72 attiecības: Akmens, Altāris, Anno Domini, Arheoloģija, Arheoloģiskie izrakumi, Aristokrātija, Audums, Bronza, Bronzas laikmets, Bruģis, Cicerons, Ciems, Demokrātija, Dions Kasijs, Dokuments, Dzelzs laikmets, Dzintars, Etruski, Feniķija, Folklora, Galli, Itālija, Jāšana, Karaspēks, Kājnieki, Koks, Latīņu valoda, Latija, Leģenda, Marss (mitoloģija), Māja, Mūris, Mīts, Monarhija, Monarhs, Pagānisms, Patriciāts, Paugurs, Pergaments, Pilsēta, Pilsētvalsts, Plūtarhs, Plebeji, Podniecība, Politika, Politiskā līdzdalība, Reliģija, Republika, Rituāls, Roma, ..., Romas impērija, Romas Republika, Romas senāts, Romuls un Rems, Senā Grieķija, Senā Roma, Senāts, Sengrieķu mitoloģija, Senie laiki, Smaržas, Strabons, Svari, Tacits, Templis, Tibra, Tits Līvijs, Urbanizācija, Vairogs, Vatikāns, Vēstures avoti, Vidusjūra, Zobens. Izvērst indekss (22 vairāk) »
Akmens
Latvijā lielākais laukakmens — Nīcgales Lielais akmens Pludmales oļi Akmens ir ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Akmens · Redzēt vairāk »
Altāris
Altāris. Altāri. Altāris (no — 'augsts') jeb ziedoklis ir kulta vieta rituālām norisēm.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Altāris · Redzēt vairāk »
Anno Domini
Anno Domini (no ‘Kunga gadā, mūsu ērā’), latviski tiek lietots saīsinājums m. ē., ir nosaukums, ar kuru apzīmē gadus, kas tiek lietoti Jūlija un Gregora kalendārā.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Anno Domini · Redzēt vairāk »
Arheoloģija
Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Arheoloģija · Redzēt vairāk »
Arheoloģiskie izrakumi
Pompejos 19. gadsimta beigās. Arheoloģiskie izrakumi ir zemes slāņos vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšana zinātniski pētnieciskos nolūkos.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Arheoloģiskie izrakumi · Redzēt vairāk »
Aristokrātija
Aristokrātija ((aristokratia), no ἄριστος (aristos) — 'labākais'; κράτος (kratos) — 'vara') ir valsts pārvaldes forma, kur valsts vara koncentrējas šaura valsts iedzīvotāju loka — aristokrātu — rokās.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Aristokrātija · Redzēt vairāk »
Audums
atlass, zīds, maisaudekls un polikokvilna Audums, drāna, drēbe jeb audekls ir materiāls, kas galvenokārt tiek izmantots trikotāžas preču un apģērba veidošanā.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Audums · Redzēt vairāk »
Bronza
Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē. Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma, ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Bronza · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Bruģis
Bruģis ir cietā ceļu seguma veids, kuru veido, ieklājot bruģakmeņus.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Bruģis · Redzēt vairāk »
Cicerons
Marks Tullijs Cicerons (106. gada p.m.ē. 3. janvāris—43. gada p.m.ē. 7. decembris), Senās Romas filozofs, valstsvīrs, jurists, literāts, politikas teorētiķis un Romas likumu izstradātājs.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Cicerons · Redzēt vairāk »
Ciems
Ungārijā Beninā Ciems jeb ciemats ir pastāvīgi apdzīvota vieta ar koncentrētu apbūvi, kas lielāka par viensētu, bet mazāka par pilsētu.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Ciems · Redzēt vairāk »
Demokrātija
Vēlēšanās katrs pilsonis var atdot savu balsi, tādā veidā realizējot demokrātijas principu, ka vara pieder tautai Demokrātija (demokratía;, dẽmos — ‘tauta’,, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija).
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Demokrātija · Redzēt vairāk »
Dions Kasijs
Dions Kasijs (dzimis ap 150. gadu, miris 235. gadā) bija romiešu konsuls un vēsturnieks, kurš rakstīja grieķu valodā.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Dions Kasijs · Redzēt vairāk »
Dokuments
Dzimšanas apliecība Dokuments ir jebkurš materiāls objekts kā papīrs, perfokarte, filma, skaņu plate vai magnētiskā lente, kurā fiksēta informācija un kurš paredzēts tās saglabāšanai un tālāknodošanai.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Dokuments · Redzēt vairāk »
Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Dzelzs laikmets · Redzēt vairāk »
Dzintars
skudru tajā Dzintars ir sacietējuši fosilie sveķi, kas tiek augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Dzintars · Redzēt vairāk »
Etruski
Metropoles mākslas muzeja ekspozīcija. Etruski (arī Tusci) bija viena no daudzajām seno laiku tautām, kas apdzīvoja Itālijas rietumu piekrasti mūsdienu Toskānas reģionā starp Arno upi ziemeļos un Tibru dienvidos.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Etruski · Redzēt vairāk »
Feniķija
Tuvajos Austrumos (zaļā krāsā) Feniķija ir senas teritorijas nosaukums, kas kā šaura zemes strēle apmēram 8—25 km platumā stiepās gar Vidusjūras austrumu piekrasti.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Feniķija · Redzēt vairāk »
Folklora
Vasņecova glezna). Folklora (no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jeb garamantas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Folklora · Redzēt vairāk »
Galli
Gallu apdzīvotās teritorijas 1. gadsimtā p.m.ē. Galli bija ķeltu valodās runājoša cilšu grupa, kas no 5.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Galli · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Itālija · Redzēt vairāk »
Jāšana
Jāšanas sports Jāšana ir sens sporta veids, kurā tiek attīstītas, pārbaudītas un vērtētas iemaņas jāšanā ar zirgiem.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Jāšana · Redzēt vairāk »
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Karaspēks · Redzēt vairāk »
Kājnieki
Pirmajā pasaules karā Kājnieki militārajā jomā ir karaspēka veids, kas kaujas darbību veic, karavīriem pārvietojoties ar kājām.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Kājnieki · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Koks · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latija
Latijas atrašanās vieta Itālijas rietumu piekrastes vidusdaļā. Latija ir vēsturisks reģions, kas senajos laikos atradās mūsdienu Itālijas rietumu piekrastes vidusdaļā un kuru galvenokārt apdzīvoja agrīnās latīņu ciltis.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Latija · Redzēt vairāk »
Leģenda
Fēniksu ir teikts, ka tas ik rītu, saulei lecot, dzimst no pelniem Leģenda (— ‘lasītais’) ir fokloras un literatūras žanrs, kas galvenokārt ir dzejisks izdomāts teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu neparastu vietu, personu vai vēsturisku notikumu.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Leģenda · Redzēt vairāk »
Marss (mitoloģija)
Romiešu dieva Marsa statuja Marss romiešu mitoloģijā ir kara dievs.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Marss (mitoloģija) · Redzēt vairāk »
Māja
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Māja jeb nams ir celtne, kas paredzēta dzīvošanai un citai sabiedriskām un saimnieciskām darbībām.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Māja · Redzēt vairāk »
Mūris
Lielais Ķīnas mūris Mūris ir vertikāla, stabila struktūra, kas norobežo kādu teritoriju vai zemi, kā arī atsevišķos gadījumos veic noteiktu teritoriju aizsardzības funkcijas.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Mūris · Redzēt vairāk »
Mīts
Mīts ir sens tautas izdomājums jeb nostāsts par dievu, dievību vai varoņu dzīves gaitām, pasaules rašanos, aizvēsturiskiem notikumiem.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Mīts · Redzēt vairāk »
Monarhija
Subnacionālā monarhija Monarhija (monarchia — ‘vienvaldība’, ‘patvaldība’) ir valsts pārvaldes forma, kad augstākā vara pār valsti ir viena valdnieka (monarha) rokās.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Monarhija · Redzēt vairāk »
Monarhs
Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Monarhs · Redzēt vairāk »
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Pagānisms · Redzēt vairāk »
Patriciāts
Patriciāts (no pater — 'tēvs') bija Senās Romas pilsoņu kārta, kas veidoja ģints aristokrātiju.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Patriciāts · Redzēt vairāk »
Paugurs
Pauguraina ainava Paugurs, arī pakalns ir reljefa forma, kam raksturīgs relatīvi neliels, tomēr izteikts zemes virsas paaugstinājums (relatīvi līdz 200 m) virs apkārtējiem pazeminājumiem, salīdzinoši lēzenas nogāzes un virsotne.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Paugurs · Redzēt vairāk »
Pergaments
Pergaments no kazas ādas Pergaments ir no dzīvnieku ādas veidots materiāls, uz kura rakstīja pirms papīra izgudrošanas.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Pergaments · Redzēt vairāk »
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Pilsēta · Redzēt vairāk »
Pilsētvalsts
Skats uz Monako pilsētvalsti. Pilsētvalsts jeb polisa ((polis) — 'pilsēta') ir valstiskā veidojumā apvienota pilsēta un tās tuvākās apkaimes teritorija.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Pilsētvalsts · Redzēt vairāk »
Plūtarhs
Plūtarhs (Ploútarkhos) bija grieķu cilmes romiešu vēsturnieks, biogrāfiju rakstnieks, esejists.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Plūtarhs · Redzēt vairāk »
Plebeji
Plebeji (no — 'piepildīt') bija Senajā Romā ienākušie iedzīvotāji — amatnieki un tirgotāji, bet vēlāk jebkuri trūcīgie iedzīvotāji un zemākās kārtas pārstāvji.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Plebeji · Redzēt vairāk »
Podniecība
Sanktpēterburgā notiekošajās Latgales kultūras dienās Podniecība ir amatniecības nozare, kurā no māla izgatavo dažādus izstrādājumus (visbiežāk traukus).
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Podniecība · Redzēt vairāk »
Politika
vēlēšanās Politika (politiká — ‘valsts darīšanas’) ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Politika · Redzēt vairāk »
Politiskā līdzdalība
Politiskā līdzdalība ir darbīga piedalīšanās politikā (atšķirībā no vērojošas vai apcerošas piedalīšanās), veidojot valsts varas un pašvaldības institūtus, piedaloties to darbā, izsakot savus priekšlikumus vai pretenzijas attiecībā uz politisko institūtu darbību, piedaloties politisko organizāciju darbā, dažādos politiskos pasākumos (demonstrācijās, mītiņos u.tml.) — kā likumīgos, tā arī ar likumu aizliegtos, izplatot politisko informāciju vai citādi mērķtiecīgi ietekmējot sabiedrības pārvaldīšanu.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Politiskā līdzdalība · Redzēt vairāk »
Reliģija
380px Adriena van der Venna glezna "Cilvēku zvejotāji" (1614) Reliģija ir uzskatu un ticības kopums, kas attiecas uz kaut ko pārdabisku, svētu vai dievišķu, kā arī morāle, paražas, rituāli un organizācijas, kas ar to saistītas.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Reliģija · Redzēt vairāk »
Republika
Republika (— ‘sabiedriska lieta’) ir valsts pārvaldes forma, kurā pilsoņi ievēl valsts valdību.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Republika · Redzēt vairāk »
Rituāls
Venēcijā Rituāls ir kāds cilvēku darbību kopums, kas parasti tiek izpildīts ar simbolisku nozīmi.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Rituāls · Redzēt vairāk »
Roma
Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Roma · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Romas Republika
Romas republika bija Senās Romas valsts attīstības periods no 509.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Romas Republika · Redzēt vairāk »
Romas senāts
SPQR ''senatus populusque romanus'' Romas senāts kā viena no valsts varas institūcijām aizsākās Senajā Romā vēl tās pirmsākumā - Romas karalistes un turpinājās Romas impērijas laikā.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Romas senāts · Redzēt vairāk »
Romuls un Rems
Vilcene, kas baro no noslīkšanas izglābtos dvīņus Romulu un Remu Romuls un Rems romiešu mitoloģijā ir dvīņubrāļi, kas pēc leģendas dibinājuši Romas pilsētu.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Romuls un Rems · Redzēt vairāk »
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »
Senā Roma
Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Senā Roma · Redzēt vairāk »
Senāts
Senāts bija Senās Romas padome, republikas laikā tas bija padomdevējs orgāns.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Senāts · Redzēt vairāk »
Sengrieķu mitoloģija
Grieķijas trīsvienība un triju Zemes valstību sadalījums: Zevs (debesis), Poseidons (iūras un okeāni) un Aīds (pazeme). Teosi (nelieli dievi) ir šīs trīsvienības bērni Zeva atveidojums Sengrieķu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums par dieviem, varoņiem un rituāliem Senajā Grieķijā.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Sengrieķu mitoloģija · Redzēt vairāk »
Senie laiki
Senās Grieķijas dzejnieks Homērs. Senie laiki ir laika posms cilvēces vēsturē starp aizvēsturi un viduslaiku sākumu Eiropā (ap 3000 gadu p.m.ē. līdz 500 gadam m.ē.). Citās pasaules daļās seno laiku posma laika robežas var atšķirties, piemēram, Ķīnas vēturē par seno laiku posma beigām dažreiz uzskata Cjiņu dinastijas sākumu, Indijas vēsturē Čolas dinastijas sākumu, bet Amerikā — Amerikas kolonizēšanas sākumu.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Senie laiki · Redzēt vairāk »
Smaržas
Smaržas ir smaržvielu maisījums spirtā vai ūdens—spirta šķīdumā, kam parasti ir patīkams aromāts.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Smaržas · Redzēt vairāk »
Strabons
Strabons (dzimis 64. vai 63. gadā p.m.ē., miris apmēram 24. gadā) bija grieķu vēsturnieks, ģeogrāfs, filozofs.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Strabons · Redzēt vairāk »
Svari
Svari ir mērinstruments kāda objekta svara vai masas noteikšanai.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Svari · Redzēt vairāk »
Tacits
(Pūblijs jeb Gajs) Kornēlijs Tacits (dzimis 56. gadā, miris 117. gadā) bija romiešu orators, jurists un senators, kas tiek uzskatīts par vienu no sava laika izcilākajiem vēsturniekiem.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Tacits · Redzēt vairāk »
Templis
Ankorvats — lielākais templis pasaulē Templis jeb svētnīca ir celtne, kas paredzēta reliģiskām vai garīgām aktivitātēm, tas ir, lūgšanas, upurēšanas un cita veida pasākumiem.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Templis · Redzēt vairāk »
Tibra
Tibra, arī Tēvere (izrunā), ir otra garākā upe Itālijā aiz Po upes.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Tibra · Redzēt vairāk »
Tits Līvijs
Tits Līvijs (tiek uzskatīts, ka dzimis 64./59. gadā p.m.ē., miris 17. gadā) bija romiešu vēsturnieks, kurš dzīvoja imperatora Oktaviāna Augusta laikā, ar kura ģimeni bija personīgi pazīstams.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Tits Līvijs · Redzēt vairāk »
Urbanizācija
Amerikas Savienotajās Valstīs.Urbanizācija ir process, kam galvenokārt ir raksturīga arvien lielāka iedzīvotāju migrācija no lauku reģioniem uz pilsētām.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Urbanizācija · Redzēt vairāk »
Vairogs
Bronzas vairogs ar dekoratīvu zīmējumu, kuru izmantoja Senajā Grieķijā Vairogs jeb senāk šķīda ir rokā turams aizsegs pret aukstajiem ieročiem.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Vairogs · Redzēt vairāk »
Vatikāns
Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts ir pilsētvalsts Romas centrā.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Vatikāns · Redzēt vairāk »
Vēstures avoti
Attēlā redzama Gūtenberga Bībele (grāmatas kalpo par vienu no izplatītākajiem rakstiskajiem vēstures avotiem) Vēstures avoti ir liecības, kas sniedz ieskatu un ziņas par cilvēku dzīvi pagātnē.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Vēstures avoti · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Zobens
karogā Zobens ir tuvcīņas aukstais ierocis, kurš veidots no garenas metāla plāksnes ar asām malām un paredzēts ciršanai un parasti arī duršanai.
Jaunums!!: Romas ķēniņvalsts un Zobens · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Romas Karaliste, Romas karaliste, Romas karaļvalsts, Senā Roma karaļu posmā.