Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Rietumbalti

Indekss Rietumbalti

Maksimālā teritorija, kurā vietvārdus un arheoloģiskos atradumus varētu saistīt ar senbaltiem. Rietumbalti bija baltu atzars, kuru apdzīvotais areāls bija vistālāk uz rietumiem, no Jitlandes pussalas (mūsdienu Dānijā) līdz tagadējās Vācijas Brandenburgas pavalsts dienvidiem, Pomerānijā, baltu Prūsijā, Lietuvā visās teritorijās uz rietumiem no Nemunas, Žemaitijas rietumos, Latvijā - Kurzemes dienvidos un centrālajā daļā, Zemgalē un Sēlijā, kā arī Polijas austrumos un Baltkrievijas rietumos - uz dienvidiem sasniedzot mūsdienu Grodņu.

29 attiecības: Arheoloģija, Ģermāņi, Žemaitija, Balti, Baltisms, Baltkrievija, Berlīne, Brandenburga, Dānija, Grodņa, Jātvingu valoda, Jitlande, Kašūbu valoda, Kuršu valoda, Kurzeme, Latvija, Lielā tautu staigāšana, Lietuva, Nemuna, Polija, Pomerānija, Prūšu valoda, Prūsija, Rīgene, Sēlija, Toponīmija, Vācija, Vācu ordenis, Zemgale.

Arheoloģija

Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija (arkhaīos — ‘sens’;, -logiā — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).

Jaunums!!: Rietumbalti un Arheoloģija · Redzēt vairāk »

Ģermāņi

Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. - 400. g. m. ē). IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.

Jaunums!!: Rietumbalti un Ģermāņi · Redzēt vairāk »

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija ("zemā zeme" pretstatā Aukštaitijai) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Jaunums!!: Rietumbalti un Žemaitija · Redzēt vairāk »

Balti

dzelzs laikmetā (3.—4. gadsimtā). Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Centrālajai Viduskrievijai.

Jaunums!!: Rietumbalti un Balti · Redzēt vairāk »

Baltisms

Baltisms ir aizguvums no baltu valodas kādā citā valodā.

Jaunums!!: Rietumbalti un Baltisms · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: Rietumbalti un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: Rietumbalti un Berlīne · Redzēt vairāk »

Brandenburga

Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: Rietumbalti un Brandenburga · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Rietumbalti un Dānija · Redzēt vairāk »

Grodņa

Grodņa, arī Hrodna, Harodņa, ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.

Jaunums!!: Rietumbalti un Grodņa · Redzēt vairāk »

Jātvingu valoda

Jātvingu (sūdaviešu) valoda ir izmirusi, pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara piederoša valoda.

Jaunums!!: Rietumbalti un Jātvingu valoda · Redzēt vairāk »

Jitlande

Jitlandes pussala. Jitlande ir viena no Eiropas pussalām, kas atrodas starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru.

Jaunums!!: Rietumbalti un Jitlande · Redzēt vairāk »

Kašūbu valoda

Kašūbu valoda (kaszëbsczi jãzëk) ir slāvu valoda.

Jaunums!!: Rietumbalti un Kašūbu valoda · Redzēt vairāk »

Kuršu valoda

Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja teritorijas, kas atrodas mūsdienu Kurzemes rietumos un Lietuvas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Rietumbalti un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā.

Jaunums!!: Rietumbalti un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Rietumbalti un Latvija · Redzēt vairāk »

Lielā tautu staigāšana

Lielā tautu staigāšana Ar Lielo tautu staigāšanu vēsturnieku vidū saprot masveida cilvēku migrāciju Eiropā, kā arī daļēji Āzijā un Ziemeļāfrikā aptuveni starp 300.

Jaunums!!: Rietumbalti un Lielā tautu staigāšana · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Rietumbalti un Lietuva · Redzēt vairāk »

Nemuna

Sateces baseins Nemuna ir visgarākā Lietuvas upe.

Jaunums!!: Rietumbalti un Nemuna · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: Rietumbalti un Polija · Redzēt vairāk »

Pomerānija

Pomerānijas heraldiskais simbols - grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.

Jaunums!!: Rietumbalti un Pomerānija · Redzēt vairāk »

Prūšu valoda

Prūšu valoda var būt.

Jaunums!!: Rietumbalti un Prūšu valoda · Redzēt vairāk »

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Jaunums!!: Rietumbalti un Prūsija · Redzēt vairāk »

Rīgene

Rīgene ir sala Baltijas jūrā, lielākā Vācijai piederošā sala (kopējā platība 926 km2).

Jaunums!!: Rietumbalti un Rīgene · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk Sēla, vai Sēlenes zeme, saukta arī par Augšzemi ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas ietver teritoriju no mūsdienu Jaunjelgavas un Neretas novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: Rietumbalti un Sēlija · Redzēt vairāk »

Toponīmija

Toponīmija vai toponīmika (tópos — ‘vieta’;, ónoma — ‘nosaukums’) ir valodniecības nozare, kurā tiek pētīti ģeogrāfisku vietu nosaukumi (toponīmi jeb vietvārdi), piemēram, to izcelsme, nozīme un izmantošana.

Jaunums!!: Rietumbalti un Toponīmija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Rietumbalti un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācu ordenis

Vācu ordeņa simbols - melns krusts baltā laukā. Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT - Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Jaunums!!: Rietumbalti un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas līdz 1949.

Jaunums!!: Rietumbalti un Zemgale · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »