Ātrāk nekā pārlūku!
17 attiecības: Artilērija, Ādolfs Hitlers, Divīzija, Kara flote, Kavalērija, Kājnieki, Lidmašīna, Tanks, Vācija, Vācijas kanclers, Vērmahts, Versaļas līgums, Zemūdene, 1919. gads, 1933. gads, 1934. gads, 1935. gads.
Artilērija
Artilērija (no) ir šaujamieroči, kas šauj lielus lādiņus.
Jaunums!!: Reihsvērs un Artilērija · Redzēt vairāk »
Ādolfs Hitlers
Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.
Jaunums!!: Reihsvērs un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »
Divīzija
NATO standarta simbols draudzīgas kājnieku divīzijas attēlošanai Divīzija (no — "nodalījums") ir liela militāra vienība, kurā ietilpst vairāki pulki vai brigādes, un tajā ir 10 000 līdz 30 000 karavīri.
Jaunums!!: Reihsvērs un Divīzija · Redzēt vairāk »
Kara flote
Arābijas jūrā Kara flote jeb jūras spēki ir viens no bruņoto spēku veidiem, kurš paredzēts operatīvo un stratēģisko kaujas uzdevumu veikšanai jūras un okeāna vidē.
Jaunums!!: Reihsvērs un Kara flote · Redzēt vairāk »
Kavalērija
Kavalērija (no, kas savukārt no — 'zirgs') ir uz zirgiem jājoša kareivju vienība, kas cīņā izmanto garus pīķus vai zobenus.
Jaunums!!: Reihsvērs un Kavalērija · Redzēt vairāk »
Kājnieki
Pirmajā pasaules karā Kājnieki militārajā jomā ir karaspēka veids, kas kaujas darbību veic, karavīriem pārvietojoties ar kājām.
Jaunums!!: Reihsvērs un Kājnieki · Redzēt vairāk »
Lidmašīna
''PZL-104M Wilga 2000'' ''Air India'' ''Boeing 747'' pasažieru lidmašīna Lidmašīna ir par gaisu smagāks aerodinamiskas formas gaisa kuģis ar nekustīgiem spārniem, kura kustībai nepieciešamā vilkme tiek radīta ar reaktīvā dzinēja vai propelleru palīdzību (gaisa kuģus ar kustīgiem spārniem sauc par ornitopteriem).
Jaunums!!: Reihsvērs un Lidmašīna · Redzēt vairāk »
Tanks
Tanks T-55 Tanks (no — 'tvertne, tilpne') ir ar bruņām klāta kāpurķēžu kaujas mašīna, kas paredzēta ienaidnieka zemes spēku iznīcināšanai tiešā tēmējumā.
Jaunums!!: Reihsvērs un Tanks · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Reihsvērs un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas kanclers
Vācijas kanclers ir valdības galvas tituls Vācijā.
Jaunums!!: Reihsvērs un Vācijas kanclers · Redzēt vairāk »
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Jaunums!!: Reihsvērs un Vērmahts · Redzēt vairāk »
Versaļas līgums
Versaļas līguma teksta angliskā versija Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D. Loidu Džordžu (7. no kreisās), Japānas delegācijas vadītājs Saiondzi (12. no kreisās). Stāv no kreisās Grieķijas, Portugāles, Kanādas, Serbijas, Indijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidāfrikas un Austrālijas pārstāvji, kā arī citi Lielbritānijas delegācijas locekļi ''The Signing of the Peace Treaty of Versailles'' Versaļas līgums ir Parīzes miera konferencē izstrādāts un 1919.
Jaunums!!: Reihsvērs un Versaļas līgums · Redzēt vairāk »
Zemūdene
Virdžīnijas (''Virginia'') klases zemūdene Zemūdene ir kuģa veids, kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
Jaunums!!: Reihsvērs un Zemūdene · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Reihsvērs un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1933. gads
1933.
Jaunums!!: Reihsvērs un 1933. gads · Redzēt vairāk »
1934. gads
1934.
Jaunums!!: Reihsvērs un 1934. gads · Redzēt vairāk »
1935. gads
1935.
Jaunums!!: Reihsvērs un 1935. gads · Redzēt vairāk »
