Satura rādītājs
16 attiecības: Bazīdijas, Bazīdijsporas, Bērzi, Beku dzimta, Cepurīte (mikoloģija), Cistīdas, Kātiņš (mikoloģija), Lācīši (ģints), Melnā bērzubeka, Mikoriza, Mikrometrs, Parastā bērzubeka, Sēņošana, Sēņu kulinārija, Sēnes, Stobriņi (mikoloģija).
Bazīdijas
Divu bazīdiju zīmējums. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Bazīdijas ir sēņu sporu veidojošā slāņa sastāvdaļa.
Skatīt Raibā bērzubeka un Bazīdijas
Bazīdijsporas
Divas bazīdijas hifu galos ar bazīdijsporām. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Bazīdijsporas ir īpašas reproduktīvas šūnas, kuras veidojas bazīdijsēņu himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām.
Skatīt Raibā bērzubeka un Bazīdijsporas
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Skatīt Raibā bērzubeka un Bērzi
Beku dzimta
Beku dzimta (Boletaceae) ir himēnijsēņu klases sēņu dzimta.
Skatīt Raibā bērzubeka un Beku dzimta
Cepurīte (mikoloģija)
Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.
Skatīt Raibā bērzubeka un Cepurīte (mikoloģija)
Cistīdas
šķiedrgalvīšu ģints sēnes metuloīdā tipa cistīda Cistīdas ir daudzu sēņu sporu veidojošā slāņa — himēnija sastāvdaļa.
Skatīt Raibā bērzubeka un Cistīdas
Kātiņš (mikoloģija)
Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.
Skatīt Raibā bērzubeka un Kātiņš (mikoloģija)
Lācīši (ģints)
Lācīši (Leccinum) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura Latvijā sastāv no apšubeku, bērzubeku un lācīšu sugām.
Skatīt Raibā bērzubeka un Lācīši (ģints)
Melnā bērzubeka
Melnā bērzubeka jeb Melnā aunu beka (Leccinum melaneum, arī Leccinum roseofractum) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Raibā bērzubeka un Melnā bērzubeka
Mikoriza
micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.
Skatīt Raibā bērzubeka un Mikoriza
Mikrometrs
Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.
Skatīt Raibā bērzubeka un Mikrometrs
Parastā bērzubeka
Parastā bērzubeka, Vidzemē arī brūnā aunu beka (Leccinum scabrum, agrāk boletus scaber) ir Latvijā vidēji bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Raibā bērzubeka un Parastā bērzubeka
Sēņošana
Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.
Skatīt Raibā bērzubeka un Sēņošana
Sēņu kulinārija
Sēņu ragū ar rīsiem Cepta lielā dižsardzene ar mērci Sēņu kulinārija (— "virtuves") ir sēņu ēdienu pagatavošanas māksla, kā pavārmākslas sastāvdaļa.
Skatīt Raibā bērzubeka un Sēņu kulinārija
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Skatīt Raibā bērzubeka un Sēnes
Stobriņi (mikoloģija)
Parastā bērzubeka griezumā Lāču samtbekas stobriņi iespiedumu viet;as aktīvi zilē Piena grābeklenes himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Melnās zvīņbekas stobriņu atveres Sēnes stobriņi ir stobriņu sēnes augļķermeņa daļa jeb himenofors, kas sastāv no daudziem sīkiem lejup vērstiem stobriņiem ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tiem.