Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Austrumgalindi, Ņidzica, Balti, Barčevo, Hipatija hronika, Jurijs Dolgorukijs, Krievu valoda, Latgaļi, Laurentija hronika, Lietuvieši, Lotigola, Maskava, Mazovija, Nareva, Pēteris no Duisburgas, Polijas Karaliste (1025—1385), Prūši, Prūsija (zeme), Ptolemajs, Senprūšu valoda, Visla, Vjatiči, Zemgaļi, Zemgale, 1038. gads, 1147. gads, 1248. gads.
Austrumgalindi
Baltu zemes un slāvu ienākšana, 5.—6.gs. vjatiču apdzīvotajā teritorijā Austrumgalindi jeb goļadi ir Hipatija hronikā (1038 un 1147) un Laurentija hronikā (1248) minēta austrumbaltu cilts.
Jaunums!!: Galindi un Austrumgalindi · Redzēt vairāk »
Ņidzica
Ņidzica ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidaustrumiem no Ostrudas pie Linas upes.
Jaunums!!: Galindi un Ņidzica · Redzēt vairāk »
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Jaunums!!: Galindi un Balti · Redzēt vairāk »
Barčevo
Barčevo — pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļaustrumiem no Olštinas.
Jaunums!!: Galindi un Barčevo · Redzēt vairāk »
Hipatija hronika
Hipatija hronika jeb arī Ipatija hronika ir baznīcslāvu valodā pārrakstīts vairāku senāku Kijivas Krievzemes hroniku apkopojums.
Jaunums!!: Galindi un Hipatija hronika · Redzēt vairāk »
Jurijs Dolgorukijs
Jurijs Dolgorukijs (dzimis ap 1099. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs no 1149.
Jaunums!!: Galindi un Jurijs Dolgorukijs · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Galindi un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Galindi un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Laurentija hronika
baznīcslāvu valodā. Laurentija hronika jeb t.s. Suzdaļas hronika ir ap 1377.
Jaunums!!: Galindi un Laurentija hronika · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Galindi un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Lotigola
Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.
Jaunums!!: Galindi un Lotigola · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: Galindi un Maskava · Redzēt vairāk »
Mazovija
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.
Jaunums!!: Galindi un Mazovija · Redzēt vairāk »
Nareva
Nareva (prūšu: Naura) — upe Baltkrievijā un Polijā.
Jaunums!!: Galindi un Nareva · Redzēt vairāk »
Pēteris no Duisburgas
1679. gadā izdotās "Prūsijas zemes hronikas" titulllapa Pēteris no Duisburgas, arī Pēteris no Dusburgas vai Pēteris fon Dusburgs (dzimis 13.gs. otrā pusē, miris 14. gs. pirmajā pusē), bija Vācu ordeņa priesteris un hronists.
Jaunums!!: Galindi un Pēteris no Duisburgas · Redzēt vairāk »
Polijas Karaliste (1025—1385)
Pjastu karogs Karalistes teritoriālās izmaiņas pēc 1000. gada Polijas Karaliste (1025—1385) izveidojās līdz ar pirmā karaļa Boļeslava I Drosmīgā kronēšanu 1025.
Jaunums!!: Galindi un Polijas Karaliste (1025—1385) · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Galindi un Prūši · Redzēt vairāk »
Prūsija (zeme)
Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija mūsdienu valstu robežās Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.
Jaunums!!: Galindi un Prūsija (zeme) · Redzēt vairāk »
Ptolemajs
Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs 2. gadsimta astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.
Jaunums!!: Galindi un Ptolemajs · Redzēt vairāk »
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Jaunums!!: Galindi un Senprūšu valoda · Redzēt vairāk »
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Jaunums!!: Galindi un Visla · Redzēt vairāk »
Vjatiči
Svjatoslavam Igorevičam (966) Vjatiči (senkrievu: вѧти́чи) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas 8.–13.
Jaunums!!: Galindi un Vjatiči · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Galindi un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Galindi un Zemgale · Redzēt vairāk »
1038. gads
1038.
Jaunums!!: Galindi un 1038. gads · Redzēt vairāk »
1147. gads
1147.
Jaunums!!: Galindi un 1147. gads · Redzēt vairāk »
1248. gads
1248.
Jaunums!!: Galindi un 1248. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Austrumu galindi, Rietumgalindi, Rietumu galindi.
