Ātrāk nekā pārlūku!
48 attiecības: Andreass Knopke, Bīskaps, Bibliotēka, Brandenburga, Dānija, Dižciltīgie, Humānisms, Igaunija, Jans Huss, Jaspers Linde, Johans VII Blankenfelds, Koknese, Lībeka, Limbaži, Livonija, Livonijas landtāgs, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Luterisms, Mārtiņš Luters, Melngalvji, Norvēģija, Prūsijas hercogiste, Prūsijas valdnieku uzskaitījums, Protestantisms, Psalmi, Rīga, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas rāte, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Romas Katoļu baznīca, Romas pāvests, Roterdamas Erasms, Saksija, Silvestrs Tegetmeijers, Svētbilžu grautiņi (Livonija), Tartu, Teoloģija, Tomass Šēnings, Valters fon Pletenbergs, Vasalis, Vācija, 1525. gads, 1528. gads, 1530. gads, 1536. gads, 1539. gads, 1554. gads.
Andreass Knopke
Andreasa Knopkes kapakmens attēls (no Broces kolekcijas). Andreass Knopke, citviet arī Knopkens, mūsdienu transkripcijā Knepkens (arī Knopke, Knopius; dzimis ap 1468. gadu, miris 1539. gada 18. februārī), bija viens no reformācijas kustības aizsācējiem Rīgā, Livonijā.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Andreass Knopke · Redzēt vairāk »
Bīskaps
Kārlis Irbe Bīskaps ((epískopos) — 'uzraugs').
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Bīskaps · Redzēt vairāk »
Bibliotēka
Bibliotēka ((biblīos) — 'grāmata' un θήκη (tēke) — 'krātuve') ir rakstīto avotu, resursu krājums un struktūra, kura izvietota vienā konkrētā ēkā.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Bibliotēka · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Dānija · Redzēt vairāk »
Dižciltīgie
Glezna, kurā attēlota Prūsijas, Polijas un Dānijas karaļu satikšanās Dižciltīgie ir sabiedrības šķira, pie kuras pieder no senām un ievērojamām dzimtām cēlušies cilvēki, kas parasti sabiedrībā ieņēma īpašu stāvokli.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Dižciltīgie · Redzēt vairāk »
Humānisms
Humānisms ir viena no ētikas kategorijām filozofijā.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Humānisms · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Igaunija · Redzēt vairāk »
Jans Huss
Piemineklis veltīts Janam Husam, Prāgas centrālajā laukumā Jans Huss (dzimis 1369. gadā, miris 1415. gada 6. jūlijā), bieži saukts arī Jānis Huss, bija čehu priesteris, filozofs un Kārļa Universitātes rektors Prāgā.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Jans Huss · Redzēt vairāk »
Jaspers Linde
Jaspers Linde, arī Kaspars Linde (miris 1524. gadā) bija Rīgas arhibīskaps no līdz.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Jaspers Linde · Redzēt vairāk »
Johans VII Blankenfelds
Blankenfeldu dzimtas ģerbonis. Rīgas arhibīskapa un Tērbatas bīskapa Blankenfelda zīmogs (1526) Johans VII Blankenfelds vai Jānis Blankfelds (ap 1471. -9.09.1527.) bija Rīgas arhibīskaps 29.06.1524.-09.09.1527.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Johans VII Blankenfelds · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Koknese · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Lībeka · Redzēt vairāk »
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Limbaži · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas landtāgs
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, kurā notika Livonijas landtāgu kopsēdes. 1567. gada Rīgas landtāga lēmums (recess) pēc hercoga Gorharda priekšlikuma par luterāņu baznīcu būvi. Livonijas landtāgs (- "Livonijas zemes sapulce") jeb Livonijas konvents bija Livonijas konfederācijas pārstāvju sapulce 15.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Livonijas landtāgs · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Luterisms · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Luters
Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »
Melngalvji
Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Melngalvji · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Prūsijas hercogiste
Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Prūsijas valdnieku uzskaitījums
Prūsijas valdnieki bija pavēlnieki senās Prūsijas zemēs.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Prūsijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Protestantisms
Protestantisms ir 16. gadsimta reformācijā radušās kristīgās baznīcas konfesijas.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Protestantisms · Redzēt vairāk »
Psalmi
Pirmā psalma teksts ivritā. thumb Psalmi (— 'slavas dziesma', — 'dziesmas arfas pavadījumā') ir 150 dziesmu grāmata, kas ir ebreju un kristiešu Bībeles sastāvdaļa.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Psalmi · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Rīgas Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Roterdamas Erasms
Roterdamas Erasms (dzimis 1466. vai, miris), pazīstams arī kā Dezidērijs Erasms bija ietekmīgs renesanses laika Nīderlandes humānists un teologs.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Roterdamas Erasms · Redzēt vairāk »
Saksija
Saksijas brīvvalsts ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts austrumos.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Saksija · Redzēt vairāk »
Silvestrs Tegetmeijers
Silvestrs Tegetmeijers (dzimis 15. gadsimta beigās Hamburgā, miris Rīgā) bija vācu garīdznieks.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Silvestrs Tegetmeijers · Redzēt vairāk »
Svētbilžu grautiņi (Livonija)
Svētbilžu grautiņi Livonijā bija svētbilžu un grezno baznīcas iekārtu iznīcināšana, ko izraisīja greznības un svētbilžu kulta noliegums reformācijas laikā, 1524.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Svētbilžu grautiņi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Tartu · Redzēt vairāk »
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Teoloģija · Redzēt vairāk »
Tomass Šēnings
Tomasa Šēninga rezidence - Kokneses pils no trim pusēm (16. gadsimtā -17. gadsimta sākumā). Tomass Šēnings, arī Toms Šēnings (vācu: Thomas Schöning, latīņu: Thomas Schoningus) bija Rīgas virsbīskaps (1528-1539), kura rezidence atradās Kokneses pilī.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Tomass Šēnings · Redzēt vairāk »
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »
Vasalis
Vasalis un senjors viduslaiku gleznojumā Vasalis viduslaiku Eiropā bija feodālis, kas bija atkarīgs no otra, lielāka feodāļa — senjora.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Vasalis · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un Vācija · Redzēt vairāk »
1525. gads
1525.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un 1525. gads · Redzēt vairāk »
1528. gads
1528.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un 1528. gads · Redzēt vairāk »
1530. gads
1530.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un 1530. gads · Redzēt vairāk »
1536. gads
1536.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un 1536. gads · Redzēt vairāk »
1539. gads
1539.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un 1539. gads · Redzēt vairāk »
1554. gads
1554.
Jaunums!!: Reformācija Livonijā un 1554. gads · Redzēt vairāk »
