Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Rubonia

Indekss Rubonia

Rubonia bija Rīgā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija.

29 attiecības: Alfrēds Rozenbergs, Arno Šikedancs, Augusts Reinbergs, Baltijas Tehniskā augstskola, Baltijas valstis, Hermanis Hilbigs, Hugo Vitroks, Latviešu valoda, Latvijas Universitāte, Makss fon Šeibners-Rihters, Maskava, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, Oto fon Kurzells, Pirmais pasaules karš, Prezidiju Konvents, Pulvertornis (Rīga), Rīga, Rīgas Herdera institūts, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Vācbaltiešu studentu korporācijas, Vācija, Vilhelms Bokslafs, 1875. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1920. gads, 1932. gads, 1939. gads, 1959. gads.

Alfrēds Rozenbergs

Alfrēds Rozenbergs (—) bija viens no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas galvenajiem ideologiem, partijas ārlietu daļas vadītājs (1933), vēlāk Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministrs (1941—1945).

Jaunums!!: Rubonia un Alfrēds Rozenbergs · Redzēt vairāk »

Arno Šikedancs

Arno Šikedancs (dzimis;, miris) bija Rīgā dzimis un uzaudzis vācbaltiešu izcelsmes agrīns NSDAP biedrs, žurnālists un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Rubonia un Arno Šikedancs · Redzēt vairāk »

Augusts Reinbergs

Augusts Reinbergs (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts.

Jaunums!!: Rubonia un Augusts Reinbergs · Redzēt vairāk »

Baltijas Tehniskā augstskola

Baltijas Tehniskās augstskolas avīzes ''Rigaer Akademische Blätter'' 2. burtnīca 1918. gada 2. oktobrī. Baltijas Tehniskā augstskola bija tehniskā augstskola Rīgā, kas darbojās 1918.

Jaunums!!: Rubonia un Baltijas Tehniskā augstskola · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Rubonia un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Hermanis Hilbigs

Hermanis Oto Hilbigs (1860—1939) bija vācu arhitekts un arhitektūras docētājs.

Jaunums!!: Rubonia un Hermanis Hilbigs · Redzēt vairāk »

Hugo Vitroks

Hugo Vitroks Otrā pasaules kara laikā Hugo Vitroks (dzimis, miris) bija baltvācu politiķis, Rīgas lielvecākais (oberbirģermeistars), vienlaikus arī Rīgas pilsētas apgabala komisārs (Gebietskommissar Riga–Stadt) no 1941.

Jaunums!!: Rubonia un Hugo Vitroks · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Rubonia un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Jaunums!!: Rubonia un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Makss fon Šeibners-Rihters

Ludvigs Maksimiliāns (Makss) Ervins fon Šeibners-Rihters (dzimis, miris) bija vācbaltu diplomāts un viens no vadošajiem nacistu partijas biedriem tās pirmsākumos.

Jaunums!!: Rubonia un Makss fon Šeibners-Rihters · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Rubonia un Maskava · Redzēt vairāk »

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.

Jaunums!!: Rubonia un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija · Redzēt vairāk »

Oto fon Kurzells

Oto Konstantīns Gotlībs fon Kurzells (dzimis, miris) bija Sanktpēterburgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu mākslinieks, agrīns NSDAP biedrs un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Rubonia un Oto fon Kurzells · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Rubonia un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Prezidiju Konvents

Prezidiju Konvents (P!K!) ir visu Latvijas studentu korporāciju jumta organizācija un augstākais pārvaldes orgāns, kas nosaka to iekšējo sadzīvi un regulē savstarpējās attiecības.

Jaunums!!: Rubonia un Prezidiju Konvents · Redzēt vairāk »

Pulvertornis (Rīga)

Pulvertornis Pulvertornis, agrāk saukts arī Smilšu tornis, ir pulvertornis, kas atrodas Rīgā, Latvijā.

Jaunums!!: Rubonia un Pulvertornis (Rīga) · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Rubonia un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Herdera institūts

Herdera institūta ēka ap 1930. gadu. Rīgas Herdera institūts bija privāta augstskola Rīgā (1921—1939), kas gatavoja vācbaltiešu teologus, skolotājus un sabiedriskos darbiniekus.

Jaunums!!: Rubonia un Rīgas Herdera institūts · Redzēt vairāk »

Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)

Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.

Jaunums!!: Rubonia un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »

Vācbaltiešu studentu korporācijas

Vācbaltiešu korporāciju vapeņi. Pirmajā rindā no kreisās: Tērbatas korporācijas ''Estonia'' (dibināta 1821), ''Livonia'' (1822), ''Neobaltia'' (1879), ''Fraternitas Academica'' (1881). Otrajā rindā pirmā no kreisās: ''Baltonia'' (1872), ''Fraternitas Normannia'', ''Teutonia'' (1908), ''Curonia'' (Tērbatā 1808, Rīgā 1921), ''Fraternitas Rigensis'' (Tērbatā 1823, Rīgā 1921). Trešajā rindā no kreisās: Rīgas ''Fraternitas Baltica'' (1865), ''Concordia Rigensis'' (1869), ''Rubonia'' (1875), ''Fraternitas Marcomannia'' (Rīgā 1902, tad Maskavā), Pēterburgas ''Nevania'' (1847). Vācbaltiešu studentu korporācijas ir vācbaltiešu dibinātas studentu korporācijas Vācijā.

Jaunums!!: Rubonia un Vācbaltiešu studentu korporācijas · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Rubonia un Vācija · Redzēt vairāk »

Vilhelms Bokslafs

Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs ( —) bija vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā (Dubultu baznīcu).

Jaunums!!: Rubonia un Vilhelms Bokslafs · Redzēt vairāk »

1875. gads

1875.

Jaunums!!: Rubonia un 1875. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: Rubonia un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: Rubonia un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: Rubonia un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: Rubonia un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: Rubonia un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1959. gads

1959.

Jaunums!!: Rubonia un 1959. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »