Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Atoma kodols, Atoms, Difrakcija, Elektrons, Fāžu nobīde, Fotons, Frekvence, Interference, Kristalogrāfija, Kristālrežģis, Kristāls, Kvants, Monokristāls, Redzamā gaisma, Rentgenlampa, Rentgenstari, Sekundārā emisija, Viļņa garums, Viljams Henrijs Bregs, Viljams Lorenss Bregs.
Atoma kodols
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas).
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Atoma kodols · Redzēt vairāk »
Atoms
Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Atoms · Redzēt vairāk »
Difrakcija
Gaismas intensitātes sadalījums uz ekrāna, kas radies difrakcijas rezultātā, gaismai izejot caur kvadrātisku spraugu Difrakcija Difrakcija ir viļņu (elektromagnētisko, mehānisko u.c.) apliekšanās ap dažādām nehomogenitātēm vidē, kas atrodas to izplatīšanās ceļā. Difrakcijas efekti ir novērojami, ja viļņa garums ir salīdzināms ar vai mazāks par šķēršļa izmēru. Lai to izskaidrotu, jāzina Heigensa-Frenela princips. Heigensa principa būtība: katrs punkts uz viļņa frontes jāuzskata par jaunu sekundāru viļņu avotu. Frenela princips: fiktīvie sekundārie viļņu avoti ir koherenti un svārstās vienādās fāzēs. Šie sekundārie viļņi pārklājoties interferē.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Difrakcija · Redzēt vairāk »
Elektrons
Kruksa lampu pirmo reizi tika nodemonstrēta elektronu daļiņu daba Elektrons (ēlektron — ‘dzintars’) ir vieglākā no zināmajām stabilajām elementārdaļiņām (neskaitot neitrīno, kam arī ir ļoti niecīga miera masa).
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Elektrons · Redzēt vairāk »
Fāžu nobīde
Fāžu nobīde rāda, par cik grādiem vai radiāniem viens svārstību process atpaliek no otra vai to apsteidz.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Fāžu nobīde · Redzēt vairāk »
Fotons
lāzera stari. Fotons (— ‘gaisma’) ir elementārdaļiņa, elektromagnētiskā lauka kvants, kā arī gaismas un visu citu elektromagnētiskā starojumu veidu pamatvienība.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Fotons · Redzēt vairāk »
Frekvence
Dažādas frekvences skaņas — apakšā attēlotajai skaņai ir visaugstākā frekvence, bet augšējai — viszemākā frekvence Frekvence jeb biežums ir svārstību skaits laika vienībā, piemēram, svārstību skaits sekundē.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Frekvence · Redzēt vairāk »
Interference
Zaļais un zilais vilnis ceļo pretējos virzienos, to interference ir sarkanais vilnis Interference ir viļņu (mehānisko, elektromagnētisko u.c.) pārklāšanās telpā un savstarpējā mijiedarbība.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Interference · Redzēt vairāk »
Kristalogrāfija
Kristalogrāfija (no grieķu vārdiem kristallon.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Kristalogrāfija · Redzēt vairāk »
Kristālrežģis
Kristālrežģis ir cietās vielās visbiežāk sastopamais daļiņu izvietojuma veids.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Kristālrežģis · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Kristāls · Redzēt vairāk »
Kvants
Kvants (no — ‘daudzums’) ir mazākā enerģija, ko var atdot vai pieņemt fizikāla sistēma.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Kvants · Redzēt vairāk »
Monokristāls
kvarca monokristāls Monokristāls ir atsevišķs kristāls, kuram ir viens nepārtraukts kristālrežģis.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Monokristāls · Redzēt vairāk »
Redzamā gaisma
Redzamā gaisma Redzamā gaisma jeb optiskais spektrs ir elektromagnētiskā spektra daļa, ko var saskatīt cilvēka acs.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Redzamā gaisma · Redzēt vairāk »
Rentgenlampa
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu K — katods,A — anods jeb antikatods,X — rentgenstari- — elektroniC — siltuma aizvadītājsWin — ūdens pievadsWout — ūdens izvads''Uh'' — katoda spriegums''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenlampa ВСВ 29 Rentgenlampa ir ierīce rentgenstaru iegūšanai.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Rentgenlampa · Redzēt vairāk »
Rentgenstari
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu: * K — katods, * A — anods jeb antikatods, * X — rentgenstari * - — elektroni * C — siltuma aizvadītājs * Win — ūdens pievads * Wout — ūdens izvads * ''Uh'' — katoda spriegums * ''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenstari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas mazāks nekā ultravioletajam starojumam, bet lielāks nekā gamma stariem.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Rentgenstari · Redzēt vairāk »
Sekundārā emisija
Sekundārā emisija - elektronu (sekundāro elektronu) emisija no materiāla virsmas citu daļiņu (parasti jonu vai enerģijas bagātu elektronu) plūsmas iedarbībā.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Sekundārā emisija · Redzēt vairāk »
Viļņa garums
Viļņa garums λ ir attālums starp diviem viļņa punktiem ar vienādu fāzi Viļņa garums ir attālums starp diviem līdzās esošiem viļņa punktiem, kuriem ir vienāda fāze.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Viļņa garums · Redzēt vairāk »
Viljams Henrijs Bregs
Sers Viljams Henrijs Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis, ķīmiķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Viljams Henrijs Bregs · Redzēt vairāk »
Viljams Lorenss Bregs
Sers Viljams Lorenss Bregs (dzimis, miris) bija britu fiziķis.
Jaunums!!: Rentgendifraktometrija un Viljams Lorenss Bregs · Redzēt vairāk »
