Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Redžijs Votss

Indekss Redžijs Votss

Redžinalds Lisjēns Frenks Rodžers "Redžijs" Votss ( dzimis 1972. gada 23. martā, Štutgartē, Vācijā) ir amerikāņu mūziķis, dziedātājs, bītbokseris, aktieris un komiķis.

7 attiecības: Štutgarte, Bītbokss, Elektroniskā mūzika, Sintezators, Triphops, Vācija, 1972. gads.

Štutgarte

Štutgarte (švābu: Schduagert) ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālās zemes galvaspilsēta.

Jaunums!!: Redžijs Votss un Štutgarte · Redzēt vairāk »

Bītbokss

Bītbokss ir mūzikas forma, kurā tiek izmantots vokāls, lai pilnībā vai daļēji aizstātu mūzikas instrumentus un radītu dažādas skaņas un ritmu.

Jaunums!!: Redžijs Votss un Bītbokss · Redzēt vairāk »

Elektroniskā mūzika

Tadeusa Keihila (''Thaddeus Cahill'') 1897. gadā izgatavotas agrīnās elektroērģeles — telharmonijs (''telharmonium'') Trautonium, 1928. gada elektroniskās mūzikas instruments trautonijs (''trautonium'') Elektroniskā mūzika ir plašs apzīmējums mūzikai, kura galvenokārt tiek veidota elektroniskā ceļā, izmantojot datorus, sintezatorus un citus instrumentus.

Jaunums!!: Redžijs Votss un Elektroniskā mūzika · Redzēt vairāk »

Sintezators

''Oberheim OB 12'' sintezators Sintezators ir elektronisks mūzikas instruments, ko izmanto dažādu skaņu radīšanai un pārveidei.

Jaunums!!: Redžijs Votss un Sintezators · Redzēt vairāk »

Triphops

Triphops ir mūzikas žanrs, kas sāka izveidoties 1980. gadu beigās Bristolē, Apvienotajā Karalistē.

Jaunums!!: Redžijs Votss un Triphops · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Redžijs Votss un Vācija · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: Redžijs Votss un 1972. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Reggie Watts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »