Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ragana

Indekss Ragana

Lietuvā Ragana, dažkārt arī spīgana, latviešu un lietuviešu mitoloģijā ir parasti sieviešu kārtas būtne ar burvju spējām.

58 attiecības: Andris Rubenis, Anglija, Ķecerība, Ķelne, Babajaga, Bailes, Bišu vasks, Burvis, Dvēsele, Dzimumzīme, Eiropa, Elle, Erektilā disfunkcija, Etimoloģija, Francija, Grobiņa, Grobiņas fogti, Grobiņas pils, Hērodots, Ieva (Bībele), Inkvizīcija, Jāņi, Jodkrante, Kārpa, Konstantīns Karulis, Kultūra, Latviešu mitoloģija, Latvija, Lietuva, Lietuviešu mitoloģija, Livonijas karš, Mīts, Mēness, Medības, Pēteris Šmits, Piesta, Prūsijas hercogiste, Raganošana, Riņķis, Rokraksts, Sabats, Sieviete, Spoks, Tauta, Tēls, Teoloģija, Ticība, Valpurģu nakts, Vācija, Velns, ..., Vidzemes superintendents, Vircburga, Ziemassvētki, Zviedrija, 1400. gads, 1629. gads, 1630. gads, 17. gadsimts. Izvērst indekss (8 vairāk) »

Andris Rubenis

Andris Rubenis (dzimis, miris) bija latviešu filosofs un rakstnieks.

Jaunums!!: Ragana un Andris Rubenis · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Ragana un Anglija · Redzēt vairāk »

Ķecerība

Galileo Galilejs inkvizīcijas tiesas priekšā Goja: Inkvizīcija tiesā ķecerus Ķecerība (no, kas savukārt no (katharós) — 'tīrs', 'šķīsts') jeb herēze (no (airéōis) — 'izvēle') — maldu mācība, apzināta novirze no vispārpieņemtā ticības kanona un atšķirīgs, attiecīgi „nepareizs“ pamatpostulātu traktējums.

Jaunums!!: Ragana un Ķecerība · Redzēt vairāk »

Ķelne

Ķelne ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos.

Jaunums!!: Ragana un Ķelne · Redzēt vairāk »

Babajaga

Viktora Vasņecova 1917. gada glezna „Babajaga” Babajaga slāvu mitoloģijā ir meža burve, kas dzīvo meža būdā un lido ar slotu vai piestā.

Jaunums!!: Ragana un Babajaga · Redzēt vairāk »

Bailes

Darvina pētījumos 1872. gadā Bailes ir nepatīkamas emocijas, kas rodas kā atbildes mehānisms dzīvam organismam sastopoties ar draudiem vai sāpēm.

Jaunums!!: Ragana un Bailes · Redzēt vairāk »

Bišu vasks

Bišu vaska ritulis Bišu vasks ir dabīga medus bišu vaska dziedzeros veidojusies viela, kura pēc sastāva ir galvenokārt taukskābju esteru un dažādu garo ķēžu spirtu maisījums.

Jaunums!!: Ragana un Bišu vasks · Redzēt vairāk »

Burvis

karaļa Artura leģendām. (''Arthur Pyle'', 1903). Burvis ir vīriešu kārtas persona, kas nodarbojas ar maģiju.

Jaunums!!: Ragana un Burvis · Redzēt vairāk »

Dvēsele

Viljama Adolfa Bugro glezna DvēseleApraksts ir veidots pēc šādas formas — cilvēka dvēseles rašanās (vai arī aprakstīta pirmo cilvēku radīšana, lai padarītu skaidrāku dvēseles veidošanu), dvēseles apraksts, pēcnāves dzīve (aprakstīta, lai saprastu dvēseles fiziskās (-o) dzīves (-ju) galveno uzdevumu).

Jaunums!!: Ragana un Dvēsele · Redzēt vairāk »

Dzimumzīme

Dzimumzīme uz rokas Dzimumzīmes ir iedzimti nepareizi attīstīti ādas audi vai asinsvadi.

Jaunums!!: Ragana un Dzimumzīme · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: Ragana un Eiropa · Redzēt vairāk »

Elle

Viduslaiku elles ilustrācija Hortus deliciarum manuskriptā (ap 1180. gadu) Elle daudzās reliģijās ir ciešanu un soda saņemšanas vieta, kur cilvēks nokļūst pēc nāves.

Jaunums!!: Ragana un Elle · Redzēt vairāk »

Erektilā disfunkcija

Erektilā disfunkcija, dzimumnespēks, arī impotence, ir traucējums, kad vīrietis nespēj vai nepilnīgi veic dzimumaktu, jo pilnvērtīgi nenotiek erekcija.

Jaunums!!: Ragana un Erektilā disfunkcija · Redzēt vairāk »

Etimoloģija

Etimoloģija ir vēsturiskās valodniecības nozare.

Jaunums!!: Ragana un Etimoloģija · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Ragana un Francija · Redzēt vairāk »

Grobiņa

Grobiņa ir sena pilsēta Kurzemes rietumos Ālandes upes krastos, Dienvidkurzemes novada centrs.

Jaunums!!: Ragana un Grobiņa · Redzēt vairāk »

Grobiņas fogti

Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.

Jaunums!!: Ragana un Grobiņas fogti · Redzēt vairāk »

Grobiņas pils

Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.

Jaunums!!: Ragana un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »

Hērodots

Hērodots no Halikarnāsas (dzimis starp 490. un 480. gadu p.m.ē, miris aptuveni 425. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu vēsturnieks.

Jaunums!!: Ragana un Hērodots · Redzēt vairāk »

Ieva (Bībele)

Ieva (senebreju valodā izrunā: хawwͻ:h, ebreju valodā izrunā: Hava — burtiski "dzīvību dodošā") ir tēls Torā, Bībelē un Korānā.

Jaunums!!: Ragana un Ieva (Bībele) · Redzēt vairāk »

Inkvizīcija

Templiešu ordeņa brāļu sadedzināšana 13. gadsimta sākumā. Svētā inkvizīcija (— 'iztaujāšana, noskaidrošana') ir kopīgs nosaukums Romas Katoļu baznīcas struktūru darbībai ķeceru noskaidrošanā un ķecerības apkarošanā (1231—1908).

Jaunums!!: Ragana un Inkvizīcija · Redzēt vairāk »

Jāņi

Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.

Jaunums!!: Ragana un Jāņi · Redzēt vairāk »

Jodkrante

Jodkrante ( — 'Melnkraste') jeb Šatenurta (kursenieku: Šatnūrta vai Šatnūrte) ir apdzīvota vieta Lietuvas Republikā.

Jaunums!!: Ragana un Jodkrante · Redzēt vairāk »

Kārpa

Kārpas uz kājas lielā pirksta Kārpa ir ciets, norobežots un labdabīgs veidojums uz ādas, kuru izraisa cilvēka papilomas vīrusi (HPV).

Jaunums!!: Ragana un Kārpa · Redzēt vairāk »

Konstantīns Karulis

Konstantīns Karulis (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists.

Jaunums!!: Ragana un Konstantīns Karulis · Redzēt vairāk »

Kultūra

Jēdziens kultūra (kas sakņojas vārdā colere — 'kultivēt') apzīmē cilvēku darbības veidus, kā arī simboliskās struktūras, kas piešķir jēgu šīm darbībām.

Jaunums!!: Ragana un Kultūra · Redzēt vairāk »

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Jaunums!!: Ragana un Latviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Ragana un Latvija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Ragana un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuviešu mitoloģija

Lietuviešu mitoloģija ir lietuviešu mītu un leģendu kopība.

Jaunums!!: Ragana un Lietuviešu mitoloģija · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: Ragana un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Mīts

Mīts ir sens tautas izdomājums jeb nostāsts par dievu, dievību vai varoņu dzīves gaitām, pasaules rašanos, aizvēsturiskiem notikumiem.

Jaunums!!: Ragana un Mīts · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Ragana un Mēness · Redzēt vairāk »

Medības

Briežu medības Medības jeb medīšana, arī medniecība, ir savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana (nonāvējot vai sagūstot).

Jaunums!!: Ragana un Medības · Redzēt vairāk »

Pēteris Šmits

Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.

Jaunums!!: Ragana un Pēteris Šmits · Redzēt vairāk »

Piesta

Ahāta piestiņa nelielu vielas daudzumu saberšanai laboratorijas apstākļos Piesta jeb miezeris ir ierīce, kas paredzēta dažādu cietu, bet trauslu materiālu sasmalcināšanai.

Jaunums!!: Ragana un Piesta · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: Ragana un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Raganošana

Hansa Baldunga Grīna glezna: „Raganas”, 1508. gada kokgriezums Raganošana jeb buršana ir prakse, kurai piedēvē maģiskas spējas un kuru veic indivīds vai sociāla grupa, izmantojot ezotēriskas vai okultas zināšanas.

Jaunums!!: Ragana un Raganošana · Redzēt vairāk »

Riņķis

Riņķis Riņķis (no viduslejasvācu: rink vai vidusholandiešu: rinc) ir plaknes daļa, ko ierobežo riņķa līnija un kurā atrodas tās centrs, kopā ar riņķa līniju.

Jaunums!!: Ragana un Riņķis · Redzēt vairāk »

Rokraksts

Sprāgstvielu grāmata"), rokraksta un kaligrāfijas piemērs, 1584. gadā Džeka Keruaka "Ceļā" — 36.5 metru garš tīstoklis un rokraksts, izstādē, Louela, Masačūsetsa, 2007. gadā Rokraksts jeb manuskripts (— 'rokraksts', no manus — 'roka' un scriptus — 'rakstītais') ir ar roku rakstīts sens teksts vai publicēšanai paredzēta darba oriģinālais teksts.

Jaunums!!: Ragana un Rokraksts · Redzēt vairāk »

Sabats

Sabata maizes kukuļi Sabats ((shabbāt) — 'atpūta' vai 'pārtraukums') ir ebreju nedēļas septītā diena, tiek uzskatīts par vissvarīgākajiem ebreju reliģiskajiem svētkiem.

Jaunums!!: Ragana un Sabats · Redzēt vairāk »

Sieviete

Džovanni no Boloņas skulptūra "Sievietes figūra", 1571—73.gads Sieviete ir cilvēka sievišķais dzimums.

Jaunums!!: Ragana un Sieviete · Redzēt vairāk »

Spoks

Viltus spoka fotogrāfija, 1899. gads. Spoks, saukts arī par rēgu jeb fantomu, kā arī dažkārt par poltergeistu, ir mitoloģijā un folklorā sastopams mirušu cilvēku vai dzīvnieku iztēles gars jeb dvēsele, kas dažādu apstākļu dēļ nav nokļuvis aizsaulē, bet tā vietā turpina rēgoties starp dzīvajām būtnēm visdažādākajās vietās.

Jaunums!!: Ragana un Spoks · Redzēt vairāk »

Tauta

Tauta ir daudznozīmīgs jēdziens, ar ko visbiežāk saprot kādas valsts vai citas politiskas vienības iedzīvotāju (pilsoņu) kopumu, vai arī etnisku grupu, kurai ir kopīga valoda, kultūra, teritorija, reliģija un vēsture.

Jaunums!!: Ragana un Tauta · Redzēt vairāk »

Tēls

Tēls ir priekšstats, kas rodas lasītāja uztverē, lasot literāru darbu.

Jaunums!!: Ragana un Tēls · Redzēt vairāk »

Teoloģija

Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.

Jaunums!!: Ragana un Teoloģija · Redzēt vairāk »

Ticība

Ticība ir pārliecība vai uzticēšanās cilvēkam, priekšmetam vai jēdzienam.

Jaunums!!: Ragana un Ticība · Redzēt vairāk »

Valpurģu nakts

Valpurģu nakts Heidelbergas Svētajā kalnā 2007. gadā. Valpurģu nakts ( — 'raganu nakts') ir nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju.

Jaunums!!: Ragana un Valpurģu nakts · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Ragana un Vācija · Redzēt vairāk »

Velns

Velna attēlojums grāmatā ''Codex Gigas'' Velns ir pārdabisks tēls, kas ir ļaunuma iemiesojums, kā arī pretstats dievam daudzās reliģijās, mītos un kultūrās.

Jaunums!!: Ragana un Velns · Redzēt vairāk »

Vidzemes superintendents

Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.

Jaunums!!: Ragana un Vidzemes superintendents · Redzēt vairāk »

Vircburga

Vircburga ir pilsēta un osta Vācijas vidusdaļā, Mainas upes krastos.

Jaunums!!: Ragana un Vircburga · Redzēt vairāk »

Ziemassvētki

Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.

Jaunums!!: Ragana un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: Ragana un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1400. gads

1400.

Jaunums!!: Ragana un 1400. gads · Redzēt vairāk »

1629. gads

1629.

Jaunums!!: Ragana un 1629. gads · Redzēt vairāk »

1630. gads

1630.

Jaunums!!: Ragana un 1630. gads · Redzēt vairāk »

17. gadsimts

17.

Jaunums!!: Ragana un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Raganas, Raganu medības, Spīgana.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »