16 attiecības: Divdīgļlapji, Dzimta (bioloģija), Kafijkoki, Koks, Krūms, Kultūraugi, Lakstaugs, Lapas, Liāna, Madaras, Sēkla, Segsēkļi, Subtropu josla, Suga, Tropu josla, Zieds.
Divdīgļlapji
Divdīgļlapji (Magnoliopsida) ir plašākā segsēkļu klase, kuru raksturo vairāku īpašību kopums.
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Divdīgļlapji · Redzēt vairāk »
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Kafijkoki
Kafijkoki (Coffea) ir rubiju dzimtas augu ģints, kurā ir klasificēti krūmi vai mazi koki, kuru dabiskais izplatības areāls ir tropiskajos Āfrikas dienvidos un tropiskajā Āzijā.
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Kafijkoki · Redzēt vairāk »
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Koks · Redzēt vairāk »
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Krūms · Redzēt vairāk »
Kultūraugi
Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Kultūraugi · Redzēt vairāk »
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Lakstaugs · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Lapas · Redzēt vairāk »
Liāna
Liāna ir vijīgs vai kāpelējošs augs ar garu stumbru, kas sakņojas augsnē zemes līmenī un izmanto kokus, kā arī citus vertikālus balstus, lai piekļūtu labi apgaismotām meža vietām.
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Liāna · Redzēt vairāk »
Madaras
Madaras (Galium) ir viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu lakstaugu (retāk puskrūmāju) ģints, kas pieder rubiju dzimtai un ir izplatīta visā pasaulē, pamatā Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā un aukstā klimata reģionos, dažas sugas arī Ziemeļāfrikā.
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Madaras · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Sēkla · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Subtropu josla
Subtropu klimatiskā joslas atrašanās uz sauszemes Subtropi jeb subtropu klimatiskā josla ir klimatiskā josla Ziemeļu un Dienvidu puslodēs, atrodas starp tropu un mērenā klimata joslu, starp 30° un 40° ziemeļu un dienvidu platumu.
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Subtropu josla · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Suga · Redzēt vairāk »
Tropu josla
Tropu joslas atrašanās vieta Tropu josla ir klimata josla, kas atrodas starp subekvatoriālo joslu un subtropu joslu.
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Tropu josla · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Rubiju dzimta un Zieds · Redzēt vairāk »