18. gadsimts
18.
Jaunums!!: Radvilišķi un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »